Mazdēls atjauno senču namu “Rijnieki” un verandā iekārto omulīgu vasaras telpu 1
20. gadsimta sākumā valdība sāka iedalīt zemi tiem, kas bija cīnījušies karā pret Bermontu. Tā arī Fricis un viņa sieva Anete ieguva īpašumā zemi, uz kuras iepriekš pletās liela rija. 1926. gadā uz rijas pamatiem viņi uzcēla gan dzīvojamo māju, gan plašo kūti.
Jau sākotnēji māja bija nosacīti dalīta divos spārnos – dienvidu, kas bija paredzēts dzīvošanai (te bija divas lielas istabas un virtuve), un ziemeļu (četras mazas telpas un virtuve), kur izmitināja palīgstrādniekus, bet vēlāk izīrēja nelielas sīkbodītes īpašniekiem. Zem mājas izbūvēja arī plašu pagrabu, laika gaitā tapa arī divas verandas ziemeļu pusē un viena dienvidu spārnā, kā arī izbūvēti bēniņi.
Kad Fricis aizgāja mūžībā, mājā saimniekot palika Anete un viņai pievienojās arī viņu trīs pieaugušie bērni – divi dēli un meita. Vilim, jaunākajam Anetes un Friča dēlam, pēc kāzām dzīvošanai piekrita visnepiemērotākais ziemeļu spārns. Tomēr, pēc amata būdams galdnieks, viņš savas ģimenes mājokli prata padarīt mājīgu. Visās ziemeļu puses dzīvojamajās istabās Vilis ieklāja paša darinātu parketu. Arī mēbeles un durvis ir viņa roku darbs. Vilis esot bijis ne tikai labs sava amata meistars, bet arī asprātīgs stāstnieks. Par to liecina viņa atstātais mantojums – romāns un īsais stāsts, kas apvienoti ar vienu nosaukumu “Pie Ventas ziedu laikā”. Lai gan literārās prasmes viņš nekur nav mācījies, stāstījums ir ne tikai asprātīgs, bet sniedz arī ieskatu tā laika sadzīves tradīcijās, kā arī vērā ņemamus, praktiskus padomus dažādās saimnieciskās lietās. Abos darbos interesanti aprakstīta Kurzemes lauku sētu sadzīve un to iedzīvotāji ulmaņlaikos un padomju gados.
Pēdējos gados ēka piedzīvo pārmaiņas. Tagad Anetes un Friča mājas saimnieks ir viņu mazdēls, Viļa dēls, kurš pakāpeniski cenšas veco ēku savest kārtībā – nomainīti logi un durvis, uzlikts jauns jumts, atjaunotas vecās grīdas un ierīkoti sanitārie mezgli. Šovasar kārta pienāca vienai no ziemeļu puses verandām – to iztīrīja un atbrīvoja no nevajadzīgiem krāmiem. Lai gan nākamajā sezonā vēl jāpadomā par tās dekoratīvo apdari, ēka iemantojusi jaunu, omulīgu vasaras telpu. Turklāt tumšā saimes istaba tagad iegūst papildu dienasgaismu un vizuālu plašumu.
Ēkas lielākā problēma ir mitrums ziemeļu spārnā, jo šī puse netiek labi izsauļota. Padomju gados māja bija pieslēgta centrālajai apkurei, bet 90. gadu sākumā to atslēdza un katrs kurināja, kā nu mācēja. Labi, ka mājā bija saglabātas vecās plītskrāsnis. Viļa dzīves laikā ēkā vēl notika aktīva saimniekošana un mitrums tik ļoti nelika sevi manīt. Tagad vienā no istabām izbūvēts kamīns ar siltā gaisa vadu sistēmu, kas apsilda saimes istabu, divas mazākās istabas un otrā stāva istabu. Tomēr neregulārās kurināšanas dēļ (šis spārns tiek apdzīvots tikai sezonāli) mitrums ēkā nemazinās. To, pēc saimnieka domām, veicina arī plašais pagrabs, kas ir ne tikai zem virtuves, bet arī zem mājas istabām. Lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, pagājušajā gadā nomainīta un izolēta arī grīda virtuvē.
Speciālisti iesaka
Māja un pelēšana
Pelējumu mājās uz sienas veido dažādas mikroskopiskas sēnītes. Tas bojā ēkas izskatu, izraisa dažādas saslimšanas. Mājā ienestas pelējuma sporas var neattīstīties, taču, tiklīdz rodas labvēlīgi apstākļi, ko veido mitruma, siltuma un sliktas ventilācijas kombinācija, sēnīšu sporas iznēsā gaisa plūsma. Un, ja process sācies, cīnīties ar to ir ļoti grūti. Klasisks paņēmiens var būt sienu nogruntēšana ar neveldzētu kaļķi, kas saēdīs sēnīti. Agrāk sienas dezinficēja arī ar vara vai dzelzs vitriolu, taču tas ir kaitīgs veselībai. Veikalos var nopirkt kvalitatīvas antibakteriālās gruntis, ko ražo “Knauf”, “Mira”, “Vincents Polyline” u. c. Galvenais – ir jānovērš pelējuma cēloņi, no kuriem izplatītākais ir slikta ventilācija.
“Ja zem mājas ir pagrabs, tā ventilācijai vislabāk izveidot vēdināšanas vadu uz dūmvadu. Krāsnij kuroties, būs laba vilkme un pagrabs labi vēdināsies. Ja nevar izveidot vēdināšanas vadu uz skursteni, tad pagrabā jānodrošina pastāvīga ventilācija, vislabāk no diviem avotiem. Ventilācijas lūkām jābūt ar metāla restīti, lai rudenī tur neielīstu peles, žurkas, čūskas utt. Ja mājas neapdzīvo, tās iet postā, tāpēc ieteicams atrast pa ziemu kādu īrnieku vai vismaz cilvēku, kas pieskata, izvēdina un iekurina krāsni. Ja uz sienām izveidosies pelējums, ar to būs grūti cīnīties,” stāsta tradicionālās celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.
“No ķieģeļiem celtā sezonas mājā der padomāt par kāda ekonomiska gaiss–gaiss sistēmas siltumsūkņa iegādi,” iesaka Sandis Ainars, SIA “Commodus” instalāciju nodaļas vadītājs. “Jāuzstāda zema temperatūra, lai telpā autonomi uzturētu, piemēram, +5 grādus. Atbraucot saimniekiem, māja būtu nedaudz uzsildīta un atliktu vien kārtīgi iekurināt. Uzturēšanas izmaksas varētu būt nelielas. Modernākiem siltumsūkņu modeļiem ir opcija, ka tie mājā piegādā svaigu gaisu, un to darbību var regulēt pa telefonu, piemēram, lai tas pirms atbraukšanas iesilda māju līdz komforta līmenim. Piedevām vasarā siltumsūknis var kalpot kā kondicionieris.”
Sagatavojis Andris Ozoliņš
