Māja, kuru pieprasa izpeldināt 22
Šo neparasto, jūras stāvkrastā esošo būvi, kas atrodas tauvas joslā īpašumā “Oļi” Ulmalē Sakas pagastā Pāvilostas novadā, uz kuru neved pat ceļš, piecus gadus netika pamanījis neviens. Ne iedzīvotāji, ne pašvaldība, ne būvinspektori, ne vides aizsargi. Lūkojot, cik nogruvuši stāvkrasti, to 16. janvārī atklāja “Kursas Laika” žurnālisti. Tagad, pateicoties kņadai plašsaziņas līdzekļos, to zina visi Latvijas iedzīvotāji.
Kad žurnālisti interesējušies par kāpās uzbūvētās ēkas statusu, viņi saņēma atbildi, ka tas ir kuģis būvniecības stadijā. Lielāko sabiedrības neizpratni izsauca ziņa, ka 2013. gadā tiesā pierādīts, ka tas ir kuģis.
Visi, ieraugot fotogrāfijas, kā “kuģis” izskatās tagad, smejas. Neviens netic, ka tas varētu peldēt. Tikai zvērinātais advokāts Viktors Tihonovs, sabiedrības pamatoto interesi nosaucot par “apmelošanas pasūtījumu”, ar pilnu pārliecību apgalvoja pretējo: “Vai šī stiklotā konstrukcija peld un turas uz ūdens? Atbilde ir jā, tā atbilst tehniskajām kuģošanas prasībām, tā sekmīgi peld un ilgstoši turas uz ūdens. Tādēļ ir reģistrējama kuģu reģistrā atbilstoši tiesību normu prasībām.”
Turpretī Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne norāda, ka objekts, kas atrodas īpašumā “Oļi”, nav reģistrēts Kuģu reģistrā. Pēc AS “Kurzemes degviela” pieprasījuma LJA inspektors apsekojis to būvniecības stadijā, kad viņi esot būvējuši peldošu pontonu. Tagad LJA pat neesot nekādu pierādījumu, ka inspektora fotoattēlos nofotografētais ir tas pats objekts, kas tagad publicēts plašsaziņas līdzekļos. “SIA “Alco” ir izziņa, ka viņiem ir būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis,” apstiprina Sarma Kočāne. Kad saņemšot īpašnieka iesniegumu par iekļaušanu reģistrā, tad inspektori pārbaudīšot peldamību, noturību utt.
Gan SIA “Alco”, gan “Kurzemes degviela” pieder miljonāram Argodam Lūsiņam, kurš “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā pērn ierindojies devītajā vietā ar 43 miljoniem eiro.
Tiesa nav lēmusi par šo ēku
Jāuzteic Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams, kurš neraksturīgi ātri metās paskaidrot, ka tiesa 2013. gada 6. februārī spriedusi, vai ļaut ar naudas sodu sodīt SIA “ALCO”, kas bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi metāla režģu un pontonu konstrukciju, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu. Tās augstums tolaik bijis aptuveni 1,7 līdz 2,1 m, platums aptuveni 15 m un garums aptuveni 35 m.
Tiesa secināja, ka kuģim būvniecības stadijā ir atļauts attiecīgajā vietā atrasties, jo “SIA “ALCO” konkrēto kuģi ir reģistrējusi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas kuģu reģistrā”, “LA” informēja tiesneša palīdze Ieva Neimane. Lietas izskatīšanas laikā 2013. gadā neviena atbildīgā institūcija ēkas esamību attiecīgajā vietā nebija konstatējusi, viņa atgādina. “Pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija,” teikts tiesas skaidrojumā.
Konstatējot, ka pēc Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas sprieduma spēkā stāšanās situācija ir mainījusies un kuģa būves vietā notiek dzīvojamās ēkas celtniecība, atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā Pāvilostas novada pašvaldībai un Valsts vides dienestam, uz to bija jāreaģē, norāda Administratīvās rajona tiesas pārstāve.
Vai nepamanīja?
