Kā izvēlēties veselīgāko maizi 2
Sāta sajūtu rada pat viens maizes rieciens, un nevajag piestūķēt pilnu vēderu. Laba maize nekaitē ne augumam, ne veselībai. Kāds produkts nonāk uz mūsu galda? Ko izvēlamies – īstu, kvalitatīvu maizi vai rūpnieciski ražotu švammīgu produktu, ko bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem var nosaukt tikai par maizes izstrādājumu?
Bez bagātīgām piedevām
Ja vien nav slinkums, savam organismam visvērtīgāko varam atrast tepat un nav jāmeklē svešzemju brīnumlīdzekļi. Gribam veselīgu pārtikas produktu, kas ir vitamīniem un mikroelementiem bagāts un nav kaloriju čempions? Lūdzu – mūsu pašu rupjmaize!
Par maizes piemērotību nevajag spriest pēc kaloriju daudzuma, skaidro Vidzemes slimnīcas uztura speciāliste Linda Šlēziņa. Proti, 100 gramos maizes var būt 250–350 kcal. Vidēji vienā rupjmaizes šķēlē (50 g) ir ap 90 kcal un 1 g tauku. Tikpat daudz kilokaloriju ir vidēja lieluma ābolā (200 g). To uzskata pa absolūtu mazkaloriju produktu, un nevienam pat prātā nenāks apgalvot, ka no āboliem var uzbaroties. Savukārt maize kaloriju skaitītājiem nezin kāpēc šķiet vislielākais bieds. Kāpēc tāda atšķirība? Protams, ja izvēlamies tradicionālo uzpūsto un mūžam svaigo tostermaizi no veikala plaukta, par veselīgumu un uzturvērtību nav ko domāt. Tas ir sarežģīts ķīmisks produkts, ko, iespējams, varētu dēvēt par īstās maizes astotās pakāpes brālēnu.
Taču ņemsim kārtīgu rupjmaizes vai baltmaizes šķēli, kas cepta bez ķīmiskajiem uzlabotājiem, irdinātājiem, konservantiem, stabilizatoriem un visiem pārējiem maizes garšas ilūzijas radītājiem, un tai blakus noliksim ābolu. Skaidrs, ābolu notiesāsim tāpat bez biezas sviesta, majonēzes, desas vai siera kārtas. Būsim godīgi – vai daudzi no mums ēd maizi bez bagātīgām piedevām vai ar plānu sviesta kārtiņu? Nē, maize lielākoties tiek pakļauta brīnumainām pārvērtībām un apkrauta ne tikai ar taukvielām, bet arī ar desu un/vai sieru. Vai tā nedrīkst? Drīkst, tikai jāņem vērā, ka tāda maltīte kaloriju ziņā līdzvērtīga kārtīgām pusdienām, jo satur ap 300 kcal un 45 g tauku. Aritmētika ir vienkārša, ja paēdam kārtīgas pusdienas un pēc tam vēl uzkožam dažas nevainīgas sviestmaizītes. Smagums vēderā garantēts, un arī svars pieaugs ģeometriskā progresijā. Vainīgā statuss automātiski tiek piešķirts maizei, kaut gan patiesās kaloriju bumbas slēpjas nevis maizes rikā, bet gan produktā, ko liekam uz tās.
Atbrīvojies no ieraduma maizei kaut ko likt virsū. Varbūt viens no iemesliem ir vēlme padarīt to vieglāk un ātrāk apēdamu? Būtībā tā ir vēlme nekošļāt – jo biezākā slānī maizi apkrausim ar produktiem, jo šķēle kļūs mitrāka un piemērotāka ātrai norīšanai. Padomājiet, kāda ir veikalā nopērkamā maize! Pirmā asociācija – mitra un viegli apēdama. Ja uz rikas nekas nav uzlikts, maize vairāk jāsakošļā. Un nevajag veselu kumosu norīt kopā ar kafijas vai tējas malku. Kāpēc? Mutē ir siekalas, un viena no to funkcijām ir barības vielu šķelšana. Jo ilgāk maizi košļājam, jo saldenāka (šo garšu rada cietes šķēlējferments amilāze, kas nelielā daudzumā ir siekalās) tā kļūst.
Rudzu vai kviešu klaips?
