Sava niša 43
Pēdējos gados maizes patēriņš samazinās, to izjūt arī “Liepkalnos”. Iespējams, ka vainīgs iedzīvotāju skaita samazinājums un lauku iztukšošanās. Arī konkurence nozarē vienmēr bijusi sīva. “Liepkalni” savu nišu ir atraduši, orientējoties galvenokārt uz tradicionālās rudzu un saldskābmaizes cepšanu, tomēr arvien nākas dažādot sortimentu, lai pircēju noturētu. Tā laika gaitā klāt nākusi gan konditorejas izstrādājumu gatavošana, gan kvasa ražošana.
Lielražotāji konkurē savā starpā un tas nenoliedzami atstāj ietekmi uz tirgu un mazajiem spēlētājiem. Tomēr Čākurs domā, ka nevajag mesties cīņā ar lielajiem spēlētājiem, bet jāorientējas uz ražošanu tuvāk cilvēkam – ceļa malā, novados. Rudzu maize un latviskā saldskābmaize ar sēklām joprojām ir pieprasītākā “Liepkalnu” maize. Sākumā ražošanā izmantojuši tikai pašu audzētos graudus, bet tagad ar to apjomiem vairs nepietiek un nākas iepirkt miltus. Čākurs apstiprina jau iepriekš plašāk izskanējušo informāciju, ka jaunākās rudzu šķirnes vairs neatbilst maiznieku vajadzībām, līdz ar to rudzus nāksies iepirkt no mazajām saimniecībām, kam ir savas kaltes. Nākotnē šī problēma varot kļūt aizvien aktuālāka.
Pirms vairākiem gadiem, veidojot jaunu iepakojumu, izveidojuši “Zelta grupu”, kur uz rudzu maizes iepakojuma attēlots rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, bet saldskābmaizes – rakstniece Anna Brigadere ar īpašiem aicinājumiem. Tomēr Krišjāņa Valdemāra “Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā” īsti labi nav aizgājis un, iespējams, tieši materiālo vērtību pieminēšanas dēļ.
Jābūt dvēseliskai
SIA “Liepkalni”, SIA “Liepspēks”, SIA “Liepzeme” – visi Čākura uzņēmumu nosaukumi saistīti ar liepām. Čākurs pasmaida – šajos vārdos ir spēks. Viens no plāniem ir izveidot vēl kādu tirdzniecības vietu Rīgā, taču “tai jābūt dvēseliskai – ar sajūtu”. Tāpat, kā tiek veidots viss pārējais bizness, tas ir dzīvesveids. Un latviešu dievestība jeb dievturība ir viena no šīm sajūtām. “Tas ir svarīgi man kā latvietim, kā Latvijā dzimušam, dzīvojošam un piederīgam šai tautai. Tās ir vērtības – šī zeme, tauta, valsts, daba. Jau iepriekš domāju, ka tas ir daudz vairāk nekā tikai folklora un tautasdziesmas. To pierāda latviskās rakstu zīmes,” teic “Liepkalnu” saimnieks.
Celma grāmatā vienkāršā valodā izskaidroti dievturības pamati, lai “es kā vienkāršais laucinieks” un arī citi tos saprastu. Tas jo īpaši svarīgi esot šajā globalizācijas un kosmopolītisma laikmetā – apzināties savu piederību. Arī tiem, kas aizbrukuši tālumā. “Liepkalnu” saimnieks ir lepns, ka izdevies vismaz trīs tautiešus atgriezt dzimtenē. Pie šī procesa gan būtu vairāk jāpiestrādā valstiskā līmenī, domājot par darbavietām, algām. “Taču cilvēkam jāsaprot sava piederība, no kurienes esi nācis. Un dažreiz tie daži eiro vairāk pat nav galvenais,” sacīja Čākurs.
Veiksmes formula
Starts
* 1992. gads – sāk saimniekot kopā ar brāli Didzi Čākuru, atgūstot vectēva zemi 40 ha platībā Naukšēnu novadā.
* Sāk nodarboties ar graudkopību, pievēršas miltu malšanai un maizes cepšanai.
Izaugsme
* Izveido savu maizes ceptuvi Naukšēnu novadā, Valmierā, konditoreju – Rūjienā. “Liepsalās” izveido kafejnīcu, veikalu un maiznīcu, pie Ķekavas – ceptuvi.
* Apgrozījums 2015. gadā – 7,16 miljoni eiro, peļņa – 416 tūkstoši eiro.
* “Liepkalni” izauguši līdz sešām struktūrvienībām ar vairāk nekā 300 darbiniekiem.
Vīzija
* Šogad paredzēts atklāt ražotni un kafejnīcu Igaunijā Pērnavas tuvumā apvedceļa malā.
* Plānots izveidot vēl kādu tirdzniecības vietu Rīgā.
* Turpināt attīstīt savu uzņēmumu, “lai būtu laba aura un dvēsele klāt”.
