“Šī nav pirmā krīze, kurai ejam cauri.” Maizes eksports sarūk, vietējais tirgus – stabils 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Laikā, kad valstī pasludināta ārkārtas situācija sakarā ar Covid-19 pandēmiju, mainās milzum daudz lietu – tiek ierobežotas institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvība, kā arī ir uzlikti papildu pienākumi un noteikumi.
Maizes ražotājiem ar milzīgu atbildību par savu darbinieku veselību ir jāstrādā šajos krīzes apstākļos, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar mums tik nepieciešamo, veselīgo un vienkārši izmantojamo ikdienas pārtikas produktu – maizi,” “LB” uzzināja Latvijas Maiznieku biedrībā (LMB).
Atgādinot par maizi kā stratēģiski svarīgu produktu krīzes situācijā, LMB izpilddirektore Gunta Duka informē, ka šajā pandēmijas laikā maizes sortiments nav samazinājies, taču ir sarucis konditorejas izstrādājumu apgrozījums.
Tas gan ir atšķirīgs – kā nu kuram uzņēmumam atkarībā pēc produkcijas sadalījuma.
Pircēju paradumus mainījuši gan valdības noteiktie tirdzniecības centru darbības regulējumi, gan iedzīvotāju pārvietošanās iespējas ierobežojumi, tādējādi pat nācās uz neilgu laiku slēgt arī dažus “Lāču” veikalus.
Protams, līdz ar to arī samazinājies pārdošanas apjoms konditorejas segmentā.
Tika pārtrauktas arī tik iecienītās “Lāču” ceptuves ekskursijas. Toties maizes tirdzniecībā kritums nav vērojams, pircēji arvien izvēlas kvalitatīvu maizi.
SIA “Lāči” saimnieks Normunds Skauģis gan ir norūpējies par šo situāciju, kas radījusi satraukumu kā maiznieku, tā darbinieku vidū, tomēr ir pārliecināts, ka vienkārši jābūt pacietīgiem un tālredzīgiem, arī radošiem, jo “šī nav pirmā krīze, kurai ejam cauri”.
Par spīti vai drīzāk par godu šādai situācijai, “Lāči” pat raduši iespēju un resursus radīt divus jaunus produktus maizes segmentā, vairākus jaunus šokolādes produktus, ko jau drīzumā varēs ieraudzīt lielveikalu plauktos.
“Lāči” uzsākuši sadarbību ar “Wolt” par produktu piegādi un attālināto pasūtījumu nodrošināšanu. Atsauksmes liecina, ka pircēji ir ļoti iepriecināti par šādu iespēju. “Lāči” sākuši arī attīstīt savu internetveikalu.
Ražošanas apjomu samazinājumu piedzīvojis SIA “Saldus maiznieks”.
Uzņēmums aptuveni 76% no maizes apjoma piegādā uz tā saucamajiem mazajiem veikaliem, un apjoms maizes ražošanā ir krities vidēji par 25%, jo “mazie” veikali – daļa ir aizvērta, daļa samazina darba laiku un vēl daļa dod priekšroku patērētāja vēlmēm un iepērk maizi no lielražotājiem.
“Reāli skatoties uz situāciju, patērētājs, kurš nonācis dīkstāves pabalsta statusā, vai divu bērnu mamma, kurai bērni nu visu dienu ir mājās, skatīsies uz maizes cenu vairāk nekā jebkad – iespējams, vieglāk viņai šķitīs sataisīt bērniem tostermaizes no pavisam zemo cenu baltmaizes nekā rūpēties par bērnam tik svarīgajām šķiedrvielām un ogļhidrātiem, ko var uzņemt, ēdot kvalitatīvu rudzu maizi,” skaidro “Saldus maiznieka” vadība.
Līdz šim uzņēmums savu produkciju eksportēja uz deviņām valstīm, bet pašlaik aktīvas ir tikai trīs – Igaunija, Bulgārija, Norvēģija. Martā eksporta kritums bijis 80%, kas līdz šim nebija pieredzēts.
Uzņēmums sadarbojas ar etnisko veikalu tīkliem Lielbritānijā un Īrijā, taču diemžēl eksports ir apstājies, jo veikali ir ciet. Vēl pirms ārkārtas situācijas sākuma bija iesāktas pārrunas ar Krieviju un Čehiju par iespēju eksportēt, bet pašlaik tās apstājušās.
Aprīlis un maijs gan eksportā izskatoties cerīgāk, pateicoties eksportam uz Igauniju, Bulgāriju un Norvēģiju.
Lai arī sākumā, kad tika pasludināta ārkārtējā situācija valstī, marts prasīja visu uzņēmuma resursu mobilizāciju un operatīvu reaģēšanu uz nepārtraukti svārstīgo tirgus pieprasījumu, pašlaik pieprasījums pēc maizes ir stabilizējies un jūtams tikai nedaudz lielāks pieaugums nekā iepriekš, stāsta a/s “Hanzas maiznīcas” valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs.
Krīze pavērusi arī jaunas iespējas. Lai gan arī līdz šim uzņēmums attīstīja maizes pārdošanu sadarbībā ar interneta veikaliem, pieprasījums maizes iegādei attālināti arī ir būtiski pieaudzis, kas skaidrojams ar iedzīvotāju izvēli iegādāties produktus ar piegādi uz mājām.
U. Mihņevičs prognozē, ka arī pēc krīzes šis iepirkšanās kanāls turpinās attīstīties.
Agrāk sabiedrībā sāka iezīmēties tendence pēc porcijmaizēm, bet tagad ārkārtējās situācijas apstākļos pieprasījums ir pēc lielāka klaipa, jo novērojumi liecina, ka iedzīvotāji ieklausās ieteikumos un cenšas retāk apmeklēt tirdzniecības vietas, dodot priekšroku lielākiem maizes kukuļiem un iegādāties vienā reizē maizi ilgākam laikam.
Tas ir pretstatā tam, ka iepriekš vairāk attīstījās maizes pirkšanas paradumi par labu tieši mazākiem iepakojumiem un biežākiem pirkumiem.
Šajā laikā redzama iedzīvotāju paradumu maiņa, kas arī veicināja pieaugumu pēc maizes.
“Daudzām ģimenēm ir svarīgi, lai šajos apstākļos maize būtu mājās – tas ir drošības simbols. Cilvēki veido lielākus iepirkumu produktu grozus, retāk dodas uz tirdzniecības vietām vai apmeklē pārtikas veikalus tieši tuvāk savai dzīvesvietai. Krīzes laikā ir vērojams, ka cilvēki arvien vairāk savos pirkumos dod priekšroku arī tostermaizēm, kas, iespējams, saistīts ar mājsaimniecībām, kurās ir bērni, un kopēju maltīšu gatavošanu, tāpat arī pircēji nemainīgi izvēlas rupjmaizi,” skaidro U. Mihņevičs.
Jāuzsver, ka maize vienmēr ārkārtējos apstākļos būs viens no galvenajiem pārtikas produktiem.
Krīzē var novērot arī pozitīvas pārmaiņas pircēju uzvedībā, kad cilvēki aizvien vairāk sākuši domāt tālredzīgi un pārskatīt savus ikdienas paradumus, lai neveidotos pārtikas atlikumi.
Vēl novērojams, ka patērētāji kļuvuši daudz atvērtāki dažādiem maizes uzglabāšanas veidiem, piemēram, maizes turēšanai ledusskapī vai tās saldēšanai.
