Māja avārijas stāvoklī, un neviens to nenovērš 0
Māja, kurā atrodas mans no pašvaldības īrētais dzīvoklis, būvēta 1901. gadā un pašlaik ir avārijas stāvoklī – patiesībā tur tagad bīstami uzturēties. Apsaimniekotājs, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (agrāk SIA “Kurzemes nami”), diemžēl nekādus labošanas darbus neveic – ap māju ir izveidoti tikai kaut kādi šauri celiņi. Ko es varu darīt šajā situācijā, kur meklēt palīdzību? Anna Rīgā
Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas mājoklis” savulaik veica pilnīgi vai daļēji sagruvušo namu, kā arī kritiskā stāvoklī nonākušo dzīvojamo māju apzināšanu un apsekošanu. Aģentūra izpētīja arī pagājušā gadsimta 60. – 70. gados celto tā dēvēto Hruščova laika dzīvojamo ēku rekonstrukcijas iespējas. Tagad gan aģentūra likvidēta, taču tas nenozīmē, ka avārijas stāvoklī esošu māju liktenis Rīgas pašvaldībai vairs nav aktuāls.
Šos jautājumus regulē arī Civillikuma 1084. pants, kas nosaka, ka katram īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī lietotājiem.
Ja par būvi, no kuras draud briesmas, pastāv īpašuma tiesību strīds, šo briesmu novēršanai nepieciešamie darbi bez kavēšanās jāveic tam, kas šo būvi tobrīd valda (ar tiesībām vēlāk prasīt izdevumu atlīdzību).
Ja būves īpašnieks vai valdītājs pretēji pieprasījumam nenovērš draudošās briesmas, Rīgas domei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī jānojauc uz īpašnieka rēķina.
“Būvniecības likuma” 31. pants šogad vēl paredz: ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikumā ierakstītajiem noteikumiem. Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas. Ja īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē šīs būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu.
Lēmums par nojaukšanu jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem. Būves nojaukšanu veic vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā saskaņā ar akceptēto projektu. Jautājumus par avārijas stāvoklī esošām ēkām regulē arī Rīgas domes noteikumi “Kārtība, kādā sakārtojamas vai nojaucamas fizisko un juridisko personu īpašumā esošās būves Rīgā”.
Jautājumus par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu regulē “Likuma par dzīvojamo telpu īri” 28.³pants, kas paredz: ja mājas īpašnieks (izīrētājs) pieņēmis lēmumu māju nojaukt, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.
Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir tāda, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības apmēra un citu būtisku apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas pilsētas, novada vai, ja novadam ir teritoriālās vienības, attiecīgā novada pilsētas vai novada pagasta robežās. Izbeidzot īres līgumu šādā veidā, īrnieks jābrīdina rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.
Tātad vispirms jums jāgriežas Rīgas domē ar iesniegumu, lai noskaidrotu, vai tiešām māja, kur dzīvojat, ir atzīta par avārijas stāvoklī esošu. Ja tā ir, varat lūgt ierādīt jums citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.
Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.
