Kur palika zvaigzne 5
Katra revolūcija gāž iepriekšējo karaļu pieminekļus – atjaunotās Latvijas Zinātņu akadēmijas telpu attīrīšanu 1992. gadā no Ļeva Bukovska darinātajiem zinātnieku, valstsvīru un kultūras darbinieku portretu ciļņiem novērtē profesors Jānis Krastiņš. No konferenču zāļu sienām reizē ar Ļeņina, Marksa, Pētera Stučkas ģipsī veidotajiem portretiem tika nokalti arī Dmitrija Mendeļejeva, Mihaila Lomonosova, Čārlza Darvina, Jāņa Endzelīna atveidi. Komunisma rupori droši vien pavilkuši līdzi arī autoritātes zinātnes pasaulē, domā J. Stradiņš – viņš tolaik ieņēma akadēmijas prezidija locekļa amatu, tomēr neatceras, ka būtu atbalstījis šādu akciju. Cita notikumu gaita palikusi prātā ilggadējam lietu pārvaldniekam V. Kozlovskim – visi ģipša ciļņi novākti saskaņā ar lēmumu, kuru tolaik pieņēma prezidijs Jāņa Lielpētera vadībā. Tiesa, šādu dokumentu arhīvā neatrast, jo lēmums paziņots mutiski.
Nokaltos portretus J. Krastiņš par zaudējumu neuzskata – tie bijuši sīka detaļa interjerā un bez īpašas kompozicionālas nozīmes.
Akadēmijai nācās pieņemt lēmumus, kas spētu to pasaudzēt – tolaik tā izcēlās kā konservatīvu uzskatu bastions, jo akadēmiķi, piemēram, Drīzulis, Mālmeisters, pauda ortodoksālus uzskatus, skaidro V. Kozlovskis. Galvenokārt ar šādu mērķi no augstceltnes spices novākta piecstaru zvaigzne un kā objekts bez mākslinieciskas vērtības nodota metāllūžņos.
Nams bez galotnes atstāj nepabeigtas ēkas iespaidu – ko likt zvaigznes vietā? Akadēmija sadarbībā ar profesoru J. Krastiņu Arhitektūras fakultātes studentiem sarīkojusi konkursu par augstceltnes nobeigumu, labākās idejas autors saņēmis naudas prēmiju, taču ar to arī pasākums beidzies. Finanšu trūkuma dēļ projekts palicis nerealizēts, konkursa materiāli pačibējuši. J. Krastiņam palicis prātā, ka līdzās zvaigznei piedāvāts arī gailis un pat kaķis – akadēmija vienu brīdi atradusies Vecrīgā, tā sauktajā Kaķu mājā. Šodien viņš balsotu par zvaigzni – ne tiešu kopiju, bet asociatīvu veidojumu sākotnējam objektam. “Kompozīcija bija tik nobeigta un lakoniska, ka tās vietā uzlikt kaut ko citu būtu diezgan diskutabli,” piebilst profesors. J. Stradiņš par savu favorītu nešauboties nosauc astrolabiju – astronomisko mērījumu instrumenta atveidu, kas vizuāli atgādina kosmosa sfēras modeli. Akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis izsakās diplomātiski, jo nesaredzot iespēju tuvākajā laikā tik ekskluzīvam projektam rast līdzekļus, par daudz svarīgāku uzdevumu viņš nosauc cīņu ar Latvijas valdību un Izglītības un zinātnes ministriju par zinātnei piešķirtā finansējuma palielināšanu.
