Maize plauktā vakaru nesagaida 1
“Galīgi garām!” – tā jauno likumu, kas ierobežo negodīgu komercpraksi tirdzniecībā, vērtē “Bēnes PB” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Sidorčiks. “Bēnes PB” maizes ceptuve piegādā maizi Kurzemes un Zemgales novados, ik dienas atkarībā no pasūtījumu daudzuma maizi pievedot simt līdz divsimt veikaliem. No 1. janvāra, kad stājies spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, uzņēmējs redz, ka krasi samazinājies pasūtītās maizes apjoms, jo tirgotāji baidās preci pasūtīt vairāk.
“Jūtam, ka mazie veikali laukos preci vairs neņem un veikali kļūst tukšāki. Baidās tāpēc, ka jaunais likums aizliedz preci piegādāt atpakaļ ražotājam. Veikalu saimnieki nezina, ko darīt, vai mest preci ārā vai ne. Ja tas notiks un preci mums neatgriezīs, saruks arī mūsu ieņēmumi,” sarūgtināts ir maizes ražotājs. Viņš piedalījies Konkurences padomes rīkotajā seminārā, kā strādāt šādā situācijā, bet skaidrības joprojām neesot. “Tāda sajūta, ka aiztaisīs muti ciet un saslēgs rokas,” skarbus epitetus netaupa mazais uzņēmējs. Pastāv norma par abpusēju vienošanos, taču rodas jautājums – kurš ar kuru vienosies? Vai “Aldara” vadītājs brauks pie maza lauku veikala īpašnieka vai pārdevējas un vienosies? G. Sidorčiks teica, ka likuma izstrādes gaitā iesniegti vairāki priekšlikumi, taču tie neesot ņemti vērā.
Slogs mazajiem
Satraukts par jauno likumu ir Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs, norādot, ka tas mazajiem tirgotājiem esot radījis lielu birokrātisko slogu. Proti, tirgotājiem ne tikai jāpārslēdz līgumi ar piegādātājiem, bet arī jāslēdz dažādi pielikumi un vienošanās. Viņaprāt, faktiski tiek ierobežoti vietējie tirgotāji un ražotāji, jo paredzama sortimenta sašaurināšanās, līdz ar to daļa mazo ražotāju tiks izspiesti no tirgus.
Arī Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis sarunā ar “LA” atklāj, ka jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma stāšanās spēkā var sašaurināt sortimentu un nodarīt skādi pašiem ražotājiem. Proti, no šā gada tirgotāji vairs nevar atgriezt pārtiku tās piegādātājiem un tas varot radīt problēmas. “Agrāk produktus ar salīdzinoši nelielu realizācijas termiņu, kam tas bija beidzies, varēja atdot atpakaļ piegādātājam. Tagad atpakaļ atdot vairs nevar neko un tas tirgotājiem liek sašaurināt sortimentu,” skaidro Okmanis. Praktiski tas nozīmē, ka veikalos, visticamāk, vakaros vairs nevarēs iegādāties maizi vai kādu citu pirmās nepieciešamības produktu. Tas liekot izvēlēties piegādātājus ar lielāku sortimentu, kas reāli var nozīmēt to, ka vietējie ražotāji var nonākt zaudētāju lomā. “Šis likums bija domāts, lai aizsargātu vietējo ražotāju, bet realitātē tas ir citādi. Tirgotāji turpmāk var vadīties pēc tā, ko pircēji vairāk pērk un ko vairāk reklamē milzīgās starpnacionālās kompānijas,” klāsta Okmanis. Tas nozīmē, ka cietīs pašmāju ražotāji un patērētāji, kam saruks izvēle.
Piespiež plānot precīzāk
Tiesa, ne visi tirgotāji novērojuši problēmas. “Preci ražotājam neatgriežu, bet visu strikti plānoju un reizēm arī riskēju,” stāsta Balgales pagasta veikala “Rozītes” saimniece Agrita Borisova. Reizēm gan gadās, ka tiek piegādāta prece, kam derīguma termiņš jau beidzies, taču tad saimniece taisa traci un izdodas panākt, ka piegādātājs atved jaunu. Šogad viņai vēl nav gadījies preci sūtīt atpakaļ piegādātājam. Mazā lauku veikala saimniece ir izbrīnīta par jauno likumu un uzskata, ka tas ir nākamais solis, lai iznīcinātu mazos tirgotājus.
Arī Kārsavā esošā veikala “Auseklis” pārdevēja Biruta Māldere stāsta, ka vēl nav saskārusies ar preces atgriešanu, jo pircēji visu izpērk jau pirms derīguma termiņa beigām. Viņa arī domā, ka mazajiem veikaliem problēmu nebūs, jo “mēs zinām, kas cilvēkiem vajadzīgs un ko viņi pērk, tāpēc ņemam to, ko var pārdot”.
Lielveikaliem draudu nav
Plašāk komentēt jauno likumu izvairījās lieltirgotāju pārstāvis – Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņš sacīja, ka lielajiem tirgotājiem likums nerada problēmas, jo viņi likumā ietvertās prasības jau ieviesuši pirms pieciem sešiem gadiem. LTA prezidents Henriks Danusēvičs gan domā, ka likums izstrādāts tā, ka praktiski neskar lieltirgotājus. Līdz ar to patērētājs, lai viņam būtu pieejams plašāks sortiments, iepirkšanās nolūkā būs spiests doties uz lielajiem tīkliem un tas var apdraudēt mazos veikalus.
Jāatgādina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums izstrādāts, lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā un tas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem.
LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsver, ka šis likums ir pretrunā ar ES normām, tāpēc asociācija plāno sūdzēties Eiropas Komisijā, kā arī pasūtīt juridisku ekspertīzi, lai izpētītu iespējamos veidus, kā rīkoties šajā situācijā.
Uzziņa
Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums
Mazumtirgotājs nedrīkst atgriezt pārtiku tās piegādātājiem.
Mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nedrīkst noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.
Mazumtirgotājs piegādātājam nedrīkst likt maksāt par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saukto ieejas maksu vai plauktu maksu par preču atrašanos veikalā.
Mazumtirgotājs nedrīkst likt piegādātājam kompensēt tirgotāja negūto peļņu pret pārdotajām precēm un izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu, kā arī ierobežot piegādātāja brīvību vienoties ar citu tirgotāju par zemāku cenu.
Aizliegts kompensēt mazumtirgotāja izmaksas, kas saistītas ar tirgotāja loģistikas pakalpojumu izmaksām.
Sods par likuma pārkāpumiem – līdz 0,2% no apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāks kā 70 eiro.
