Mājas demontāža 1
Mūsdienās jau būvprojektos pieprasa, lai atkritumi, nojaucot ēku, tiktu šķiroti. Savukārt labi saglabājušās koka konstrukcijas un ķieģeļus var izmantot otrreiz.
Būvobjektu nojauc tad, ja tas kļuvis nevajadzīgs, tā vietā plāno ko citu, objekts nav vairs remontējams vai arī kļuvis cilvēkiem bīstams. Pirmajos trīs gadījumos nepieciešams demontāžas projekts, kas reglamentēs kārtību. Kanalizācijai un elektrībai būs atsevišķi projekti.
Par pamatu atļaujai sākt demontāžas projekta izstrādi kalpos tehniskās apsekošanas atzinums, kurā būs noteikts, vai objektu remontēt vai ne. Būvprojektu gatavos sertificēti speciālisti, un tas jāiesniedz būvvaldei demontāžas darbu atļaujas saņemšanai. Izņēmums – ja objekts atrodas avārijas stāvoklī un reāli apdraud apkārtējos, piemēram, mājas ārsienas var krist uz ielas. Tad vilcināties nedrīkst un bīstamā situācija jālikvidē nekavējoties. Šajā situācijā nepieciešamos papīrus var sakārtot pēc ārkārtas situācijas likvidēšanas. Ja objekts – pussabrukusi mājas fasāde – ir kultūrvēsturiska vērtība un atrodas attiecīgajā zonējumā, situācija ir sarežģītāka, jo daļa mājas, piemēram, tās ārējā fasāde, būtu saudzējama. Tomēr valsts iestādei, tostarp Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai, jāpamato savs viedoklis. Ja māja ir avārijas stāvoklī un kāda valsts iestāde uzstāj par ārsienas saglabāšanu, tā atbildēs par sekām.
Teorētiski īpašnieks savu privātmāju var demontēt saviem spēkiem, bet citiem objektiem nepieciešami celtnieki ar speciālu pielaidi. Mājas demontāžu sāk no jumta kores, tad noloba jumta pārsegumu, loksni pa loksnei. Viens no pirmajiem tiek demontēts skurstenis, tad jumta latas un spāres. Tā sauktā delikātā demontāža paredz ķieģeļu un kvalitatīvo kokmateriālu saglabāšanu. Būvgružus nedrīkst mest lejā, tos ber speciālā caurulē vai, ja notiek delikātā demontāža, nones lejā. Šim nolūkam var izmantot nelielu kravas liftu vai trīsi. Koka konstrukcijas lauž ar lauzni vai pārzāģē. Izzāģējot smagās brusas, baļķu noturēšanai pieredzējuši strādnieki izmanto virvju sistēmu. Ar māju demontēšanu nodarbojas daudzas specializētas firmas, kā arī celtniecības uzņēmumi. Dažām firmām ir atkritumu smalcinātāji, kas visus būvgružus akurāti sasmalcina.
Mūsdienās jau būvprojektos pieprasa, lai atkritumi tiktu šķiroti. Būvgružu savākšanai un izvešanai izmanto konteinerus. Jo lielāks nojaucamais objekts, jo vairāk konteineru vajag. Būvgružu izvešanas izmaksas atkarīgas no svara un pārvešanas attāluma. Ja konteinerā ir tikai būvgruži, deponēšanas cena būs mazāka nekā tad, ja tur atrodas arī sadzīves atkritumi.
Koka logus un durvis vēlams izņemt nebojātus, jo tos var izmantot otrreiz. Atjaunojot koka logu, tā ārējā rūtī izfrēzē lielāku gropi un ieliek stikla paketi. Logam noņem veco krāsu, noblīvē un pārkrāso. Tāpat masīvkoka durvīm veco krāsu noņem ar fēnu, pārkrāso un dāvā tām otro mūžu.
Nesabojātu jumta segumu var vēlreiz izmantot gan jumta klāšanai palīgēkām (nojumei, lapenei), gan citām saimniecības vajadzībām. Jumta koka konstrukcijas un starpstāvu koka sijas ir tikpat kā jaunas, gadu gaitā perfekti izžuvušas – par tām var saņemt krietnu summu. Vecas koka konstrukcijas un apšuvuma dēļus labprāt pērk specializētās firmas, piemēram, SIA “Antique Wood”, tāpat uzpircējus var meklēt sludinājumos. Daži speciālisti paši atbrauc noplēst, citi pērk sašķirotus materiālus. Katrā ziņā malka ir beidzamais veids, kā lietaskoku izmantot.
Arī vecie ķieģeļi ir izmantojami otrreiz. Pirmskara gados gatavotajiem ķieģeļiem ir savdabīga, laika gaitā izveidojusies patina, kas labi izskatās mūrētā sienā. Ķieģeļu cena ir no 0,30 (sludinājumos) līdz 0,15 eiro (būvlaukumā). Jo vecāki ķieģeļi, jo tie izskatīgāki un dārgāki. Vecie metāla apkalumi un dekori ir dekoratīvās mākslas vērtības un noteikti izmantojami otrreiz vai vismaz saglabājami.
