Mājai sava dūnu jaka 0
Lūdzu, pastāstiet par termovati IZOprok, ko pirmoreiz ieraudzīju šopavasar būvniecības izstādē Ķīpsalā! Reklāma atstāj patīkamu iespaidu, bet par lietošanu nekas nav dzirdēts. Vai vērts izvēlēties, ja plāno siltināt māju? IVARS MELLUŽOS
Mājokļu siltināšanā ir ieinteresēti ne tikai namsaimnieki, bet arī uzņēmēji, kas gādā šos materiālus. Perspektīva taču ļoti skaidra – energoresursi lētāki nekļūs, bet valsts atbalsts turpināsies, palūk, ES nākamajai septiņgadei sola vēl vismaz 166 miljonus eiro! Kāpēc nepaņemt savu daļu šīs naudas, ja spēj piedāvāt labu preci?
Vietējais produkts
Termovati IZOprok kopš 2010. gada ražo SIA “Thermeko” tepat Latvijā, Rēzeknes tuvumā. Produkts ir inovatīvs, nekur citur Baltijā tāda nav, tāpēc uzņēmuma plāni ir ambiciozi, pretendējot uz aizvien biezāku šķēli kopējā siltināšanas materiālu pīrāgā. Ielauzties šajā tirgū ar jaunumu nav tik vienkārši, priekšā lētais putuplasts un dažādu veidu tradicionālā vate, ko labi pārzina projektētāji un pazīst pasūtītāji, tomēr rīdziniekiem konkursos izdevies iegūt lielākus pasūtījumus, pat nenosaucot zemāko cenu. Uzņēmuma pārdošanas vadītājs Aleksandrs Pankovecs stāsta, ka līdzdalība galvaspilsētas daudzdzīvokļu namu bēniņu siltināšanas programmā likusi ražotnei strādāt pat trīs maiņās.
Termovates ideja savulaik dzima, kritiski novērtējot radniecīgo termoputu efektivitāti. Paņēmiens ir lielisks, iepūš materiālu tukšumā, lai izplešas un sacietē, bet tas ir mitrais process, tātad strādāt var tikai vasarā, kad temperatūra krietnos plusos. Mazāk zināms, ka termoputas žūstot mēdz plaisāt un masā veidojas spraugas, pa kurām siltums vienalga tiek ārā. Arī daļa mitruma paliek sienās…
Lai novērstu šīs blaknes, uzņēmuma speciālisti būtiski pārveidojuši izejvielu receptūru, ražošanas tehnoloģiju un montāžas metodi.
! Jaunā produkta galvenais komponents ir karbamīda sveķi, ko ražotnē pārvērš sausās, baltās putās, tad sasmalcina čaganās pārslās, pilda lielos maisos un izmanto siltināšanai, ar spiedienu iepūšot un sapresējot noslēgtās ēku fasādēs. Uz griestiem šīs pārslas izkliedē gluži tāpat kā celulozes ekovati, tikai beigās vēl pārsedz ar membrānu, lai virsējo kārtu nenopūš caurvējā un lai mitrums izkļūst no siltinājuma, ja tāds tur bijis, vai lai tas tur nenonāk no bēniņiem. Īsāk sakot, mājokli ietin it kā dūnu segā – un sals vairs nav bieds!
Termovati piedāvā arī plāksnēs līdzīgi kā putuplastu, kad sacietējušo masu sagriež vēlamajā biezumā, taču šādu izstrādājumu mehāniskā izturība ir ļoti zema, tos varot montēt tikai baltos cimdos. Pavisam atmesta ideja par materiāla mitro iestrādi objektos, lai izvairītos no žūšanas problēmas, kas it bieži piemeklē arī šāda veida ekovates pildījumus.
Tehniskie parametri
Termovate IZOprok ir ļoti viegla – sver ap 16 kg/m3. Sienās, griestos un jumtos to pilda ar koeficientu 1,3, proti, 1 m3 apjoma iepūš 1,3 m3 vates. Tehniskie parametri materiālam ir izcili – tik labi, ka skaudīgākie konkurenti mēdz apšaubīt pat sertifikācijas institūciju kvalifikāciju vai speciālistu godaprātu. Piemēram, ar siltumvadītspējas koeficientu λ = 0,031nevar lepoties ne putu polistirols, ne ekovate, ne minerālās vates, bet šis rādītājs allaž interesē potenciālo pasūtītāju, ja cena nav noteicošais izvēles kritērijs.
! Papildu plusi – laba ūdens tvaiku caurlaidība, kas novērš mitruma uzkrāšanos siltinājumā (tātad elpo!), iestrādes iespējas jebkuros laika apstākļos, neuztraucoties par zemu temperatūru vai pat nokrišņiem. Arī ugunsdrošībai nav ne vainas, jo īpaši slēgtā karkasa konstrukcijā, vienīgi minerālajām vatēm attiecīgā klase ir augstāka. Tātad spožākā konfekte kopējā grozā?
