Mājās aprūpe lētāka par slimnīcu 0
“Pēc locītavas endoprotezēšanas operācijas man uz kājas izveidojās čūla, kurā iekļuva pret antibiotikām nejutīgas baktērijas. Brūce nedzija, mani mocīja neciešamas sāpes. Baidījos pat, ka kāju nāksies zaudēt.
Kopš pie manis mājās nāk medicīnas māsiņas, lai brūci apkoptu un pārsietu, tā jau tikpat kā izzudusi,” stāsta valmieriete Grieta Ore (76), kura slimības dēļ savas dienas pavada invalīdu ratiņos. Medicīnas māsas, kuras, veicot veselības aprūpi mājās, ierodas pie viņas trīs reizes nedēļā nu jau divus gadus, sirmā kundze dēvē par cilvēkiem ar lielo burtu.
Valsts apmaksātu iedzīvotāju veselības aprūpi mājās, ko veic ārsta palīgs (feldšeris) vai medicīnas māsas, Latvijā ieviesa 2009. gada 1. janvārī. Tā pienākas pacientiem, kuriem nepieciešama pastāvīga ambulatora ārstnieciska palīdzība, bet kuri slimības dēļ paši ārstniecības iestādē nav spējīgi ierasties, piemēram, pēc operācijām, traumām, hronisku saslimšanu gadījumos. Mājas aprūpes mērķis ir ievērojami atslogot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un slimnīcas, lai tajās pēc iespējas retāk nonāktu pacienti ar smagām hroniskām slimībām, tādēļ mājās sniegto pakalpojumu klāsts nemitīgi pieaug. Piemēram, no 1. janvāra Nacionālais veselības dienests slēgs līgumus ar fizioterapeitiem, ergoterapeitiem un logopēdiem par valsts apmaksātu insulta pacientu rehabilitāciju mājas apstākļos.
Sociālais spilvens visiem
“Iespēja regulāri saņemt mājas aprūpes pakalpojumus, kas saistīti gan ar garīgo veselību, gan paliatīvo aprūpi, gan hronisko slimību paasinājumiem, pacientam rada drošības sajūtu. Mēs vēlamies, lai pacientam būtu nodrošināta ilgtermiņa aprūpe tuvāk dzīvesvietai. Turklāt pacientam par mājas aprūpi nav jāmaksā, jo šīs izmaksas sedz no Sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem,” norāda veselības ministre Ingrīda Circene. 2010. gadā šim mērķim izlietoti 786 683, bet 2011. gadā – 2,5 miljoni latu, šogad un divos nākamajos gados plānots tērēt 3,3 miljonus latu. Turklāt labā ziņa ir tā, ka bezmaksas medicīnas māsas vai ārsta palīga jeb feldšera mājas vizītes pilnīgi par brīvu pienākas ne tikai trūcīgajiem, bet visiem pacientiem, kuriem ir ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījums. Ierobežotā veselības aprūpes budžeta apstākļos mājas aprūpe, bez šaubām ir izdevīgs risinājums, jo atslogo stacionārus un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu, turklāt vienas mājas aprūpes epizode vidēji izmaksā ap 9 – 10 latiem, kamēr viena pacienta ārstēšana slimnīcā ap 220 latu, bet vienas NMP brigādes uzturēšana – ap 375 latiem dienā (gadā Ls 136 000 ).
Patlaban Latvijā veselības aprūpes pakalpojumus mājās nodrošina 181 ārstniecības iestāde, visvairāk to ir Vidzemē (65) un Zemgalē (48), bet vismazāk Rīgā (19). No 1374 praktizējošiem ģimenes ārstiem līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par pacientu mājas aprūpi gan noslēgusi vien desmitā daļa.
“Līdz šim mājas aprūpi vismazāk varēja saņemt tieši lauku rajonu iedzīvotāji, jo parasti māsu dienesti darbojās lokālajās slimnīcās. Ja Veselības ministrijas solījumi piepildīsies un kvotas šiem pakalpojumiem tiks palielinātas, šogad mājas aprūpē varētu iesaistīties daudz vairāk ģimenes ārstu,” prognozē Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Ģimenes ārstu aktivitāti varētu veicināt arī papildu līdzekļi otrās medicīnas māsas algošanai, jo šobrīd divas māsiņas ir tikai 600 ģimenes ārstiem. Nauda māsiņu algām ir noglabāta sociālās drošības spilvenā. 2010. gadā tām iztērēti 1,1 milj., bet 2011. gadā – 2,6 milj. latu, bet 2012. gadā ieplānoti 4,1 milj., bet divos nākamajos gados – pat 4,8 milj. latu.
Kā liecina NVD statistika, mājas aprūpes sniedzēju vidū 32% ir ambulatorās aprūpes māsas, 20% medicīnas māsas, 13% ķirurģiskās aprūpes māsas, bet 11% ārsta palīgi jeb feldšeri. Veselības ministrijas plānos ietilpst tieši feldšeru punktu kā potenciālo mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju lomas palielināšana. Pagaidām no 68 feldšeru punktiem (Latgalē – 17, Kurzemē – 23, Vidzemē – 27, bet Zemgalē – 1) līgumus par mājas aprūpes sniegšanu noslēguši vien desmit.
