Māja noveco, bet nodoklis aug 0
Cēsnieki, daudzstāvu namu iedzīvotāji, ir neizpratnē par to, kā Valsts zemes dienestā novērtē viņu dzīvokļus. Niniera ielas 4. nama iemītnieks Jānis Liepa stāsta, ka ēka kopš tās uzcelšanas 1970. gadā nav remontēta. Viņaprāt, gadu gaitā tai nolietojoties, vērtībai vajadzētu samazināties.
Bet viņam par lielu brīnumu ir otrādi – kadastrālā vērtība ik gadu ceļas. 2011. gadā viņa triju istabu dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība bijusi 8456,01 lats, bet šogad pieaugusi līdz 10 450,54 latiem jeb par 23,6%. Tāpat augusi dzīvoklim piekrītošās zemes kadastrālā vērtība: 2011. gadā – 518,50 lati; šogad – 599,16 lati.
“Kadastrālā vērtība ietekmē man aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli. Par dzīvokli maksātās nodokļa summas pagaidām nav tik pārlieku lielas, lai mana ģimene nevarētu samaksāt. Tomēr pensionāriem ir svarīgs katrs lats. Man nav saprotams, kāpēc aug novērtējums, ja pagājušajā gadā, kā “Latvijas Avīzē” esmu vairākkārt lasījis, Valsts zemes dienests solīja būtiskus uzlabojumus īpašumu kadastrālajā novērtēšanā. Iznāk, ka solījumi palikuši uz papīra,” saka Jānis Liepa.
To pašu atklāj Cēsu nomalē L. Paegles ielas 6. nama divistabu dzīvokļa īpašniece Aina Anspoka. “Pagājušajā gadā dzīvoklis bija novērtēts par 4668,41 latu, bet šogad gandrīz par tūkstoti dārgāk – 5442, 94 lati. Kā 1965. gadā celtam daudzstāvu namam ar gadiem var pieaugt vērtība, man nav saprotams,” viņa saka.
Tikpat izbrīnīts ir arī Akmens ielas 6. nama triju istabu dzīvokļa īpašnieks Valdis Verners. “Pirms pieciem gadiem Valsts zemes dienestā mums skaidroja, ka kadastrālo vērtību aprēķini tiekot balstīti uz nekustamo īpašumu darījumu cenām. Tām ceļoties, vienlaikus ceļas arī kadastrālās vērtības. Taču pēdējos gados Cēsīs nekustamo īpašumu tirgus vērtības ir krasi samazinājušās, tātad vajadzētu sarukt arī kadastrālajam novērtējumam,” spriež Valdis Verners.
Jānis Liepa stāsta, ka tādi brīnumi neesot tikai viņiem. No guļbaļķiem 1909. gadā celts vienstāva namiņš Rīgas ielā 57 pagājušajā gadā novērtēts par 7216 latiem. Bet šogad tas kļuvis par gandrīz 1000 latiem vērtīgāks – 8123 lati. “Nama vērtība tirgū turklāt varētu būt ļoti zema tāpēc, ka zeme zem šā nama pieder citam īpašniekam. Šā iemesla dēļ ilgāku laiku tam pat nevar atrast pircēju, jo neviens negrib pirkt ēku bez zemes,” viņš piebilst.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš paskaidro, ka kadastrālo vērtību pieaugumam ir divi iemesli.
Pirmais iemesls ir tas, ka no 2012. gada 1. janvāra stājās spēkā virkne grozījumu kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Visvairāk tie skāra ēku – dzīvokļu un savrupnamu – vērtēšanu. Agrāk dzīvojamām ēkām tās noteica pēc raksturīgākā objekta konkrētā vērtību zonā, bet tagad ņem vērā ēkas iekštelpu labiekārtojumu, katras telpu grupas izmantošanu (dzīvoklis, birojs, veikals), platības sadalījumu, dzīvokļu atrašanos koka vai mūra ēkās. Tādējādi Cēsu daudzdzīvokļu namos, kuros ir labiekārtojums – kanalizācija un sanitārais mezgls –, vērtības cēlušās. Savukārt pirmo stāvu un pagrabstāvu dzīvokļiem, tāpat savrupmājās esošām ārtelpām, pagraba un palīgtelpu platībām vērtības ir samazinājušās.
Piemēram, Niniera ielas nams, kurā dzīvo Jāņa Liepas ģimene, pēc Valsts zemes dienesta iedalījuma atrodas tai pilsētas dzīvojamo māju apbūves vērtību zonā, kurā šim gadam zemei apstiprināta bāzes vērtība ir 5,2 lati par kvadrātmetru. 2011. gadā bija 4,5 lati par kvadrātmetru.
Savukārt dzīvokļiem apstiprinātā bāzes vērtība, kas pērn bijusi 115 lati par kvadrātmetru, šogad pieaugusi līdz 180 latiem kvadrātmetrā. Šādas vērtības tika noteiktas dzīvokļa īpašumam, kas atrodas augstāk par pirmo stāvu mūra mājā un kurā ir gan kanalizācija, gan sanitārtehniskais mezgls. Līdz ar to šim un citiem labiekārtotajiem dzīvokļiem, kas atrodas šajās vērtību zonās, kadastrālās vērtības 2012. gadā ir cēlušās.
Otrs iemesls – nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies. Vairs neesot tāda cenu krituma, kādu Valsts zemes dienests atsevišķās vietās bija prognozējis agrāk.
Gatis Kalniņš vēsta, ka nams Cēsīs, Rīgas ielā 57, Nekustamā īpašuma valsts kadastrā ir reģistrēts kā biroju ēka. Šā iemesla dēļ tam nav piemērots koka namiem paredzētais vērtības samazinājums par 20 procentiem. 2011. gadā namam noteiktā bāzes vērtība bija 115 lati par kvadrātmetru, kas neesot atbildusi reālajam tirgus stāvoklim, jo agrāk VZD bija prognozējis, ka cenas tirgū kritīsies straujāk, nekā bija patiesībā. Šogad kļūda esot labota, un ēkai noteiktā vērtība ir 160 lati par kvadrātmetru, kas ir vairāk atbilstoša tirgus stāvoklim.
