Foto – Rebeka Rogale
Klētiņas atjaunošana nebūtu veikusies tik labi bez prasmīgā Kolkas galdniekmeistara Liepiņa palīdzības. Viņš bija sava amata pratējs un labi zināja, ko un kā darīt. Sākumā klētiņai bija tikai viena istabiņa un tā veidoja vienotu kompleksu ar galdniecību un garāžu. Pēc atjaunošanas klētiņa ieguva vēl vienu papildu istabu un ērto lieveni, ko sedz jaunizveidotais jumts. Klētiņas konstrukcijas tika atjaunotas un nostiprinātas, apšūtas ar dēļiem, istabiņās izveidoti nelieli lodziņi, bet viss iekārtots, saglabājot ēkas vēsturisko seju. 1
Doma par to, ka šeit kādreiz varētu atpūsties arī citi cilvēki, saimniekiem nebija ne prātā. Tā atnāca pavisam nejauši, kad Rojā viesojās koris no Šveices. Vietējā kora diriģents bija lūdzis Ritai izmitināt kādu no šveiciešu ģimenēm savā mājā. Lai gan Rita šaubījās un kautrējās – nebūšot jau ērti un skaisti –, ģimene pie viņiem nodzīvoja veselu nedēļu. Tieši šveicieši bija tie, kuri iedrošināja “Klētnieku” saimniekus novērtēt skaisto vietu, kurā mājas atrodas, klusumu, jūru un dabu, un nebaidīties iekārtot un savest kārtībā visu sētu.
Reklāma
Reklāma
