Mājām otrā elpa, dzīvokļu saimniekiem – ietaupījums 5
Energoefektivitātes risinājumu jomā Liepāja ir soli priekšā citām pašvaldībām. Pēdējo gadu laikā nopelnītas dažādas godalgas. Atveroties jaunajam plānošanas periodam, uzņēmums “Liepājas namu apsaimniekotājs” (“LNA”) jau saņēmis divus “Altum” pateicības rakstus kā aktīvākais projektu iesniedzējs, un renovētais daudzdzīvokļu nams Ziedu ielā 5 Liepājā ieguva 1. vietu 2017. gada konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.
Ietaupa 70% siltumenerģijas
Ziedu ielā 5 tika veikta pamatu, fasādes, bēniņu, griestu, pagraba siltināšana, kā arī durvju nomaiņa koplietošanas telpās un dzīvokļos koka logu aizstāšana ar plastmasas logiem. Demontēta iepriekšējā un uzstādīta ekonomiskāka – horizontālā apkures sistēma. Dzīvokļa īpašnieks maksā pēc sava apkures skaitītāja rādītājiem, tas disciplinē: kredīta nemaksātajam siltumu var atslēgt.
Siltumenerģijas ietaupījums apkurei ir ievērojams – 70%. Pirms renovācijas gada griezumā apkurei tika patērēti 96 kwh/m2 , pēc renovācijas – zem 30 kwh/m2, kas jau ir tuvu pasīvajai ēkai,” lepojas LNA projektu vadītājs Toms Cīrulis.
Renovējot pirmās mājas Liepājā, minimālais darba apjoms ietvēris ventilācijas kanālu tīrīšanu. Tagad projektā iekļauj arī gaisa pieplūdes nodrošināšanu dzīvokļos. Ārsienās ievieto cauruli 12 cm diametrā un plastmasas režģi, bet iekšpusē – regulējamo vārstu.
2011. un 2012. gadā janvārī namā Ziedu iela 5 apkures izmaksas divistabu dzīvoklim (42,5 kv. m) 1. stāvā bija vidēji 80 eiro mēnesī, pēc renovācijas 2018. gada janvārī tās ir 33,50 eiro.
Iedrošina informācijas pieejamība
Pašlaik “Liepājas enerģija” centralizēto apkuri pilsētā nodrošina, daļēji izmantojot atjaunojamos resursus, bet pirms astoņiem gadiem ļoti augstos apkures tarifus diktēja atkarība no gāzes cenas, skaidro Toms Cīrulis.
260 no 640 “LNA” apsaimniekotajiem namiem ir pieslēgti pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos ir siltinātas 22 mājas (kopējās izmaksas 6,5 milj. eiro, no tiem 2,5 milj. eiro ir ES struktūrfondu atbalsts.
Agrāk informācija nākusi tikai no namu apsaimniekotājiem un cilvēki baidījušies no kredītsaistībām. Tagad valsts finanšu institūcija “Altum” plašsaziņas līdzekļos aktīvi informē iedzīvotājus, viņi paši daudz vairāk interesējas un uzzina par renovācijas iespējām. Arī vairākums pensionāru saprot ieguvumu – būs mazāk jāmaksā par apkuri un pēcnācējiem paliks īpašums ar lielāku tirgus vērtību, jo ēka taču iegūst otro elpu, kļūst skaistāka. Visvairāk lēmumu ietekmē kaimiņos esošas renovētās mājas iedzīvotāju pārliecinošie stāsti par reāliem naudas līdzekļu ietaupījumiem.
Process nav ātrs, toties caurspīdīgs
Kad iedzīvotāju sapulce, piekrītot 67% dzīvokļu īpašnieku, pieņem lēmumu renovēt kopīpašumu, sertificēts būvinženieris apseko ēkas tehnisko stāvokli. Novērtējumu sniedz arī energo audits. Pamatojoties uz šiem datiem, “LNA” piesaistīts sertificēts arhitekts izstrādā vienkāršotās renovācijas projektu jeb apliecinājuma karti, un ar to var pretendēt uz ES līdzfinansējumu. Liepājā gan ir arhitektu deficīts un celtnieku sastatnes pie fasādes neparādās uzreiz, toties pašvaldības iestāde būvnieku izvēlas publiskā iepirkuma konkursā – process ir caurspīdīgs.
