Māja ainavā. Ciemos pie mākslinieces Anitas Jansones-Zirnītes Burtniekos 3
“Vienkārši – ainavas” – tā māksliniece ANITA JANSONE–ZIRNĪTE nosaukusi savu jubilejas izstādi Valmieras muzejā. Viņai – vienkārši. Bet mums? Kā lai saprot, kurā ainavā lūkojoties, viņa saskatījusi gleznās redzamās latvju zīmes? Kā lai uzzina, pa kuru celiņu pie viņas ieradies bērnu grāmatu tēls Ķūķis? Varbūt mākslinieces mājas Burtniekos to atklās.
Aiz piecām milzu liepām kā augsta zaļa priekškara paveras pagalms – jāņogulāji vienā pusē, ābeles otrā, vidū māja ar lubiņu jumtu.
– Tā ir milzīga laime dzīvot tēvatēva mājās. Jaunībā domāju – vienīgā vieta, kur gribētu apmesties – pie jūras, taču šeit bija realitāte. Esmu ļoti laimīga par šo vietu, jo to izjūtu kā savējo. Jā, visi jūsmo – kāds tev te skaistums, miers un relakss. Kāds vēl relakss!? Piecelies no rīta un rullē! – smejas Anita un laipni aicina iekšā. Kāpjot pār slieksni, jāpaklanās mājai. Gan tāpēc, lai nedabūtu punu, pret zemo durvju ailu atsitoties, gan arī tāpēc, ka tveicē māja ir tīkami vēsa un burvestīga. Pa labi – balta istaba baltām mēbelēm un baltiem traukiem viesu uzņemšanai. Vieglāk būtu uzskaitīt tos mākslas un kultūras darbiniekus, kuri nav te ciemojušies. Pa kreisi – Anitas privātā telpa ar divām daļām – garam un miesai. Taču pat šajā daļā līdzās duškabīnei ir lasāmais stūris ar klubkrēslu un lampu. Pagājušajā vasarā tapis namamātes lepnums – skaistā koka grīda, taču pēc remonta visas grāmatas vēl nav savās ierastajās vietās. Mājas bibliotēkā ir arī mākslinieces dzīvesbiedra dzejnieka Pētera Zirnīša (1944 – 2001) veikums, abu kopīgi veidotās grāmatas bērniem par Ķūķi un viņa piedzīvojumiem, kurus nu turpina Anita. Lai uzrakstītu grāmatu “Kūķis iet gar jūru”, autore pati kājām devās no Nidas līdz Ainažiem. Lūk, lielais galds, kur top grāmatu māksla, bet gleznas – augšā darbnīcā.
