Maizes tirgus lēnām slīd lejup 0
Saskaņā ar tirgus analītiķu Nielsen datiem, kopumā Baltijas maizes tirgū vērojama neliela lejupslīde, aptuveni par 1% gada laikā. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās, vienlaikus palielinoties viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvaram. Mainās arī ēšanas paradumi – pircēji pievērš vairāk uzmanības kvalitātei un veselīgumam, izvēloties iegādāties mazāk, bet augstvērtīgāku maizi.
Tikmēr Latvijas maizes tirgus ir stabilizējies – turpina pieaugt pieprasījums pēc maizes ar augstu pievienoto vērtību, neliels pieaugums vērojams arī tradicionālajos maizes segmentos, izņemot saldskābmaizi, kur kritums ir bijis aptuveni 5%. Igaunijā un Lietuvā, tāpat kā Latvijā, pieprasījums pēc maizes ar augstāku pievienoto vērtību turpina pieaugt, savukārt pieprasījums pēc tradicionālās maizes, atšķirībā no Latvijas, ir samazinājies.
Nielsen pētījums parāda, ka, patlaban aptuveni 36% no kopējā Latvijas maizes tirgus veido maize ar augstu pievienoto vērtību un tas ir pieaugums par 1%, salīdzinot ar iepriekšējos gadu. Visstraujākais kāpums ir bijis rudzu porciju maižu segmentā (+36%), pircējiem dodot priekšroku mazākam iepakojumam un augstvērtīgam sastāvam. Otrs lielākais pieaugums ir bijis kviešu formas maižu segmentā (+11%), kur, lielu pircēju atsaucību guvušas jaunas, mazākas formas maizes.
“Inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā pircēji novērtē inovācijas arī tradicionālajos maizes segmentos, piemēram, baltmaižu segmentā, kur pēc vairāku gadu lejupslīdes, redzam nelielu pieaugumu, aptuveni par 2%. Kopumā nostabilizējies tirgus rāda, ka pircēji Latvijā novērtē augstu kvalitāti un uzturvērtību, kas ir svarīgāki argumenti par cenu”, komentē AS “Fazer Bakery Baltic” rīkotājdirektors Mindaugas Snarskis.
Viņš arī norāda, ka, salīdzinot Baltijas valstu maizes tirgus redzams, ka Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Tur maizes ar augstu pievienoto vērtību īpatsvars kopējā tirgū ir attiecīgi 54% un 40%, kamēr Latvijā – 36%. “Vienlaikus jāatzīst, ka straujākā izaugsme pēdējā gada laikā šajos segmentos bijusi Latvijā”, atzina Snarskis.
Saskaņā ar Nielsen datiem, pēdējo trīs analizēto mēnešu laikā (2017. gada marts, aprīlis, maijs) gandrīz puse jeb 49% no Baltijas valstīs pārdotajām jaunajām maizēm bija ‘Fazer” maizes. Līderpozīcijas Latvijā ieņēma trīs jaunās ceptās “Dārzeņu maizes”.
Nielsen tirgus dati ir par laiku no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada maijam, salīdzinot ar datiem periodā 2015. gada jūnijs – 2016. gada maijs. Pētījumā apkopota informācija par pārdoto iepakoto svaigo maizi mazumtirdzniecības tīklu veikalos Baltijā.
Jau vēstīts, ka “Fazer” ir starptautisks ģimenes uzņēmums, kas specializējas maizes, saldumu un cepumu ražošanā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums strādā astoņās valstīs, tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm.
“Fazer Grupas” neto apgrozījums 2016. gadā sasniedza gandrīz 1,6 miljardus eiro, uzņēmumā strādā 15 tūkstoši darbinieku. Fazer savā darbībā ievēro stingrus ētikas principus, kas balstās uz uzņēmuma vērtībām un ANO ilgtspējīgas uzņēmējdarbības nosacījumiem.
“Fazer Latvija” strādā ar diviem zīmoliem – “Fazer” un “Druva”. Maize tiek cepta ražotnē Ogrē. 2016. gadā Fazer Latvija” 2016.gadā strādāja ar 24,213 miljonu eiro apgrozījumu un peļņu 28 342 eiro apmērā, liecina “Firmas.lv” dati.
