Mājas bēniņos bija iemetušies sirseņi. Vai ar tiem sadzīvot vai cīnīties? Vai tie atkal turpat veidos jaunu pūzni? 0
Mājas bēniņos pagājušajā vasarā dzīvoja sirseņi. Vai tie tur mājos arī šajā gadā? Zinu, ka lapsenes katru gadu gatavo sev jaunu mājvietu, bet kā ar šiem? IRMA
Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Nikolajs Savenkovs atgādina, ka sirseņi (irši) arī ir lapsenes, tāpēc tiem ir līdzīgs dzīvesveids.
Septembrī–oktobrī saime pakāpeniski aiziet bojā un pūznis paliek tukšs. Ziemo tikai apaugļota mātīte. Tā meklē sev slēptuvi māju bēniņos, vēsās verandās, putnu būros, koku dobumos un stumbru pamatnē. Maijā sākas aktivitātes periods – pamodusies no ziemas guļas, mātīte izvēlas ligzdas vietu un dēj olas. Jaunie sirseņi izšķiļas jūnijā, un, saimei pieaugot, paplašinās arī ligzda. Tā sastāv no plāna, papīram līdzīga materiāla, ko iegūst, sagrauztu sausu koksni samitrinot ar lipīgām siekalām. Pūžņi ir milzīgi, to diametrs var sasniegt pat pusmetru. Lidoņi ligzdai nepieciešamo koksni nograuž no nokaltušiem lapu kokiem, reizēm apgrauž arī jaunu koku mizu. Sākot no augusta beigām, kukaiņu darbība pūznī apstājas. Irši šajā laikā, dodoties barības meklējumos, nereti parādās cilvēku mājokļu tuvumā – īpaši tos pievilina nogatavojušos augļu smarža dārzā un saldais ievārījumu aromāts virtuvē.
– Sirseņus ļoti piesaista koka māju bēniņi, jo tie ir nedaudz līdzīgi koku dobumiem, kas ir iršu dabiskā ligzdošanas vieta. Latvijā pēdējos gados tiek iznīcināti vecie koki, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc sirseņi sākuši apdzīvot bēniņus. Ne reizi vien šie lidoņi vecajos pūžņos atkal veido jaunas ligzdas un nemitīgi sagādā raizes māju saimniekiem, – secina kukaiņu pētnieks.
! Ja nav iespējams sadzīvot ar sirseņiem, jācenšas uziet un iznīcināt ligzdas vietu pavasarī, kad mātīte strādā viena pati. Var izmantot arī ķīmiskos līdzekļus – ar indi pildītus aerosolus. Ja izveidotas lielas ligzdas, tās labāk neaiztikt vai arī strādāt aizsargtērpā.
Sabiedrībā izveidojies maldīgs priekšstats, ka lielie sirseņi ir ļoti agresīvi. Patiesībā daudz spēcīgāks ir parasto lapseņu dzēliens. Protams, aizstāvot ligzdu, arī sirseņi sāpīgi dzeļ. Kodiena iedarbība ir atkarīga no katra cilvēka organisma spējas pretoties ievadītajai indīgajai olbaltumvielai. Tiem, kuriem ir paaugstināta jutība, jebkura kukaiņa dzēliens var būt bīstams, līdz ar to sekas ir smagākas. Cilvēkiem ar spēcīgu imūnsistēmu koduma vietā ir tikai neliela tūska un apsārtums.
