Maira Dzelzkalēja: Vēlējums EP deputātiem – ambīcijas malā, jāstrādā vienoti 3
Biedrība “Zemnieku saeima” no jaunajiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem sagaida lielas darba spējas, vēlmi iedziļināties dažādos Latvijai svarīgos jautājumos, regulāru sadarbību, komunikāciju ar nozaru nevalstiskajām organizācijām un nozaru ministrijām.
Iepriekšējā pieredze ir parādījusi, ka tikai vienota un stipra visu atbildīgo institūciju sadarbība var dot taustāmus rezultātus. Lai kā censtos, deputāti nevar būt zinoši visos jautājumos, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai viņi būtu ieinteresēti mācīties, spētu ieklausīties un nebaidītos labāk lieku reizi pajautāt viedokli ekspertiem Latvijā. Mums ir svarīgi, lai deputāti darbojas Latvijai svarīgās komitejās, lauksaimniecības sektoram tās būtu – Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja un Vides komitejā.
Kā galveno darba mērķi, ko ceram, ka deputāti veiks, ir piedalīšanas jaunās Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieviešanas pirmā novērtējuma analīzē. Oficiālās un neoficiālās sarunās jāturpina paust viedokli par to, ka KLP ir jābūt godīgākai un tā nedrīkst kropļot konkurenci starp dažādu dalībvalstu zemniekiem. Noteikti ir skaļi jārunā un jāpanāk līdzīga izpratne no vairuma dalībvalstu deputātiem, par to, ka starp dalībvalstīm samērojamai ir jābūt ne tikai tiešmaksājumu finanšu daļai, bet arī naudai, kas paredzēta lauku attīstībai. Šobrīd tieši lauku attīstības finanses veido ļoti nesaprotamu un atšķirīgu budžetu dažādu dalībvalstu zemniekiem. Saredzam, ka kopā ar pārējiem mūsu reģiona deputātiem būtu jāpiedāvā, kādu tad mēs, ziemeļos dzīvojošie jaunākie ES locekļi, gribam redzēt ES lauksaimniecības un lauku attīstības politiku.
Tāpat svarīgs jautājums, kas nākotnē ietekmēs gan lauksaimniecību, gan citas ražošanas nozares, ir klimata politika un tās mērķi. Gandrīz katrs ar klimatu un vidi saistītais jautājums Latviju ieliek nekonkurētspējīgā situācijā, ja savlaicīgi netiek atrunāta Latvijas īpašā izņēmuma situācija. Piemēram, siltumnīcas efektu veicinošu izmešu samazināšanas mērķis, kas ES nosaka kritumu pat par 40% 10 gadu laikā, var dramatiski ietekmēt mūsu ekonomisko izaugsmi. References gads šim samazinājumam ir 2005. gads, kad ražošana bija ļoti zemā līmenī, un Latvija ne tuvu nebija izmantojusi visu savu potenciālu. Potenciāli mums ir iespēja apsaimniekot līdz pat 2 miljoni ha lauksaimniecības zemes pretstatā šodienas aptuveni 1,8 milj. Tāpat mums ir ļoti lielas iespējas palielināt lopu skaitu, jo Latvijā ir gandrīz 400 tūkst. hektāru zālāju bez dzīvniekiem, kas spētu šo zāli apēst. Normāls dzīvnieku skaits (šobrīd tas ir viens no zemākajiem ES) mazinātu arī Latvijas lauksaimniecības atkarību no importētajiem minerālmēsliem, tas palielinātu saražotās produkcijas vērtību un dotu ieguldījumu lauku nodarbinātībā. Šādu ekonomikas attīstības virzību jau tuvākajā laikā ES pieņemamie lēmumi var apstādināt, tādēļ visiem Latvijas deputātiem būtu jāraugās, lai ekonomika lēmumu rezultātā neciestu.
Politiku veido cilvēki, to spējas, zināšanas, harizma! Deputāts ar valodu prasmi, spēju komunicēt, pildīt solījumus, ar iniciatīvu un lielām darba spējām no jebkuras valsts būs atpazīstams un respektēts kolēģu vidū, tā priekšlikumos ieklausīsies neatkarīgi no valsts piederības. Mūsu deputāti var veiksmīgi aizstāvēt Latvijas intereses, tikai viņiem pirmkārt ir jābūt nemitīgā kontaktā ar Latviju, ar valsts un nevalstisko sektoru, ir jāsajūt Latvijas problēmas, un jānes uz ES iespējamie risinājumi, kas palīdzētu veidot Latviju par ekonomiski stipru un demokrātisku valsti. Eiropa primāri nav nacionālo problēmu risināšanas vieta, taču ir jāraugās, lai ES līmenī pieņemtie lēmumi būtu Latvijai, mūsu tautsaimniecībai un laukiem labvēlīgi, tādēļ būs svarīgi, veidot Latvijai būtiskos jautājumos veidot koalīcijas un mums svarīgās problēmās ieinteresēt arī citu valstu deputātus, meklēt risinājumus.
Gribētu novēlēt Latvijas deputātiem arī pēc ievēlēšanas tikpat aktīvi kā pirmsvēlēšanu laikā komunicēt ar mūsu sabiedrību. Spēt savas personīgās un partiju ambīcijas atstāt Latvijā, bet ES darboties kā vienai komandai.
Autore ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece
