Drauga uznāciens 2
Cilvēka fiziskajām spējām tomēr ir robežas, pēdējie četri gadi pagājuši vispār bez atelpas. Kad vasara jau griezusies uz rudens pusi, ciemos atbraucis Raivis, bērnības draugs un klasesbiedrs. Ieraugot Ivo sākto, saķēris galvu un pats pieteicies palīgā, apsolot iesaistīt vēl kādu, vismaz savu dēlu līdz skolai kārtīgi nodarbināt.
Raivis nosacīti ir brīvmākslinieks. Izmācījies par tekstilrūpniecības speciālistu jeb drēbnieku, kā pats smej, taču profesijā nav strādājis ne dienu, jo tā nevienam vairs nebija vajadzīga, tad kļuvis par akmens apstrādes lietpratēju, pat lielus projektus vadījis, līdz apnicis citiem kalpot. Tagad iegājis apritē, kad pats var izvēlēties pasūtījumus gan interjeram, gan āra telpai, un periodiski ir gatavs pakalpot tiem, kas naudu īpaši neskaita, tostarp tuvējās ārzemēs. Protams, arī koka darbi viņam nav sveši, savu māju jau paspējis uzbūvēt.
Draugs rēķinājies ar mēnesi – līdz septembra otrajai dekādei, kad viņu gaida Maskavā, kur smalkam savrupnamam no kādiem tur importa akmeņiem fasāde civilizēti jāuztaisa. Diemžēl profesionālus palīgus neizdevās sasaukt, pa starpām iegadījās nedēļu ilga viesizrāde Baltkrievijā, sākās arī lietavas un mācību gads, līdz Raivis palika viens pats, kaut gan darbam gals jau bija saredzams. Tikai nomaļam vērotājam var šķist – kas tur sarežģīts, ja viss sagatavots, liec tikai vienu spundēto dēli uz otra, līdz pažobele klāt!
Tik vienkārši nav. Raivis paradis strādāt līdz milimetra, pamatdarbā – līdz pat mikronu precizitātei, taču dēļi nebūt nav ideāli, tie tomēr mazliet atšķiras gan oficiālajā 38 mm biezumā, gan visu 4,8 m taisnumā, turklāt mēdz pat drusku savērpties. Pirmā novirze atklājas stūru salaidumos, kad nepieciešams tos pieslīpēt, lai gan abi gali ar stacionāro ripzāģi nogriezti precīzi 45 grādu leņķī, otrā – līmeņojot horizontāli. Diemžēl kārtējo posmu apakšējā dēļa gropē var iedzīt tikai tik dziļi, cik tā izfrēzēta, – tātad nesakritības reizēs atkal nākas slīpēt, ja tas iespējams, vai arī, visticamāk, izmantot distancerīšus, lai paceltu vienu galu augstāk. Daudzreiz līmeņošana ir kompromisu māksla gluži kā politika, jo nevienai mājai arī sienas nav ideāli taisnas…
Pats atbildīgākais, protams, ir pirmais, apakšējais dēlis, pēc tam jau tas pasaka priekšā, kas darāms. Procesu būtiski paātrina naglošanas pistole, kam otrā galā neliels elektriskais sadzīves kompresors. Ar astoņām atmosfērām pilnīgi pietiek, lai speciālās cinkotās adatiņas bez pēdām pazustu kokā, ja vien uzgalis tam cieši piespiests. Naglas šauj iepretim vadotnēm pie spundes, ideālā variantā augšējais dēlis to galus nosedz. Atrast šīs vietas spēj tikai zinātājs.
Raivis solīto izpildījis, pēdējā vakarā abi rāvuši līdz tumsai. Tālāk tu, Ivo, pats…