SIA “Vides tehnika” klientiem gādā visus zināmos siltināšanas materiālus, tostarp gluži eksotiskus, par kuriem vispār nekas nav dzirdēts. Uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Intars Rozmans piekrīt, ka termovate tiešām ir inovatīvs produkts, kas porainās struktūras dēļ it kā dabiski regulē mitruma apriti ārsienās, tāpēc teorētiski telpās vienmēr ir svaigs gaiss, neattīstās pelējuma sēnes utt. Pats par to neņemoties objektīvi spriest, acīmredzot komerciālu apsvērumu dēļ joprojām vēl ir samērā maz ražotāja informācijas, tāpēc paliek arī neatbildēti jautājumi. Piemēram, kā materiāls uzvedas ilgākā ekspluatācijas periodā? Interesentiem preci piedāvājot, taču bez fanātisma…
Morāle: jo labāka komunikācija, jo lielāka realizācija!
Ekoloģiskais aspekts
Kopš visi grib dzīvot mājokļos, kas būvēti no dabiskiem materiāliem, ražotāji citādus gandrīz vairs nepiedāvā, ekoloģisko aspektu atrodot vai nu izejvielās, vai ražošanas procesā vai produkta utilizācijā. Arī termovate nav izņēmums – dabā tā pārvēršoties mēslojumā, ko pazīstam kā izcilāko slāpekļa avotu, jeb atgriežas savā sākuma stāvoklī, atkal kļūstot par karbamīdu. Izziņas avotos apgalvots, ka tā ir balta, ūdenī šķīstoša viela, pirmā organiskā, kas sintezēta no neorganiskām izejvielām – amonjaka un oglekļa dioksīda. Karbamīds veidojas arī zīdītāju organismā kā olbaltumvielu sadalīšanās galaprodukts, kas izdalās ar urīnu, tālab šai vielai ir otrs nosaukums – urīnskābe. Kur nu vēl dabai un cilvēkam draudzīgāka izejviela!
Termovates galvenā izejviela – karbamīda sveķi – tomēr ir cits produkts, kurā parādās vēl viens ķīmiskais komponents – formaldehīds. Starp citu, to kā saistvielu izmanto arī minerālvates ražošanā, kā konservantu – pat šampūnos un citos līdzekļos. Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža pētīšanas aģentūra toties formaldehīdu jau sen klasificējusi kā kaitīgu kancerogēnu vielu, tāpēc civilizētajā pasaulē tam ir noteiktas ļoti stingras emisijas normas, pirmām kārtām sarežģījot dzīvi kokrūpniekiem, kam visas līmes lielākoties veidotas uz šo sveķu bāzes. Eiropas Savienībā formaldehīda norma koksnes kompozītizstrādājumos ir 0,2%, ikvienam materiālam, kurā tā ir vairāk par 0,05%, jāpievieno brīdinājums.
Karbamīda sveķus ražo arī Latvijā, SIA “Thermeko” tos iepērk Krievijā, acīmredzot izdevīguma dēļ. Cik tajos šīs indes? Aleksandrs Pankovecs kategoriski noraida aizdomas, ka termovate siltinājumā var kaitēt iemītnieku veselībai – gatavajā produkcijā formaldehīda esot desmitkārt mazāk par pieļaujamo normu, jo ražošanas procesā, žāvējot materiālu kamerās, līdz ar mitrumu izdzenot ārā arī visus nevēlamos savienojumus.
! Tātad šīm bažām oficiāli nav pamata – Veselības inspekcijas higiēnas sertifikāts apstiprinot, ka materiāls ir pilnībā nekaitīgs un derīgs lietošanai dažāda veida un nozīmes ēkās.
Siltināšanas sistēma
Ražotāji termovati IZOprok piesaka kā jaunas paaudzes universālu siltināšanas materiālu, kas der gan jaunbūvei, gan rekonstrukcijai, un apgalvo, ka tas ir pārāks par citiem vai nu atsevišķu kritēriju, vai kopējo izmaksu dēļ. Pēdējais atgādinājums ir būtisks, jo siltināšanas sistēmas ir dažādas, katram materiālam ir optimāls iestrādes veids. Piemēram, akmens vate slikti atdod mitrumu, tātad tai nepieciešama ūdens tvaiku barjera vai vēdināma fasāde, bet tās ir papildu summas, kuras jauc rēķinus un priekšstatus par to, kas ir lēts un kas – dārgs.
