Māja bez pelējuma un puves? Palīdzēs kārtīgs jumts un pareiza ēkas konstrukcija 1
Dažādu parazītisku sēņu, tajā skaitā pelējuma un branta rašanos mājokļos veicina nepilnības ēkas būvkonstrukcijās vai to nepareiza ekspluatācija. Sēņu ieviešanos veicina ēkas konstrukciju samirkšana, ko var izraisīt bojāts jumts vai notekcaurules, kā arī ūdens uzkrāšanās ēkas ārpusē. Tāpat risku rada būvniecības kļūdas, piemēram, ja grīdas dēļi likti tieši uz grunts, tāpat nepiemērotu telpu apdares materiālu izvēle. Speciālisti min gadījumus, kad pirmajā stāvā, kur no pagraba veidojas mitrums, nosedzot koka grīdas ar gaisu necaurlaidošu linoleju, grīda nopūst, turklāt vēl nejauki smako. Teorētiski mazāk iespējama ir mājas saslimšana, kurinot inficētu malku vai būvmateriālus, tāpēc remonta laikā branta skartās koka daļas sadedzina ārpus mājas un apdeguļus ierok zemē.
Parazītisko sēņu darbības rezultātā tiek bojāta mājas konstrukcijas materiālu struktūra. Visnegantākā no mājas parazītu sēņu saimes ir koksnes brants – slapjā jeb asarojošā mājas piepe Merulius lacrymans, ko tautā dēvē par ēku puvi (to bieži jauc ar brūno vai krāsaino pagraba piepi vai ar balto mājas piepi). Sākotnēji branta sēņotne atgādina vati, tā ir irdena, balta, uz tās bieži redzami ūdens pilieni. Vēlāk piemērotā vidē attīstās ieapaļš, krokots augļķermenis ar baltu vai krēmkrāsas apmali un brūnu vidusdaļu. Parazītiskā sēņotne cenšas izplesties ar garām (līdz pat 10 m) hifām jeb stīgām, kas spēj izaugt cauri visam, arī betona apmetumam un ķieģeļu mūrim. Sēne ir ļoti agresīva un labvēlīgos apstākļos (liels mitrums, siltums, skāba vide) samērā īsā laikā var “noēst” pat veselu koka māju, jo atšķirībā no pelējuma koka brants pats veido mitrumu. Agrāk uzskatīja, ka mājas, kurās ir brants, labāk nodedzināt, lai tas nepārnestos uz citām ēkām. Tagad cenšas izmantot efektīgus pretsēnīšu līdzekļus, ar ko dezinficē visapkārt inficētajai vietai, bet bojātās daļas izgriež un iznīcina.
Lai izvairītos no branta, vispirms jāsakārto mājas jumts, pagrabs, sienas un pārējās konstrukcijas, lai tur nenonāktu lieks mitrums. Ja pagrabs ir mitrs, jādomā, kā to novērst, piemēram, ar drenāžu. Jāatceras, ka pagrabam un grīdai jābūt speciāliem vēdināšanas kanāliem. Tāpat jāizvēlas atbilstoši apdares materiāli, piemēram, koka sienas nedrīkst apšūt ar putuplastu, bet tā vietā izmantot minerālvati.
Ja mājas konstrukcijās tomēr parādījušās sēnes, ieteicams jautājuma risināšanu uzticēt pieredzējušam speciālistam. Rīkojoties pašam, īsto sēnes sugu palīdzēs noskaidrot Latvijas Koksnes ķīmijas institūta Bionoārdīšanās un koksnes aizsardzības laboratorijā, rekomendējot nepieciešamos darbus konstrukciju saglabāšanai. Katrā ziņā labāk nepazīstamu sēni uzreiz apkarot kā krietni bīstamāko brantu nekā kļūdīties un veikt mazāk efektīvus pasākumus. Vispirms no mājas konstrukcijām aizvāc visu satrupējušo koksni un vēl veselo koksni 50 cm attālumā no redzamām trupes pazīmju vietām. Diemžēl arī ārēji nebojāta koksne var būt cauraugusi ar sēnes stīgām, ko var atklāt, tikai ekspertam paraugu aplūkojot mikroskopā. Veselo koksni divas reizes apstrādā ar fungicīdu, kura sastāvā ir vara un bora sāļi. Arī jaunus kokmateriālus apstrādā ar fungicīdu (strādājot jālieto gumijas cimdi, aizsargbrilles). Inficētos zemgrīdas materiālus – izdedžus vai smiltis – izvāc vismaz 15 cm dziļumā, ierok zemē vai labāk izkarsē ugunskurā. Veikalos nopērkami dažādi koksnes aizsardzības līdzekļi – gan pasaulē populāri zīmoli “Bochemit”, “Stafor”, “Vincents Polyline”, “Eskaro”, gan Latvijā ražoti produkti.