Zāles pacientiem jāgādā pašiem
“Mājas aprūpi ik dienu sniedz divas trīs medicīnas māsas, vidēji apmeklējot 20 – 30 pacientus, bet pavisam mājas aprūpē iesaistītas 12 ķirurģijas, neatliekamās palīdzības un pediatrijas māsas. Mūsu pacientu vidū ir ne tikai valmierieši, bet arī apkārtējo novadu – Kocēnu, Beverīnas, Burtnieku, Rūjienas, kā arī Valkas un Valkas novada – iedzīvotāji. Tālākais ceļš, ko mērojam, ir 20 kilometri,” stāsta Vidzemes slimnīcas klīniskā atbalsta dienesta vadītāja Ineta Šakale, piebilstot, ka mājas aprūpe visbiežāk esot nepieciešama pacientiem ar smagām, hroniskām slimībām, nedzīstošām čūlām un izgulējumiem. Māsiņas ne tikai injicē zāles, apkopj brūces vai pabaro pacientu caur zondi, veic pacientu paliatīvo aprūpi, bet arī apmāca pacienta tuviniekus. “Piederīgie bieži vien nezina, kādā pozā jānogulda pacients, cik bieži viņu vajag grozīt, lai nerastos izgulējumi. Kad esam to ierādījuši, daudzi saka – kaut es to būtu zinājis iepriekš, tad man nebūtu bijis tā jāmokās,” viņa stāsta.
“Medicīna pamazām sāk atdzīvoties,” situāciju ar vēža slimnieku mājas aprūpi vērtē Latvijas Onkoloģijas centra paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs, kas vēl pirms dažiem gadiem norādīja, ka liela daļa no apmēram 10 000 onkoloģiskajiem pacientiem, kam būtu vajadzīga paliatīvā aprūpe, sāpju mazināšanai periodiski tiek ievietoti neatliekamās palīdzības slimnīcās. Viņš uzskata, ka lielākā problēma ir tā, ka daudzi pacienti, viņu tuvinieki un pat ģimenes ārsti nezina, ka iespējama pacienta paliatīvā aprūpe mājās. Viņš norāda, ka šis pakalpojums ir daudz lētāks nekā pacienta atrašanās slimnīcā, turklāt valsts kompensē pacienta atsāpināšanai nepieciešamās zāles.
Latvijas māsu un māsu palīgu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdētāja Dace Veikina secina, ka mājas aprūpei ir vairāki klupšanas akmeņi.
Pirmkārt, lai gan par medicīnas māsu darbu un aprīkojumu – šļircēm, pārsienamo materiālu, dezinfekcijas līdzekļiem –, saņemot mājas aprūpi, nav jāmaksā, medikamenti pacientam jāiegādājas pašam, tādēļ pacienti, kuriem ārsts nozīmējis injicēt divus trīs medikamentus, reizēm spēj iegādāties tikai daļu no tiem. Otrkārt, problēmas rodas arī tad, ja pacientam ar vairāku stundu intervālu jāveic vairākas injekcijas, jo šobrīd tiek apmaksāts tikai viens apmeklējums pie pacienta dienā.
Treškārt, mājas aprūpē nepieciešama ciešāka sadarbība starp sociālās un medicīniskās palīdzības sniedzējiem, lai veicamie darbi nepārklātos, iespējams, pat vienots aprūpes likums, kas aptvertu abas šīs sfēras.
Grasās stingrāk kontrolēt
Pāršķirstot NVD pārskatu par aprūpi mājās 2010. gadā, izbrīnīja lielā starpība starp noslēgtā līguma summu un faktiski padarīto darbu. Piemēram, kāda medicīnas iestāde Kurzemē noslēgusi līgumu par Ls 10 249, bet veica mājas aprūpi par 1376 latiem, bet kāds veselības centrs Rīgā pārsniedzis plānoto par 15 000 latiem. NVD pārstāvji skaidro, ka nepieciešamība pēc mājas aprūpes pakalpojumiem Latvijā nav vienmērīga, piemēram, mazās administratīvajās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu ne vienmēr ir kāds pacients, kam šādi pakalpojumi ir nepieciešami, tāpēc līgumu neizpilda, bet lielajās pilsētās – pārstrādā.
“Pērn mums palielināja kvotu mājas aprūpei, taču nedrīkstam to pārsniegt, jo mums par to nemaksā. Ja kādā mēnesī aprūpējam mazāku skaitu pacientu, rakstu paskaidrojumu, norādot iemeslus, lai nākamajā gadā kvotu nesamazinātu,” stāsta Ineta Šakale.
Arī Dace Veikina, kas ikdienā organizē medicīnisko mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanu uzņēmumā “Aprūpes birojs”, neslēpj, ka līgumā noteiktajās kvotās ir grūti iekļauties, taču, paskaidrojot pārstrādes iemeslus, nākamajā gadā līgumā noteikto summu iespējams palielināt. “Jo vairāk un labāk strādājam, jo lielāka kvota nākamajā gadā,” viņa saka.
NVD vadītājs Māris Taube uzskata mājas aprūpi par ļoti perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu, kas prasa arī stingrāku kontroli, lai šim nolūkam atvēlētā nauda tiktu izlietota lietderīgi. “Mājas aprūpes pakalpojums ir it kā viegli pieejams, pacientiem nav jāmaksā līdzmaksājums, tādēļ parādās arvien vairāk firmu, kas tos sniedz. Tas rada arī papildu riskus, piemēram, izvēlēties tikai “vieglākus” pacientus, dārgāk apmaksātas manipulācijas,” viņš norāda. Pēc viņa domām, mājas aprūpes pakalpojumu vērtēšanā vajadzētu ieviest tādus pašus kvalitātes kritērijus kā ģimenes ārstu darbā.
