Mājas čurkstes – jauki putni, bet ko iesākt ar netīrību? 1
Manam dēlam ir jauncelta gaiši krāsota māja, kuru bezdelīgas katru pavasari grib aplipināt ar saviem perēkļiem. Kas viņas tik ļoti vilina? Nav patīkami, ka visas pažobeles raibas! Dzintra
It bieži dzirdam sūdzības par bezdelīgām, kas nosmērē māju sienas un palodzes. Šajos gadījumos gan parasti runa ir par mājas čurkstēm, kas ir radniecīga, tomēr cita putnu suga. Tieši čurkstes savas dubļu ligzdas būvē pie ēku ārsienām zem jumta, bet bezdelīgas ligzdošanai lielākoties izvēlas iekštelpas.
Jau putna nosaukums vēsta, ka mājas čurkste dzīvo cilvēka tuvumā. Arī Kārlis Linnejs, kas ieviesa sugu apzīmēšanu ar diviem vārdiem latīņu valodā, šo putnu jau 18. gadsimtā nosauca par Hirundo urbica jeb pilsētas bezdelīgu atšķirībā no lauku bezdelīgas Hirundo rustica, ko par bezdelīgu saucam arī mūsdienās. Ģints nosaukums gan ir mainīts, bet vārds pilsētas čurkstes nosaukumā ir joprojām.
Lai gan savulaik mājas čurkstes ligzdoja klintīs un vietām dara to joprojām, jau sen par to galveno apmešanās vietu ir kļuvušas mūsu radītās klintis – ēkas. Tātad, domājot par šo problēmu, svarīgi atcerēties, ka šī suga nav lapsa vai alnis, kas pilsētā iemaldījies no meža. Mājas čurkstes īstās mājas, tās dzīvotne ir pilsētas un citas apdzīvotas vietas. Kārtīgu klinšu taču Latvijā nav, tātad, ja visi sazvērēsimies pret šo putniņu, centīsimies padarīt savas mājas to dzīvošanai nepiemērotas, čurkstei šeit vietas vairs nebūs…
Tāpēc pirmais ieteikums tiem, kas noskaņoti cīņai – mācieties sadzīvot! Pats esmu samērā nelaimīgs, ka pēc mājas pārbūves čurkstes tajā vairs nav atgriezušās. Mēs taču negribam, lai blakus nav nekādas dzīvības – istabā turam kaķi, dārzā izliekam būrīti strazdiem, bet ziemā izkaram barotavu zīlītēm! Kāpēc gan cīnīties pret putniem, kas no tālās Āfrikas pavasarī šeit atlidojuši, lai pavadītu ar mums kopā vasaru un audzinātu savus bērnus? Mazliet netīrības? Atzīsim – paši esam krietni netīrīgāki par čurkstēm, taču ikdienas rūpes par savas teritorijas uzkopšanu mums šķiet pieņemamas. Lai gan apzīmējumu derīgs un kaitīgs piekarināšana dzīvniekiem vairs nav īsti pieņemama, tomēr jāatgādina, ka čurkstu galvenā barība ir lidojoši kukaiņi, tostarp mušas un odi.
Ir arī iespējas čurkstu radīto netīrību mazināt. Viena no tām – zem ligzdošanas vietām pie sienas piestiprināt plauktiņus, kas uztvertu putnu mēslus. Ērtības labad tā, lai būtu viegli noņemami un notīrāmi. Galu galā praktisks latvietis var atrast šiem mēsliem arī lietderīgu pielietojumu.
Ja tomēr ir kāda vieta, kur ligzdošana nebūtu pieļaujama ne mājas iemītnieku, ne pašu čurkstu dēļ, piemēram, virs durvīm, izvairīties no ligzdām var, nosedzot leņķi starp sienu un jumtu. To var izdarīt, piemēram, nostiprinot sienas augšmalā slīpu dēlīti vai smalku tīklu pret jumta malu.
Īpaši jāatgādina, ka jebkādas darbības ar čurkstu ligzdām ir pieļaujamas tikai ziemā, kad pašu putnu nav Latvijā. Apdzīvotu putnu perēkļu postīšana ir sodāms pārkāpums, tāpēc, ja reiz čurkstes ir apmetušās pie jūsu mājas, jāpaciešas līdz rudenim. Turklāt jāpatur prātā, ka tām gadā ir divi perējumi. Pirmās olas ligzdās parādās jau maija beigās, tūdaļ pēc putnu atgriešanās, bet pēdējie mazuļi izlido tikai septembra sākumā.
