Katru reizi, kad kādam pastāstu, ka mans tētis cep ļoti īpašus sirņikus, lielākā daļa cilvēku man norāda, ka sirņiki ir biezpiena plācenīši. Nē! Mūsu ģimenē biezpiena plācenīši ir biepiena plācenīši – pufīgi, saldi un gardi, bet sirņiki – tas ir pavisam kas cits…
Tētis audzis Lubānas pusē un šo recepti iemācījies no saviem senčiem. Bet mēs – katru reizi sajūsmā nolaizāmies, kad uzzinām, ka taps sirņiki. Palūdzu arī man šo gardo recepti iemācīt un padalos ar jums, lai nesakāt, ka biezpiena plācenīši ir tie paši sirņiki.
Protams, lielākoties viss top “uz aci” un precīzas sastāvdaļas netiek mērītas. Visgardākie sirņiki sanāks, ja biezpienam jau kādu laiku ir beidzies derīguma termiņš, taču, protams, var izmantot arī svaigu biezpienu, tikai tad sirņikiem būs mazāk izteikta sierīgi skābenā garša.
Sastāvdaļas:
400 grami biezpiena
2 solas
šķipsniņa sāls
šņipsniņa cukura
vismaz glāze miltu, bet varbūt pat vairāk
Mīklas pagatavošana
Te viss ir pavisam vienkārši. Visas sastāvdaļas liek palielā bļodā un ar rokām samīca lielā mīklas pikā, līdz tā vairs nelīp pie rokām. Mīklai jābūt stingrai, jo pēc tam tā tiks rullēta.
Jāpiebilst, ka mūsmājās sirņiki lielākoties top sāļi, taču esam mēģinājuši arī pievienot vairāk cukura un gatavojuši saldo versiju.
Laiks sirņikoties!
Kad mīkla gatava, uz galda (lai nelīp pie virsmas) uzkaisa nedaudz miltu un rullē sirņiku mīklu aptuveni 3-5 mm biezumā. Kad mīkla izrullēta, ar nazi to griež rombiņos, kvadrātos vai citā sev tīkamā formā. Gabaliņus liek pannā, samērā lielā eļļas daudzumā un cep no abām pusēm zeltaini brūnus.
Tie ir fantastiski gardi silti! Ja izdodas noglabāt, arī auksti tie garšo labi – kļūst vien nedaudz sīkstāki. Tos var ēst ar krējumu, bet var arī vienkārši tāpat. Un es nudien neticu, ka kādam tie varētu arī negaršot.