“Jāņem saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā ietilpst pieredze, apgrozījums, cena un citi faktori,” teic T. Cīrulis un piebilst, ka darbu gaitu kontrolē gan pasūtītājs, gan būvuzraugs un ka veikums ne vienmēr apmierina. Ir bijis gadījums, ka pēc fasādes gala sienas siltināšanas likts akmens vati ņemt nost. Būvniecības procesa vērtēšanā aktīvi iesaistās arī māju vecākie jeb kontaktpersonas, jo kredīts tiek ņemts uz 15 gadiem.
Maciņam vieglāk
Reti iedzīvotājiem izdodas vienoties par renovāciju jau pirmajā kopsapulcē, zina daudzdzīvokļu mājas Vītolu 6/10 kontaktpersona Vita Iesalniece. 1963. gada rudenī bloku ēku pabeiguši celt brīvlaistie cietumnieki. Neizžuvušie paneļi plaisājuši, apmetums nokritis, un caur jumta šīferi tecējis iekšā ūdens. Vitas dzīvoklī bijuši +16 grādi.
2010. gadā, kad Liepājā veikti pirmie pilsētas domes apmaksātie energoauditi, piecstāvu namam uzrādīts 60% siltuma zudums. “Cilvēku aizspriedumu dēļ sapulcē nevarējām vienoties. Veicot aptauju, apstaigāju visus dzīvokļus un, pārliecinot kaimiņus, dabūju valsts finansējuma saņemšanai vajadzīgos 75% mājas iedzīvotāju parakstus,” atceras Vitas kundze.
Nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība, renovācijas projekts nosūtīts uz LIAA, bet darbi uzsākti 2012. gada augustā. SIA “Mūrnieks” un apakšuzņēmēju veikuma kvalitāte kontrolēta, ik nedēļu analizēta un vērtēta “LNA”. Renovācija pabeigta 2013. gada vasarā. Pēc jumta nomaiņas, bēniņu nosiltināšanas un horizontālās apkures ierīkošanas ietaupījums izrādījies pārsteidzošs. “Līdz renovācijai par sava divistabu dzīvokļa (40 m2) apkuri mēnesī maksāju 75 latus, turpretī tagad 38 eiro par sezonu. Kaimiņi apmierināti, ka dzīvokļos vairs nav pelējuma: iztīrītas ventilācijas šahtas un ielikta regulējama ventilācijas sistēma. Par mājas apsaimniekošanas naudas uzkrājumiem panācu, ka uzliek automātisku ūdens skaitītāju automātisko nolasīšanu.”
V. Iesalniece nereti tiek aicināta uz citu māju iedzīvotāju sapulcēm un, piemēram, Dārzu ielas 3 iedzīvotāji nupat nobalsojuši par renovāciju. “Ja tagad neizlemsiet, teicu, māja vienalga ies uz postu, bet Eiropas naudas vairs nebūs,” ar šādu argumentu viņa spēja pārliecināt.
Uzziņa
“LNA” panākumi konkursā “Energoefektīvākā ēka”:2013. g. Roņu 3 – 2. vieta,2014. g. Vītolu 6/10 – 1. vieta,2015. g. Alejas 24 – 3. vieta,2015. g. Ventas 2 – 1. vieta; Dzērves 17 – 2. vieta,2016. g. Dzintaru 84 – 2. vieta,2016. g. Dorupes 34 – 3. vieta,2017. g. Ziedu 5 – 1. vieta; Klaipēdas 88 – 3. vieta.Lēmumi par renovāciju pieņemti 70 mājām:7 – jau notiek būvniecība,3 – ir lēmumi par kredīta summas apstiprināšanu,8 – noslēdzies iepirkums un notiek izvērtēšana,6 – uz izvērtēšanu “Altum”,5 – uz saskaņošanu Būvvaldē,pārejās notiek projekta izstrādes process.