Pontons un režģi, kas saskatāmi Latvijas Jūras administrācijas un Valsts vides dienesta fotoattēlos, krasi atšķiras no stiklotās ēkas, kas krastā saskatāma pat no satelīta (sk. google.maps.com). “Neviens būvatļauju nav prasījis, un tāda nav izsniegta,” apliecina Jānis Grundbergs, Pāvilostas novada būvvaldes vadītājs un arhitekts. “Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šis objekts ir reģistrēts peldlīdzekļu reģistrā. Gar peldlīdzekļiem būvvaldei nav nekādas darīšanas.”
Bet vai tiešām piecus gadus pēc sastādītā administratīvā protokola par būvi kāpās nevienam nav bijusi nojausma, kas tur notiek?
“Šis gadījums ir klajš pārkāpums, un ēka–kuģis tajā vietā palikt nedrīkst,” ziņu aģentūrai LETA paziņoja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Kristapsons. Pašvaldība šodien pieprasīs Latvijas Jūras administrācijas izziņu par objekta pašreizējo statusu. “Laist ūdenī, kā bijis plānots, vai nojaukt,” mediju saukts pie atbildības, viņš pauž savu apņēmību. “Ja saņemsim izziņu, ka tas nav peldlīdzekļu reģistrā, sekos momentāna būvvaldes rīcība par nelikumību būvniecību,” sola Grundmanis.
Taču pašvaldībai tas var neizdoties, jo Latvijas Jūras administrācijas atbilde jau ir skaidra – kuģu reģistrā nav reģistrēts, bet tas ir kuģis būvniecības stadijā.
Precedents, kas var radīt nākamos
Advokātam nemaz nav jānopūlas, stāstot, kāda ir zem ēkas pabūvēto pontonu nestspēja. Daudz vieglāk pierādīt, ka būvniecība vēl nav pabeigta. Piemēram, uz iebildumiem, ka par 15 m garākiem kuģiem jābūt glābšanas plostam uz klāja, navigācijas ugunīm, glābšanas riņķiem utt., var atbildēt, ka tas vēl tiek būvēts. Atšķirībā no ēku būvatļaujām, kuģu būvniecībai termiņš nav noteikts. “Īpašnieks var būvēt gadu vai divus, vai desmit – kad gatavs, tad tas ir iekļaujams kuģu reģistrā,” atzīst Sarma Kočāne.
Pat ja izdosies dabā pierādīt (nevaru iedomāties, kā to var paveikt, nebojājot stāvkrastu), ka šī māja ar pontoniem spēj noturēties uz ūdens, tas dos iespēju pa ziemu šādas peldošas dzīvesvietas uzvilkt jebkur piekrastē. Strīds par to, vai stāvkrastā ir māja vai kuģis, atklāj robus likumos. Zvejniecības likums (9. panta 8. daļā) pieļauj piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošanu, būvi un remontu. Gan par VVD, gan par pašvaldībām atbild vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Ar paskaidrojumu pieprasīšanu nepietiks, ja nekaunīgi privātīpašnieki izmanto robus likumdošanā.
Jāiniciē pēc būtības kāpu aizsargājošas likuma normas, kas pieļautu nekaunīgu to apiešanu. Pirms vēl kādam nav ienākusi prātā līdzīga doma. Vai arī kāds nav savai nesankcionētai ēkai piesējis gaisa balonu un sabiedrībai sācis iestāstīt, ka māja ir tikai grozs uz zemes, kurš pacelsies, līdzko balonu izdosies pienācīgi piepūst.
UZZIŅA
Peldošās konstrukcijas
Peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē.
Lai reģistrētu būvniecības stadijā esošus kuģus (tajā skaitā peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni) vai nostiprinātās iekārtas, kuģu būvētājs vai viņa pilnvarota persona, uzsākot kuģa būvi vai noslēdzot līgumu par kuģa būvi, iesniedz Latvijas kuģu reģistrā iesniegumu un Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas izdotu aktu, kas apstiprina kuģa būves uzsākšanu.
Būvniecības stadijā esošas peldošas konstrukcijas, kuras paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens nereģistrē.
Peldošo māju reģistrācija kuģu reģistrā normatīvajos aktos nav paredzēta.
Avots: Latvijas Jūras administrācija
