Dzīve bez atkritumiem – Lindas eksperiments 1
Ko tur ņemties ar svešu mēslu vākšanu, aušanu vai malšanu, Linda nolēma ķerties problēmai pie saknes un pamēģināt dzīvot vispār bez atkritumiem. Meitene mācījās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un dzīvoja skolas kopmītnēs, nedēļas nogales parasti pavadīja pie ģimenes lauku mājās Duntes pusē.
Dzīve bez atkritumiem kļuva par Lindas eksperimentu gan pašas pieredzei, gan zinātniski pētnieciskajam darbam skolā. Vienu mēnesi ik dienas viņa svēra visus savus sadzīves atkritumus un pārsteigta konstatēja, ka, nemainot dzīvesveidu, to svars – 10 kilogrami – ir par 2,7 reizēm mazāks nekā vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam aprēķinātie 26 kilogrami. Meitene ķērās pie eksperimenta otrās daļas un četrus mēnešus centās ievērot “dzīves bez atkritumiem” principus, maksimāli samazināt to daudzumu.
Ar vecmāmiņas palīdzību tapa vairāki audekla maisiņi, kurus rotāja Lindas izšūti uzraksti “Maize”, “Graudaugi”, “Smalkmaizītes”, “Augļi”. Tos viņa lietoja plastmasas kulīšu vietā, kad devās iepirkties uz Āgenskalna tirgu vai veikalu. Atklājās, ka graudaugu maisiņu nevar izmantot, jo sveramus rīsus, griķus vai auzu pārslas nav iespējams nopirkt. No ēdienkartes izslēgti makaroni, jo bija fasēti tikai sintētiskos iesaiņojumos.
Linda meta līkumu precēm plastmasas iepakojumā – dušas želejas vietā pirka ziepes kartona kastītē, atteicās no kosmētikas noņēmējiem, vates produktiem, arī ausu tīrāmajiem kociņiem u. c. Pamēģināja matu masku aizstāt ar kokosriekstu eļļu, kas fasēta stikla burciņā, un iekrita – pagāja ilgs laiks, kamēr eļļaino produktu izdevās pilnībā izmazgāt.
Ja skolas dēļ netika uz tirgu, kas atvērts līdz sešiem vakarā, vajadzēja doties uz veikalu, kur no plastmasas iesaiņojuma bija grūtāk izvairīties. Nācās sastapties arī ar neapmierinātu tirgotāju attieksmi. Tirgū pārdevēji lielākoties tikai pavīpsnājuši, taču veikalā kāda darbiniece pat dusmīgi aizrādījusi – kā lai zinot, kādi produkti ielikti maisiņā.
Četru mēnešu bilance – ap 5,5 kilogramu atkritumu, rēķinot mēnesī – 1,37. Rezultāts iepriecinošs – Linda aiz sevis atstāja 7,05 reizes mazāk atkritumu nekā iepriekš un gandrīz 19 reižu mazāk par vidēji viena Latvijas iedzīvotāja atkritumu apjomu. Taču sākotnējais mērķis netika sasniegts. Pētījuma autores secinājums – dzīve pilnībā bez atkritumiem Latvijas pilsētu iedzīvotājiem nav iespējama, ja netiek kardināli mainīts dzīvesveids.
Pēc eksperimenta beigām Linda “paņēmusi pauzi”, taču tas nenozīmējot, ka tūdaļ metusies plastmasas maisiņu apskāvienos.
– Atkal esmu atsākusi vairāk pievērst uzmanību iepakojumam, – viņa nosaka. Uz jautājumu, vai maz ir jēga tā censties, ja vairākums dzīvo kā dzīvojuši, Linda atbild, daudz neprātojot. – Ir jēga, ja jau visi tā domās, pasaule ātri vien aizies pa burbuli.
