Māja ir, bet nav nodota. Ko iesākt? 3
Demokrātiskā kopaina
Dzīvojam jaunā mājā, kas nosacīti pabeigta jau 2007. gadā, taču joprojām nav oficiāli nodota ekspluatācijā. Visi darbi ir izdarīti, vienīgi īstā žoga aizvien nav, jo tikai pērn izbūvēja ielu. Ēka ir pat uzmērīta, uzbūvēta atbilstīgi projektam, reģistrēta Valsts zemes dienestā, par to maksājam īpašuma nodokli pašvaldībai. Diemžēl savulaik krīzes dēļ dokumentu kārtošanu atlikām, jo nobiedēja izmaksas. Tagad radusies vajadzība ēku ierakstīt zemesgrāmatā. Ko pašlaik nozīmē tās nodošana ekspluatācijā? Kādi dokumenti nepieciešami, ar kādām summām un iespējamām sankcijām jārēķinās?Varbūt nav vērts pat sākt, lai neiekultos nepatikšanās? ILZE RĪGĀ
Rīgas Būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova mierina, ka velns nav tik melns, un iedrošina visus, kas dzīvo šādās mājās, nākt kaut vai uz konsultāciju, līdzi ņemot visus iespējamos dokumentus, lai saprastu, cik ērkšķains būs legalizācijas ceļš. Par iespējamām soda sankcijām lai neuztraucoties, tās lielākoties piemēro tad, ja būvinspektors pats pieklauvējis pie durvīm. Par patvaļīgas ekspluatācijas faktu Administratīvo pārkāpumu kodekss privātpersonām paredz represijas 70–1400 eiro amplitūdā, turklāt tās varot atkārtot kaut vai pēc pāris mēnešiem, ja īpašnieks neizrāda nekādas aktivitātes. Kopš 2012. gada, kad pilsētas ieņēmumu pārvalde sākusi interesēties par šādiem objektiem, būvvaldē periodiski pārcilā apputējušos projektus, atklāj nepagarinātās būvatļaujas, iespēju robežās apmeklē vai vismaz piezvana pazudušajiem klientiem. Protams, inspektoru nav daudz, viņiem darbu tāpat pāri galvai, tāpēc līdz šiem saimniekiem ne vienmēr izdodas tikt…
Būvniecības likuma jaunā versija, kas spēkā kopš 1. oktobra, it kā vieš cerības, ka arī šajā jomā gaidāma vismaz minimāla kārtība. Piemēram, privātmājas vairs nedrīkst būvēt ilgāk par astoņiem gadiem, būvvaldes inspektoram paredzēts obligātais objekta apmeklējumu grafiks, lai pasūtītājs nevarētu brīnumus sastrādāt un laika ritumā kā ezītis pazust miglā. Tas – no vienas puses. No otras puses, regulējums joprojām šķiet ļoti liberāls, domāts sevišķi apzinīgiem pilsoņiem.
Par privātmājas nesteidzīgu būvniecību un priekšlaikus ekspluatāciju atbild tikai pats saimnieks, viņš, protams, visu veic pa vakariem un brīvdienām ar savām čaklajām rociņām, tāpēc viņam itin bieži pat autoruzraudzība, vispār nekāda pieskatīšana nav obligāta. Arī nodošana ekspluatācijā lielākoties kļuvusi stipri vienkāršāka – nav nepieciešams ne ugunsdrošības dienesta, ne veselības inspekcijas atzinums. Ir taču, piemēram, urbuma pase, tāpēc droši dzer ūdeni no dzīlēm, un, ja gadījies sliktāks, vari attīrīt vai arī ne – pats savas veselības sargs! Skaidrs, saimniekam tas dzīvi atvieglo, taču visai nosacīti, jo pietiekami daudz citu dokumentu nepieciešams. Kas obligāti ir vajadzīgs, lai ķertos pie privātmājas oficiālās nodošanas ekspluatācijā?
