Maiznieki paredz, ka rudenī maizes cenas var nākties mainīt gandrīz katru nedēļu. Cik maksās maize? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Maizes ražotāji savas rezerves ir izsmēluši, un nozarē jau šobrīd iestājusies krīze. Mazās ceptuves apsver iespēju savu darbību apturēt.
Maiznieki paredz, ka rudenī maizes cenas var nākties mainīt gandrīz katru nedēļu. Turpinoties izejvielu un resursu cenu kāpumam, maizes kukulīša cena var pārsniegt patērētājam pieņemamo psiholoģisko robežu.
Situācija pašlaik ir sarežģīta, un ir visas pazīmes, lai apgalvotu, ka krīze būs ilglaicīga, stāsta Latvijas Maiznieku biedrības un SIA “Dona” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.
Jau tagad redzams, ka izejvielu un iepakojuma cenas katru dienu aug. Tā miltu cenas tikai martā pieauga par 40%, un maijā gaidāms cenu pieaugums vēl par 5–7%, eļļas cenas jau ir trīskāršojušās, bet sēklām, riekstiem, dažādiem graudiem, maizes piedevām un konditorejas izejvielām cenas turpina augt. Līdz ar energoresursu cenu pieaugumu palielinās arī loģistikas izdevumi un visi pārējie ar tiem saistītie pakalpojumi.
Turklāt ar 1. maiju atkal pieaug elektrības cena, būs jāmaksā OIK un elektroenerģijas pārvades jeb piegādes maksa, kuras pieaugums varētu būt ap 40%. Reaģējot uz resursu izmaksu kāpumu, maizniekiem jāceļ cenas, taču tas nenotiek vienlaikus, jo katram uzņēmumam ir līgumi un savi nosacījumi. Uzņēmumiem vienīgā cerība, ka mazumtirgotāji ievēros nesen noslēgtā sadarbības memoranda nosacījumus, kā arī nepiemēros soda sankcijas pret ražotājiem. Zemešs arī piebilst, ka, neskatoties uz vairākkārtējiem lūgumiem valdībai, arī samazinātais PVN maizei paliek tikai diskusiju līmenī.
PVN samazināšana varētu tikai nedaudz ietekmēt produkcijas cenu, bet vismaz patērētājiem ikdienas nepieciešamākais produkts būtu par pieejamāku cenu un ”maizes tēls”, skatoties citu pārtikas produktu līmenī, būtu ar pozitīvu pienesumu. Līdz šim nozare nekādu atbalstu nav saņēmusi, un tāds nākotnē netiek plānots, lai gan uzņēmumi divus pandēmijas gadus ir pašaizliedzīgi strādājuši un pašlaik izsmēluši savas rezerves. “Valstij būtu vairāk jārūpējas un jādomā par mehānismu, kā aizsargāt vietējos ražotājus, lai mazumtirdzniecībā vairāk dominētu vietējie produkti un patērētājs varētu tos izvēlēties,” pauž K. Zemešs.
Var nākties mainīt
Iespējams, rudenī cenas būs jāmaina ik nedēļu, pieļauj ceptuvju saimnieki. Maiznīcas “Lāči” pastāvēšanas vēsturē nav bijusi tāda situācija, kad vienlaikus un tik strauji pieaug gan izejvielu, gan iepakojuma un pakalpojumu cenas. “Šobrīd esam nogaidošā pozīcijā un kontrolējam situāciju, un pagaidām neplānojam celt cenas,” komentē uzņēmuma pārstāvji. Kas notiks rudenī, neesot iespējams prognozēt, jo tas būšot atkarīgs no jaunās ražas cenas un apjomiem, turklāt neesot izslēgts arī izejvielu deficīts. Savukārt no valdības uzņēmums sagaida lielāku iedziļināšanos pārtikas tirgū notiekošajā un pārdomātu lēmumu pieņemšanu.
Arī “Maiznīcas Flora” vadība uzsver, ka līdzīgi kā citi pārtikas ražotāji arī maiznīca atrodas ļoti sarežģītā situācijā. “Cenas pamata izejvielām – miltiem, taukvielām, cukuram – ir rekordaugstas. Gada laikā miltu, cukura cenas ir divkāršojušās, bet rapšu eļļa kļuvusi trīs reizes dārgāka. Arī energoresursu izmaksas ir ļoti augstas. Mēs nevaram savai produkcijai palielināt cenu atbilstoši izejvielu un energoresursu izmaksu pieaugumam, jo iedzīvotāju pirktspēja ir zema. Strādājam ar cerību, ka situācija stabilizēsies,” situāciju komentē uzņēmuma vadība.
Jārūpējas par piegādēm
Resursu sadārdzinājums būtiski ietekmē arī lielos tirgus spēlētājus. AS “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude atgādina par pandēmijas laiku, kad izaicinājumu radīja iepakojuma sagāde, kā rezultātā tam cenas pieauga par 25–30%. Vēlāk cenas sāka augt izejvielām un resursiem, kas atstāja ietekmi uz gatavās produkcijas cenām. Tiesa, ilgtermiņa līgumi uzņēmumam ļāvuši saglabāt piegādes un neviena produkta ražošanā neradās pārrāvumi. Lielākas problēmas sākušās pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā. “Katru dienu saņemam informāciju, ka cenas aug.
