Mājā ūdens, bet atlīdzības nebūs! Likumā plūdi nav definēti – apdrošinātāji var interpretēt pēc saviem ieskatiem 35
Katrs apdrošinātājs var veidot savu plūdu definīciju, jo tas nav noteikts Ministru kabineta noteikumos. Mājokļa apdrošināšana ir brīvprātīgs process, kurā klienti paļaujas, ka krīzes situācijā ikgadējās iemaksas ļaus saņemt palīdzību. Taču nekādu garantiju nav, ja, piemēram, plūdu definīcija apdrošinātājam un klientam atšķiras. Ko tādā gadījumā darīt, un kā sevi pasargāt? Par šo raksta portāls “lsm.lv“.
Spēcīgais ciklons, kas nesis spēcīgākas lietavas Latvijā kopš 1945.gada, nodarījis būtiskus postījumus Rīgā, Jūrmalā, Jelgavas novadā un citviet, un daudzi īpašumi arī cietuši plūdu dēļ.
Plūdi ir dabas parādība, kad ūdenstilpēs paaugstinās ūdens līmenis un applūst to tuvumā esošā sauszeme. Galvenie plūdu iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana, cunami, ledus sastrēgumi, kā rezultātā esošās ūdensteces (upes) nespēj aizvadīt ūdeni.
Plūdi var būt arī tad, ja ūdens līmeņa celšanos neiztur kāds dambis, aizsprosts vai cita aizsargkonstrukcija un tad applūst plašas teritorijas.
Latvijas teritorijā plūdu cēloņi ir arī vētras uzplūdi jūras piekrastē un strauja ūdens līmeņu celšanās upēs un ezeros palu un lietus uzplūdu laikā.
Mājā ūdens, bet atlīdzības nebūs
Gunita Butāne, kura dzīvo Jelgavā un kuras īpašums ir viens no daudzajiem cietušajiem īpašumiem, pastāstīja, ka pirmdien, pamostoties agri no rīta un izkāpjot no gultas, konstatēts, ka grīda ir mikla. Atverot žalūzijas un ieraugot postažu, kļuva skaidrs arī, kāpēc tad grīda ir tāda, kāda ir.
Pēc Gunitas stāstītā, viss dārzs ir bijis ūdenī. Zem ūdens bija krūmi, puķupodi uz statīviem, arī citas dārza mēbeles bija apgāztas un peldošas.
Iznākot ārā, konstatēts, ka ūdens sniedzas līdz ceļiem.
Ņemot vērā, to, ka māja ir diezgan zema, ūdens sūcies iekšā pa malām, tādēļ vairāku centimetru dziļumā ir applūdusi kurinātava.
Gunita Butāne steidzami sazinājusies ar savu apdrošinātāju un iesniegusi atlīdzības pieteikumu. Viss ir steidzīgi iemūžināts fotogrāfijās, lai maksimāli korekti aizpildītu šo pieteikumu.
Pēc neilga laika atskanējis zvans no apdrošinātāja kompānijas, kur teikts, ka nav gluži jāsēž rokas klēpī salikušiem, vajag pašiem novērst bojājumus savu iespēju robežās un tad jau atbraukšot eksperts un apskatīs postījumus pats.
Tomēr iznākums ir gaužām pretējs, nekā sākotnēji cerēts – atlīdzības nebūs.
“Piezvanīja apdrošināšanas speciāliste un precizēja, kādi mums ir tie nodarījumi, un ka viņi ir konstatējuši, ka negadījuma cēlonis ir spēcīgas lietavas nokrišņu uzkrāšanās, kā rezultātā radušies zaudējumi apdrošinātai ēkai, kā arī garāžas ēkā.
Bet tad viņa aizrādīja, ka plūdi ir ūdens līmeņa strauja celšanās dabīgā vai mākslīgā ūdens tilpnē, un šajā vietā šādi plūdi nav notikuši atkārtoti pēdējo 10 gadu laikā, tad nevar uzskatīt, ka šeit situācija ir atbilstoša tam apdrošināšanas riskam,” stāstīja Butāne.
Viņa pēcāk, izskatot apdrošināšanas polisi, konstatējusi, ka plūdi traktēti atbilstoši tam, kā tas minēts atlīdzības atteikumā. Tātad jāatzīst, ka atteikums ir pamatots.
Likumā plūdi nav definēti, apdrošinātāji var interpretēt pēc saviem ieskatiem
Kā var izvairīties no šādām situācijām un sevi pasargāt, un vajadzības gadījumā arī saņemt atlīdzību no apdrošināšanas kompānijām?
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins jautāts, vai apdrošinātāji var interpretēt plūdu nozīmi katrs pēc saviem ieskatiem, atbildēja, ka likumā nav noteikts, kā apdrošinātājiem būtu jādefinē plūdi, tādēļ nav arī aizliegts ikvienam apdrošinātājam veidot savu plūdu definīciju.
Apdrošinātāji, slēdzot līgumus ar klientiem, vienojas, kā tiek interpretēti plūdi. Tas ir brīvprātīgs apdrošināšanas veids, kurā klients ar apdrošinātāju vienojas, kādas būs definīcijas konkrētos gadījumos.
Jānis Abāšins uzsvēra, ka, iegādājoties apdrošināšanas polisi, ikvienam ir rūpīgi jāiepazīstas ar piedāvājumu, “klientam ir mazliet jāpalasa, nevajag pirkt kaķi maisā”.
Tomēr, ja klients nepiekrīt apdrošinātāja lēmumam, tad ir vairāki rīcības plāni, informēja Jānis Abāšins.
Ja klients nepiekrīt apdrošinātāja lēmumam vai apdrošinātāja interpretācijai par kaut kādu risku vai konkrētu līguma punktu, pirmais, protams, ir apstrīdēt šo apdrošinātāja interpretāciju pie paša apdrošinātāja. Otrais punkts – asociācijā ir ombuds. Ja pie apdrošinātājiem mēs galā netiekam, tad ejam pie ombuda, runājam ar ombudu, iesniedzām sūdzību ombudam un šo lietu samēra ātri izskata. Ja arī ombuda lēmums nepietiekams un mēs nepiekrītam šim lēmumam, tad attiecīgi mums ir vienīgā iespēja – iet uz tiesu,” skaidroja Abāšins.
