Dokumentu komplekts 3
Kad māja šķiet pabeigta, saimniekam savā būvvaldē jāiesniedz apliecinājums par tās gatavību ekspluatācijai. Veidlapas visā valstī ir vienādas, Rīgā attiecīgā atrodama šīs institūcijas mājaslapā internetā. Aizpildīt nav pārāk sarežģīti, lielākā daļa informācijas meklējama apstiprinātajā būvprojektā.
Apliecinājumam pievieno dokumentus, kuru skaits atkarīgs no tā, vai šī ir privāta jaunbūve, pārbūvēta vai atjaunota ēka (agrāk – rekonstrukcija vai renovācija). Šeit sākas pasākuma izmaksu daļa, summas precīzi nosaukt nav iespējams, katrā konkrētā gadījumā tās atšķiras.
Pirmkārt, ir vajadzīgs ģeodēziskais uzmērījums kā pārbaudes akts, vai ēka uzbūvēta atbilstīgi paredzētajai vietai projektā (novietojums, gabarīti, attālumi no robežām utt.). Pasūtījumus pieņem privātas firmas, kas par dzīvi īpaši nesūdzas…
Otrkārt, būves kadastrālās uzmērīšanas vai tehniskās inventarizācijas lieta, ko pasūta Valsts zemes dienestā, lai varētu pārliecināties, vai telpas un to parametri atbilst projektam. Interesants ir nosacījums – lietai jābūt aktuālai, kas konkrētajā gadījumā nozīmē: ja uzmērījums noticis pirms cik tur gadiem un kopš tā laika ēkā nekas nav mainījies, jauns dokuments saimniecei nav vajadzīgs!
Treškārt, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts. Līdz 2009. gadam, ja projekts bija akceptēts iepriekš, bez tā varēja iztikt, bet tagad pieprasa visiem. Šis ir interesants dokuments, kam ar siltuma taupīšanu šķiet visai attāls sakars. To sagatavo sertificēts energoauditors, aprēķinus izdarot… pēc būvprojekta datiem. Laikam jau tāpēc tas ir tikai pagaidu sertifikāts, kas derīgs divus gadus, acīmredzot domāts vien nodošanas procedūrai. Par pakalpojumu, protams, jāmaksā, un tā sniedzēju saraksts meklējams internetā.
Ceturtkārt, pašu spēkiem māju būvējot, saimniekam nekādas darbu izpildes dokumentācijas nav un nevar būt, tāpēc vajadzīgi divi pārbaudes akti – par dūmkanālu un ventilācijas kanālu un par elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Pirmo drīkst sagatavot sertificēts skursteņslaucītājs, kas tagad stājies ugunsdzēsēja vietā, otro – sertificēts elektriķis (abi atrodami internetā). Šiem pasākumiem ir sava jēga: pirmais speciālists vismaz iemācīs skursteņus pareizi tīrīt, otrais ļaus puslīdz reāli saprast, kādā stāvoklī ir elektroinstalācija, kas, iespējams, radīta pat bez speciāla projekta…
Piektkārt, ja inženierkomunikāciju izbūves laikā notikusi pieslēgšanās kopējiem tīkliem, to saimnieki (“Rīgas ūdens”, “Latvijas Gāze”, “Sadales tīkli” u.c.) acīmredzot kādreiz ir izsnieguši tehniskos noteikumus, kā to drīkst darīt, tāpēc tagad nepieciešami attiecīgie atzinumi, ka prasības ir ievērotas. Tas savukārt nozīmē, ka, veicot ģeodēzisko uzmērījumu, arī šīs detaļas uzreiz vēlams atspoguļot attiecīgajā plānā, ja vien pasūtītājam pašam ienāk prātā par tām atgādināt. Skaidrību var gūt, iedziļinoties projektā, taču drošāk konsultēties būvvaldē. Iespējams, būs vajadzīgs vēl kāds papildu dokuments, jo katrs gadījums tomēr ir atšķirīgs.
