Maize un piens kļūs dārgāki! Brīdina par to, ka vēl ciešāk būs “jāsavelk jostas” 99
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunākie elektrības rēķini nozarei liek savilkt jostas. Gāzes cenu pieaugums vislielāko ietekmi atstāj uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
“Arī pārtikas ražotāji ir saņēmuši jaunākos elektrības rēķinus, un tie ir šokējoši. Lielajiem pārtikas nozares ražotājiem, kam elektroenerģijas rēķini iepriekš bija mērāmi desmitos tūkstošu eiro, tagad tie pieauguši vairākas reizes un ir jau mērāmi simtos tūkstošu. Tās ir satraucošas ziņas Latvijas tautsaimniecībai, jo rezultāts būs papildu trieciens pārtikas cenām un patērētāju maciņiem,” brīdina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Lai arī valdība atbalstījusi elektrības sadales tarifu samazinājumu par 50%, ar to būšot par maz, jo elektroenerģijas izmaksu pieaugums ir dramatisks un cenas aug ne vien pa dienām, bet pat stundām. “Šāds atbalsts būs par mazu, tas dos 5–7% rēķina samazinājumu, kad pieaugums ir simtos tūkstošu. Ir jāņem vērā, ka izmaksas ir augšā arī pārējās pozīcijās – izejvielu cenas ir kāpušas, darbaspēkam ir jāmaksā vairāk, loģistika līdz ar energoresursiem, degvielas cenām arī kļūst tikai dārgāka. Ir skaidrs, ka tas viss atsauksies pārtikas cenu kāpumā. Septembra sākumā optimistiski cerējām, ka ražotāji spēs straujo elektrības cenu kāpumu paņemt uz sevi, bet mēnesi pēc mēneša situācija tikai pasliktinās,” situāciju skaidro I. Šure.
Zaudē konkurētspēju
Gāzes cenas kāpums visvairāk ietekmējis maizniekus, kā arī citus mazos un vidējos ražotājus, tādēļ jāmeklē risinājumi arī gāzes cenu kāpuma ietekmes mazināšanai. Piemēram, maiznīcai “Flora” gāzes cena novembrī pret iepriekšējā gada novembri pieaugusi par 301%, savukārt elektrības izmaksas – par 51%. Maiznīcai “Lielezers” kopējais elektroenerģijas cenu pieaugums gada pirmajos desmit mēnešos bija par 54%, bet maiznīcai “Madona” – par 40%. Kā skaidro Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) vadītājs Kārlis Zemešs, patlaban gāze ir neadekvāti dārga un tiem uzņēmumiem, kas izmanto dabasgāzi ražošanā, ir ļoti grūti.
Iepriekš izskanēja prognozes, ka cenu kāpums nebūs ilgstošs, un daudzi ražotāji izvēlējās biržas cenas, bet notika neparedzētais un cenas aug joprojām. Šāda pati situācija vērojama ar elektrības cenām, turklāt aug arī izejvielu cenas. Maizei jau tagad vajadzētu būt par 30% dārgākai, taču lielas konkurences apstākļos cenu celšana tiek bremzēta. “Daļa maiznieku oktobrī un novembrī nedaudz pacēla cenas, balstoties uz septembra aprēķiniem, taču tas nesegs cenu straujo kāpumu. Maizei jau tagad bija jābūt dārgākai, taču atkarībā no līgumu nosacījumiem, kamēr ir ārkārtas situācija, veikalos netiek uzklausītas runas par cenu celšanu,” skaidro Zemešs.
Covid-19 pandēmijas laikā maizes patēriņš jau ir samazinājies vidēji par četriem kilogramiem uz vienu iedzīvotāju. Tas ir liels apjoms, ņemot vērā, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi bija ciet, izglītības iestādes nestrādāja un bija citi ierobežojumi. Tas nozīmē, ka maizniekiem situācija nav laba. Prognozes liecina, ka izejvielu cenas visu nākamo periodu turēsies augstas. “Maizes cepšana par esošajām dabasgāzes cenām ir ļoti dārga.
Vēl var izmantot propāna butāna gāzi vai dīzeļdegvielu kā kurināmo, bet tas prasa ieguldījumus. Politiķi iesaka izmantot šķeldu, bet tad pilnībā būtu jānomaina apkures sistēmas,” spriež Zemešs.
PVN samazināšana energoresursiem ražotājiem neko nedos, un niecīgs solis būtu sadales tarifa samazināšana. LMB vadītājs uzskata, ka būtu jādomā par stratēģiskām lietām, jo uzņēmumi strauji zaudē konkurētspēju. Ja valstī ienāk produkcija no citām valstīm, kur tiek subsidēti energoresursi, kļūstam nekonkurētspējīgi, tāpēc šī situācija jārisina politiskā līmenī. Situācija ir smaga visā pārtikas nozarē un apstrādes rūpniecībā, tāpēc politiķiem, iespējams, jāpieņem nepopulāri lēmumi. Par cenu kāpumu brīdinājis arī piena pārstrādes koncerns “Food Union”.
Šogad kompānija jau paaugstināja savu produktu pārdošanas cenu vidēji par 10%, taču joprojām tā nav spējusi kompensēt izmaksu pieaugumu, kas, visticamāk, ietekmēs cenu kāpumu arī turpmāk. “Paredzams, ka pieaugošās izmaksas uz produktu ražošanu un attiecīgi pieaugošās produktu cenas plauktos atstās negatīvu ietekmi uz pirktspēju,” prognozējusi “Food Union Latvijā” ģenerāldirektore Irēna Holodnaja. Piena produktu cenas galvenokārt ietekmē augošās svaigpiena cenas, kā arī elektroenerģijas un degvielas cenu kāpums.
Jāsniedz atbalsts
Pārtikas ražotāji atgādina, ka “Latvenergo” un “Sadales tīkls” ir valstī lielākie elektroenerģijas un gāzes apgādes uzņēmumi pēc apgrozījuma, turklāt “Latvenergo” pērn strādājis ar ļoti augstu rentabilitāti, kas pārsniedz 40%, līdz ar to pārtikas nozares priekšlikums ir pilnībā apturēt obligātā iepirkuma komponentes maksājuma daļu elektrības rēķinos līdz 1. maijam un sniegt šo atbalstu visiem ražotājiem un eksportētājiem. Kā uzsvērusi Ekonomikas ministrija, caur mehānismu, kāds izvēlēts elektrības sadales tarifu samazinājumam par 50%, AS “Sadales tīkls” nekādas negatīvās ietekmes nav, tādēļ situācijā, kad ražotāji saķer galvu pie kārtējiem rēķiniem, būtu tikai loģiska lielāko valsts uzņēmumu jostu savilkšana un palīdzība ražojošiem un eksportējošiem uzņēmumiem, uzskata LPUF.
“Šajā ārkārtas situācijā lielāks atbalsts ir nepieciešams visiem uzņēmējiem. Uztaisām cenu lokdaunu uz dažiem mēnešiem “Latvenergo” un “Sadales tīklam”, viņi tāpat izdzīvos, un tad mēs visi būsim kopā vienā bedrē un kopā arī varēsim no tās rāpties laukā. Mums kopā ir jāpārdzīvo šī ziema, jāsagaida, kad cenas beidzot pierims. Un svarīgākais no valsts viedokļa, ka šis atbalsts atmaksāsies līdz ar mūsu ražotāju konkurētspēju un eksportu,” uz steidzīgu rīcību valdību un Saeimu aicina LPUF vadītāja.