Uzreiz jāsaka, ka īsta baltmaize nav bubulis un tā nav kaitīga. Cita lieta ir maizes vērtība. Lai to noteiktu, jāanalizē visas sastāvdaļas. Linda Šlēziņa iesaka pievērst uzmanību norādēm par pilngraudu vai šķiedrvielu (sauktas arī par balastvielām) esamību. Pilngraudi nozīmē to, ka graudu sastāvs, no kuriem iegūti milti, ir tuvāks uz lauka augušajiem augiem. Tur graudu no lietiem, vējiem un saules sargāja neliels kliju slānītis. Savukārt tas nozīmē, ka šādi graudi ir unikāls B grupas vitamīnu avots! Tā ir īsta dabas gudrība, ka B grupas vitamīni atrodami graudos. Tie atbild arī par cietes (miltu galvenā sastāvdaļa) pārstrādi organismā. Ja graudiņš tiek noslīpēts, piemēram, iegūstot kviešu maizi (baltmaizi), arī vērtīgie B grupas vitamīni ir palaisti vējā.
Par B grupas vitamīnu deficītu liecina lū-pu kaktiņu sprēgāšana, kas ir tipiska rafinēto miltu produkta lietotāja kaite. Šāds cilvēks ir arī vairāk pakļauts stresa nelabvēlīgajai ietekmei. Aizkaitināmība, depresīvs noskaņojums un agresija – lūk, sekas, ja pilnībā atsakās no īstas maizes. Un tad laiks atcerēties par labo rupjmaizi, kas ir balzams nervu sistēmai, palīdz saglabāt muskuļu tonusu un neļauj pirms laika uzrasties nevēlamajām krunkām. Protams, ja ir problēmas ar paaugstinātu skābuma līmeni kuņģī, par rupjmaizes ēšanu jākonsultējas ar ārstu.
Labos darbus apzinot, jāsecina, ka rudzu milti ir vērtīgāki nekā kviešu milti. Kviešu milti, ja vien tie nav pilngraudu, nesatur kliju slānīti – tikai olbaltumvielas un cieti. Sēklu jeb graudu maizes galvenā sastāvdaļa ir diezgan tukšie kviešu milti, tāpēc uzmanība jāpievērš šķiedrvielu saturam. Pēdējā laikā šī informācija aizvien biežāk ir izlasāma uz maizes iepakojuma.
Visvērtīgākā ir no rudzu rupjajiem miltiem cepta maize. Šādos miltos ir nonākušas klijas gan no grauda ārpuses, gan iekšpuses, kā tas ir rudziem un arī miežiem. Tādu maizi Latvijas veikalu plauktos var atrast – ”Ķelmēnu” rudzu rupjā maize; ”Lāču” ekorupjmaize, burkānmaize; AS ”Roga Agro” rudzu rupjmaize; SIA ”Svētes maize” rupjmaize. Tās visas ir bez mākslīgajiem uzlabotājiem – tīra manta!
Vērtīgāka ir graudu maize, kurā 100 gramos produkta ir aptuveni 6 grami šķiedrvielu.
Draugi vēderam
Kliju un pilngraudu labās īpašības neaprobežojas tikai ar B grupas vitamīnu klātbūtni. Tos saturošie produkti ikdienā mūs nodrošina ar šķiedrvielām, un diennaktī nepieciešams uzņemt līdz 30 gramu šķiedrvielu. Atceries: ja sāk mocīt aizcietējumi, pilngraudu maize var būt labs palīgs un šo problēmu atrisināt.
Šķiedrvielas ir arī vienas no retajām, kas pamanās izkļūt cauri kuņģa skābajai videi, tievās zarnas fermentu kokteilim, tālāk nonākot resnajā zarnā. Šķiedrvielas ir resnās zarnas labākās draudzenes, un, ja tās reiz sagaidītas, veidojas ļoti labdabīga vide – labās baktērijas tiek ražotas ar pilnu jaudu, savukārt tas nozīmē spēcīgu imunitāti.
Ar klijām bagāta maize rada arī daudz labāku sāta sajūtu. Pirmkārt, klijas piebriest, otrkārt, tās regulē pakāpeniskāku cukura kāpumu asinīs – ir ilgstošāka sāta sajūta, stabilāks garastāvoklis. Klijas labvēlīgi ietekmē asinssastāvu, jo tajās ir fitosterīni (augos esošās vielas, kas kavē holesterīna uzsūkšanos).
Uzziņa
Rudzu maizi ieteicams ēst bez garoziņas, jo tajā ir kancerogēnas vielas akrilamīds un hidroksimetilfurfurols. Biezajās, melnajās garozās to parasti ir visvairāk. Veselīgāks ir mazāks gaišākas krāsas kukulītis. Savukārt augļu maize jāatstāj svētku galdam, nevis ikdienai. Augļu maize satur daudz cukura , bet tas maizes cepšanas procesā lielajā karstumā kļūst velnišķīgs, radot iepriekš minētās kancerogēnās vielas.
Svarīgi
Ēd maizi galvenajās ēdienreizēs – brokastīs ar biezpienu, pusdienās vai vakariņās ar zupu, bet ārpus ēdienreizēm liec tai svētu mieru. Maize jāēd ar mēru!
