Celta par lauku uzņēmēju un zemnieku naudu 5
Līdz augstceltnes vadības pultij – Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšnieku darba un reprezentācijas telpām – nezinātājam nav viegli nokļūt. No patumšā ieejas vestibila, kur vienā pusē dežurantu būda uzjundī “krievu laika” atmiņas, bet otrā it kā līdzsvaram novietota grāmatu tirgotava, jādodas pa labi kafejnīcas virzienā un tad pa kāpnēm uz otro stāvu. Tālāk cauri durvju labirintiem, pa teju šosejas platuma cienīgu gaiteni un sekretāres kabinetā iekšā – tādu kubatūru darba istabai diez vai pat bagātie banku vīri var atļauties – griesti vien piecu metru augstumā.
Vēl Josifa Staļina valdīšanas laikā uzsāktā būve telpas izšķērdībā un formā līdzinās krāšņāko piļu vai cēlāko dievnamu vērienam, kas tai devis arī vienu no iesaukām “Staļina baznīca”. Šodien lietu pārvaldnieks Vitālijs Kozlovskis pažēlojas, ka no kopējās platības – vairāk nekā 16 tūkstošiem kvadrātmetru – apmēram puse atvēlēta palīgtelpām – gaiteņiem, priekštelpām, vestibiliem, bet prezidents Ojārs Spārītis prāto, ka siltuma taupības labad nāktos samazināt griestu augstumu, taču ko padarīsi, ja logu izmērs to neļauj. “Eiroremontam” raksturīgie vienveidīgie iekārtie griesti akadēmijai tomēr nedraud.
Nost ar funkcionālismu! Lielajam diktatoram līdzīgi kā Ādolfam Hitleram Vācijā vajadzēja grandiozu arhitektūru, kas simbolizē jaunā režīma spēku un ideoloģiju. Lēmumu par augstbūvju celtniecību Staļins pieņēma drīz pēc kara, un Maskava vienā paņēmienā uzslēja septiņus padomju debesskrāpjus. Konstrukcija un arhitektūra gan ļoti atgādina gadsimta sākumā būvētās augstceltnes Amerikas Savienotajās Valstīs.
Lieliem namiem vajag lielu naudu, arī Padomju Latvijai tāda bija, tiesa, atņemta kooperatoru savienībai. Kad 1949. gadā sākās kolektivizācija un turīgākos zemniekus izsūtīja uz tālākajiem Krievzemes nostūriem, padomju vara ķērās klāt lauksaimniecības un piensaimniecības kooperatīvu savienībai, tās sagādes bāzēm, ražošanas uzņēmumiem un likvidēja. Organizācijas statūti noteica, ka uzkrātie līdzekļi nav sadalāmi paju biedriem, bet jāiegulda kopējā mērķī. Piekrišanu guva ideja par lauksaimniecības zinātnes centru jeb, vienkārši sakot, kolhoznieku namu. Faktu par finanšu līdzekļu avotu īpaši uzsver akadēmiķis Jānis Stradiņš, liekot to pretim vietējās krievu preses meliem, ka Zinātņu akadēmijas ēka uzbūvēta tikai par Padomju Savienības naudu. Pirmajam debesskrāpim galvaspilsētas panorāmā bija jākļūst par jaunās Rīgas varenības un nemitīgas plauksmes simbolu, tā laikrakstā “Literatūra un Māksla” solīja tolaik pilsētas galvenais arhitekts Nikolajs Rendels.
