Foto – Uldis Muzikants

Maiznieku un biškopju biedrības paraksta vienošanos par sadarbību 0

Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Maiznieku biedrība parakstījušas nodomu protokolu par sadarbību, biškopju saražoto produkciju izmantojot maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanā, informēja Latvijas Biškopības biedrībā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
Kā tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Biedrībā skaidro, ka noslēgtā vienošanās nevienai no pusēm neuzliek konkrētas saistības, kā arī nenosaka iepirkuma apmēru vai cenu, kas būtu jāievēro abu biedrību biedriem un dalīborganizācijām.

Taču puses vienojušās par regulāru informācijas apmaiņu starp organizāciju biedriem, veicinot vietējo uzņēmēju kopīgu darbību. Līdzīga veida sadarbību Latvijas Biškopības biedrība plāno arī ar citām Latvijas pārtikas ražotāju organizācijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis pauda pārliecību, ka ir paradoksāli, ka pārrobežu kooperācija pašlaik attīstās efektīvāk nekā vietējā. “Jau gadiem ilgi ražotāji tiek aicināti apgūt ārvalstu tirgu, un aicinājums ir sasniedzis dzirdīgas ausis. Arī biškopji visai ievērojamu daļu no saražotās produkcijas eksportē, un sadarbības ģeogrāfija ir plaša. Tajā pašā laikā daudzi vietējie pārtikas ražotāji, kas medu izmanto kā vienu no izejvielām, to importē – no Ukrainas, Rumānijas, Bulgārijas, Ķīnas un citām valstīm,” pauda Šteiselis.

Pēc viņa teiktā, neloģiski importēt medu no citām valstīm, īpaši tādos gados, kāds bija aizvadītais, kad salīdzinoši labās medus ražas dēļ Latvijas biškopjiem bija grūtības ar produkcijas realizāciju, jo mazumtirdzniecības tirgus bija piesātināts ar vietējās izcelsmes un importētu medu no citām valstīm, bet tradicionālajām medus importētājām valstīm pietika ar iepriekšējo gadu uzkrājumiem un pašu saražoto. “Vietējās biškopības saimniecības ir absolūti konkurētspējīgas un var nodrošināt medu iekšzemes patēriņam, tādējādi samazinot piegādes ķēdes garumu, kas ir pozitīvi, domājot par vidi,” pauda Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs.

Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs atzina, ka teju katra biedrības dalīborganizācija savu produktu sastāvā izmanto medu. “Protams, mēs savus biedrus par piedāvājumu varam tikai informēt un viņiem ieteikt izvēlēties Latvijas biškopju medu. Bet tālākais jau ir brīvprātīga katra uzņēmuma rīcība. Par Latvijas medus kvalitāti jautājumu nav vispār, atšķirībā no importētā. Noteikti uzņēmumiem būtisks faktors ir cena, bet, tā kā gan vienas, gan otras biedrības biedri darbojas brīvā tirgus apstākļos, neredzu šķēršļus, kas varētu kavēt biškopju un maiznieku sadarbību. Domāju, ka ieguvēji būs visi, jo īpaši gala patērētāji,” teica Zemešs.

Latvijas Biškopības biedrība ir biškopju profesionālā organizācija, kas apvieno gan profesionāļus, gan iesācējus un amatierus. Kopējais biedru skaits 2018.gada sākumā pārsniedza 3300 biedrus, jeb aptuveni divas trešdaļas no kopējā biškopju skaita valstī. Biedrība dibināta 1994.gadā.

Latvijas Maiznieku biedrības darbības mērķi ir uz kopīgu interešu pamata veicināt maizes ražošanas nozarē Latvijā strādājošo organizāciju un uzņēmumu sadarbību veicināt maizes ražošanas nozares attīstību un perspektīvas, risinot maizes ražotāju kopīgās problēmas, pārstāvot to kopīgās intereses valsts varas pārvaldes un citās institūcijās, kā arī paaugstināt maizes ražošanas jomas prestižu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.