! Termovatei obligāta ir slēgta karkasa konstrukcija, kas, starp citu, materiālu vienlaidus iepūšot vajadzīgajā biezumā un blīvumā, ļauj izvairīties no dažādām šuvēm un sadurvietām, proti, potenciālajiem aukstuma tiltiem, kuri raksturīgi, piemēram, pavirši ieklātai minerālvatei. Ko liek siltinājumam ārpusē – tā jau ir pasūtītāja izvēle, rēķinoties ar maciņa biezumu un iecerēto fasādes izskatu. Jebkurā gadījumā arī apdares loksnes ir pieejamas lielā daudzveidībā. Ir pat tādas fibrocementa plātnes, kas nevainojami imitē dažādas akmens faktūras vai pat koksnes rakstus, un tad nekas vairāk fasādei nav nepieciešams ne montāžas, ne pēcāk ekspluatācijas laikā visai tālā perspektīvā.
SIA “Thermeko” karkasa konstrukcijai iesaka magnezīta plātnes – gan pieņemamās cenas dēļ, gan, iespējams, tāpēc, ka paši tās eksportē no Ķīnas, kur esot labākās šīs dabiskās izejvielas atradnes. Balts materiāls, pastiprināts ar stikla šķiedras sietu, un pēc tam dari, ko gribi – kaut vai apšuj ar dekoratīvajiem ķieģeļiem!
Ja izšķirīgais kritērijs siltināšanas materiāla izvēlē ir ierobežotais līdzekļu daudzums, droši var teikt, ka tikai putuplasts saimniekam izmaksās lētāk un drīzāk būs līdzīgi tēriņi kā akmens vai stikla vatei. Ar labdarību biznesā neviens nenodarbojas, it sevišķi, ja precei teorētiski nav ne vainas.
! Patiesībā svarīgākais laikam ir tikai efekts, ko dod noskatītais materiāls un izvēlētais risinājums, sākot no minimāla energoresursu patēriņa un beidzot ar iemītnieku labsajūtu.
Idejas turpinājums
Kopš pagājušā gada SIA “Thermeko” Rīgā uzsākusi arī polistirola–grafīta granulu ražošanu. Šīs pelēkās lodītes ir pazīstamas ar dažādiem nosaukumiem un sastāviem, populārākās laikam ir HK 35, kam skaitlis apzīmējumā netieši uzrāda materiāla pievilcīgo siltumvadītspējas koeficientu λ = 0,035. Aleksandrs Pankovecs nianses neatklāj, vien liek saprast, ka nav vērts ievest dārgu vācu preci, tērējot līdzekļus transportam, ja šeit to var izgatavot pat uz pusi lētāk. Polistirola granulas neesot nekas īpašs, tādas izsenis iepērk dobelnieki putuplasta ražošanai.
Grafīta piedevu dēļ baltajām lodītēm ne tikai mainās krāsa, bet arī strauji pieaug pievienotā vērtība.
! Tas ir efektīvs beramais siltumizolācijas materiāls, vecu apmūrētu māju ārsienām pat pēdējais glābiņš, lai nosacīti lēti, salīdzinot ar fasādes pārbūvi, likvidētu gaisa spraugas un dobumus starp konstrukcijām. Grafīta pārklājums lodītēm dod labu slīdamību, tās spēj aizpildīt pat vissīkākās plaisas, tomēr netraucē gaisa apmaiņai, proti, sienas turpina elpot. Lodītes ir ilgmūžīgas – neuzsūc ūdeni, nenoveco, nesadrūp, nenosēžas, ja vien nesabirst vēlāk radušās spraugās, turklāt atstaro līdz 30% siltuma, neļaujot tam aizplūst no telpām.
Viena lieta ir radīt analogu, pavisam cita – attīstīt to tālāk, izveidojot jaunu produktu ar vēl labākām īpašībām. SIA “Thermeko” novitāte – termogranulas IZO pearl. Proti, papildinot grafīta lodītes ar pašu ražotajām IZOprok pārslām, teorētiski iespējams likvidēt pat mikrospraugas starp to apaļajām virsmām un materiāla siltumvadītspējas koeficientu samazināt līdz λ = 0,031! Uzticamību šim projektam vieš fakts, ka to atbalsta Norvēģijas finanšu instruments un granulu izstrādē un pētījumos piedalās LU un RTU zinātnieki.
Iespējams, šis materiāls būs sevišķi pieprasīts, jo reiz nāksies aizpildīt bezjēdzīgi uzcelto jauno māju tukšumus, piemēram, komunikāciju šahtas un kanālus sabiedriskajās un biroju ēkās, kur tagad svilpo vējš, aiznesdams sev līdzi siltumu.
UZZIŅA
• efektīvākā starp elpojošajiem siltumizolācijas materiāliem;
• vieglākā no tirgū pieejamajiem materiāliem;
• nemaina savas īpašības ekspluatācijas laikā, pat uzņemot mitrumu;
• izmantojama visām karkasa konstrukcijām jebkurā plaknē;
• iestrādes iespējas neierobežo laika apstākļi vai āra temperatūra.
* Pēc ražotāja informācijas.
