Maizītis ir pret VDK dokumentu publiskošanu 0
Valsts kontroli varētu aicināt pavērtēt, kādus rezultātus sasniegusi bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija, šodien pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizīts.
Viņš, iestājoties pret VDK dokumentu publiskošanu internetā, uzsvēra, ka ir bijis pietiekami daudz laika, lai tos varētu izpētīt.
“Bija [VDK dokumentu zinātniskās izpētes] komisija, kas iztērēja gandrīz miljonu eiro. Kur ir atzinums, kur ir zinātniskā izpēte?” retoriski vaicāja Maizītis.
Viņš sacīja, ka “drīzāk pat varētu aicināt Valsts kontroli pavērtēt to, kādus rezultātus sasniegusi zinātniskās izpētes komisija pēc iepriekš pieņemtā likuma, kura pamatideja bija izpētīt, tad sniegt ieteikumu valdībai par to, kādā veidā informācija publiskojama”.
Maizīša ieskatā diskusijai, kas trešdien izvērtusies komisijā, pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā nebija jānotiek. “Tagad viss notiek steigā. Mainās arī likuma mērķis. Likumprojekta pirmajā lasījumā bija iekļauts viens mērķis, bet otrajā – pavisam cits, un tā ir deputātu izšķiršanās un atbildība,” vērtēja SAB vadītājs.
Uz jautājumu, vai SAB ir pret to, ka VDK dokumenti tiek publiskoti internetā, Maizītis atbildēja apstiprinoši. “Jā, mēs visu laiku esam ieturējuši šādu pozīciju. Jāapzinās, ko nozīmē tīmeklis, internets, kā iespējams mainīt un dzēst publiskotu informāciju. Tās ir tehniskas lietas, kas mūsdienu apstākļos paveikt var ļoti vienkārši. Tas nav pareizākais veids, kā rīkoties,” uzskata Maizītis.
“Mēs zinām, kas ir kiberuzbrukumi, kā iespējams manipulēt ar datiem, kas parādās publiski. To var izmantot arī mums nedraudzīgas valstis,”
skaidroja Maizītis, piebilstot, ka ir visdažādākie veidi, kā to varētu izmantot – gan šantāža, gan vervēšana, izlūkošana, pretizlūkošana
Viņš norādīja, ka SAB iestājas par principu, kas tika iekļauts likumprojekta pirmajam lasījumam, ka kartotēka tiek digitalizēta, nodota Valsts arhīvam un pēc tam ar to iespējams iepazīties Valsts kārtībā atbilstošā likumā noteiktajā kārtībā.
Maizīša ieskatā, dokumentu publiskošana internetā varētu graut uzticību drošības iestādēm, jo drošības iestādes, arī SAB, strādā ar slepeniem palīgiem. “Tas ir ļoti loģiski, ka drošības iestāde runā par tādām lietām, jo kurš tad nāks un uzticēsies tādai drošības iestādei, lai arī kādā valsts režīmā tā strādātu, lai pēc tam būtu pietiekami lielas šaubas, ka vienā brīdī informācija par sadarbību tiks publiskota,” pauda SAB vadītājs.
Tas, kādas sekas radīs VDK dokumentu publiskošana, rādīs arī sabiedrības reakcija, publiskotie uzvārdi.
“Laiks rādīs, vai tās bija pamatotas bažas, vai arī karstas diskusijas priekšvēlēšanu laikā,” teica Maizītis.
Kā ziņots, jautājums par tā dēvēto “čekas maisu” publiskošanu ir aktuāls vairākus gadus. Saskaņā ar 2014.gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem tika izveidota zinātnieku komisija ar uzdevumu veikt VDK dokumentu izpēti. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pēc zinātniskās izpētes dokumenti būtu publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.
Zinātniskā izpēte bija jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. Tomēr pēc šī termiņa tika norādīts, ka zinātniskā komisija nav iesniegusi pilnu ziņojumu par paveikto. Daļa politiķu pauda neizpratni par VDK zinātniskās izpētes komisijas rīcību, prasot pagarināt komisijas darba termiņu un aicināja pēc iespējas ātrāk iesniegt gala ziņojumu.
Arī divi zinātniskās izpētes komisijas locekļi pauda neizpratni par komisijas darba rezultātiem un pieļāva, ka pētnieki “padarīti par bandiniekiem” politiskās spēlēs. Abi atzina, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisija Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes (LU) priekšā, LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk.
Kangeris 8.jūnijā informēja aģentūru LETA, ka LU iesniedzis galaziņojumu jeb darbības pārskatu par VDK dokumentu publiskošanu. Viņš norādīja, ka 145 lappušu biezajā gala redakcijā kopā ar pielikumiem apkopots viss sākotnēji no VDK izpētes komisijas pieprasītais.
Reaģējot arī uz neskaidrību ar komisijas darba rezultātu, vairāki koalīcijas politiķi Saeimā iesniedza savus grozījumus par VDK dokumentu publicēšanu. Likuma izmaiņu rosinātāji skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu Latvijas okupācijas perioda seku pārvarēšanu. Tāpat tās ir saskaņā ar Satversmes ievadā pausto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Savukārt šī priekšlikuma oponenti, iniciatīvas grupa, kuras sastāvā ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, garīgo konfesiju pārstāvji un bijušie iekšlietu struktūru darbinieki, norādīja, ka VDK atstāto dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, tāpēc, lai izvairītos no “tendenciozi izraudzītas Latvijas pilsoņu grupas demonizācijas”, to saturs būtu jāatstāj drošības dienestu un zinātnieku izpētei.