Sajūtas, ka būs jāspēlē kā biržā, kad katru dienu maizei jāmaina cena. Maizes nozarē jau tagad ir liela krīze,” brīdina Daude. Energoresursi, gāze, elektrība, loģistika – šo resursu cenas turpina palielināties. Gāzes cena gada laikā kāpusi par 450%, elektrībai – par 350%, bet loģistikas izmaksas – par 20%. Arī miltu cena turpina pieaugt, un kas notiks rudenī – nav zināms. Ukraina un Krievija ir lieli pasaules graudu tirgus spēlētāji, un notiekošais var atstāt ietekmi uz tirgiem. Šobrīd maiznieki nespēj celt cenas tādā pašā tempā, kādā aug pašizmaksa, tādēļ ražotājiem nākas strādāt ar zaudējumiem. Savukārt arī veikaliem nav tādu resursu, lai celtu cenu līdz līmenim, kāds nosegtu ražotāju izmaksas. Ko darīt?
Māris Daude uzskata, ka maizei un citām pirmās nepieciešamības precēm jāsamazina PVN likme līdzīgi, kā tas izdarīts Polijā. “Inflācija ir neizbēgama, cenu kāpums būs liels, un PVN samazināšana palīdzētu pircējiem vieglāk pārdzīvot šo laiku, bet tas neatrisinās ražotāju problēmas. Tagad gan valstij, gan ražotājiem jārūpējas, lai būtu nodrošinājums ar izejvielām, to skaitā miltiem, saulespuķu un rapšu eļļu, ko izmantojam maizes ražošanā.
Jāmeklē alternatīvas piegādes, lai rudenī mēs būtu nodrošināti ar pārtiku,” uzsver “Latvijas Maiznieka” valdes loceklis. Ražotājs mēģina izveidot izejvielu rezerves, lai darbs rudenī neapstātos. Tiesa, arī izejvielas sadārdzinās, un bijuši gadījumi, kad piegādātāji lauž līgumus par izejvielu piegādēm, jo lētāk esot samaksāt soda naudu, nevis pildīt līgumā noteikto.
Psiholoģiskā robeža
“Latvijas Maiznieks” pērn gada beigās cenu paaugstinājis vidēji par 8%, un tagad seko nākamais cenu kāpums – vidēji par 10%. “Redzam, ka tas ir daudz par maz, bet sekojam līdzi pircēju maksātspējai. Ja cenu kāpums tikpat strauji turpināsies, rupjmaizes kukulītis rudenī var maksāt virs diviem eiro. Tā būs psiholoģiska robeža, kad pircējs ļoti pārdomās savus pirkumus un, iespējams, domās par pirkšanas paradumu maiņu,” saredz M. Daude.
Tiesa, jāapzinās, ka maize ir neatņemama pirkuma sastāvdaļa un jebkurā krīzē tā būs viens no lētākajiem produktiem citu produktu vidū. Maiznieki arī novērojuši, ka Covid-19 izraisītā pandēmija ir izmainījusi pircēju iepirkšanās paradumus. Pēdējo divu gadu laikā cilvēki iet uz veikalu retāk – aptuveni reizi nedēļā. Pircēji aizvien vairāk izvērtē maizes derīguma termiņu, un tieši pandēmijas laiks parādījis – jo maizei garāks termiņš, jo labāki pārdošanas apjomi. “Latvijas Maiznieks” pēdējo gadu laikā ieguldījis vērienīgas investīcijas iekārtās, kas ļauj saražot produkciju ar garāku realizācijas termiņu. Pirms desmit gadiem baltmaizes derīguma termiņš bija trīs dienas, bet pašlaik gan vairākām baltmaizēm un rudzu maizēm tas sasniedzis 10 dienas.
Savukārt čabatām, ko uzņēmums eksportē uz Norvēģiju, tas sasniedzis 14 dienas, ko iespējams panākt ar speciālu iepakojumu, kurā netiek iekšā apkārtējais gaiss. “Katrs mazākais solis prasa lielas investīcijas, bet līdz ar to spējam nodrošināt aizvien garāku realizācijas termiņu,” skaidro Māris Daude. Novērojumi liecina, ka cilvēki pirkumus veic pārdomātāk, tāpēc ražotāji pielāgojas pircēju prasībām un attiecīgi ražo porciju maizes vai piedāvā maizi mazākos iepakojumos. Tas ir īpaši svarīgi, domājot par pārtikas atkritumu samazināšanu.
Taču pašlaik maizniekiem lielākās rūpes sagādā resursu cenas un izejvielu pieejamība. Maiznieki spriež, ka rudens prognozes ir katastrofālas un galvenais ir lielā neziņa. Problēmas radot arī tas, ka mazumtirgotāji optimizē sortimentu un samazina piegādes apjomus, līdz ar to samazinās ražošana. Jau tagad lauku reģionos vidējās un mazās ceptuves apsver iespēju apturēt savus uzņēmumus.
