Mainīts “Dvēseļu puteņa” režisors; iepriekšējie 35 000 eiro izsaimniekoti 6
Filmas “Dvēseļu putenis” veidošanu no SIA “Studija F.O.R.M.A” ir pārņēmusi režisora Dzintara Dreiberga studija, aģentūru LETA informēja Nacionālajā kino centrā (NKC).
NKC pagājušā gada decembrī ar Dreiberga studiju noslēdzis līgumu, piešķirot tai 200 000 eiro filmas veidošanai. Vēl 200 000 studijai paredzēts piešķirt šī gada beigās. NKC sola sekot līdzi studijas darbam. Līgumā noteikts, ka pirmajiem rezultātiem filmas veidošanā vajadzētu būt jau septembrī.
Iepriekš filmas projektu attīstīja “Studija F.O.R.M.A”. Tam no valsts budžeta 2013. gadā tika piešķirti 25 000 latu (35 571 eiro). Kā pastāstīja tās producents Gatis Upmalis, studija bija izstrādājusi projektu, bija sākts rakstīt scenāriju un ieceres prezentētas kinonozares cilvēkiem, bet filmēšana nav sākta, jo nav izdevusies sadarbība ar “Dvēseļu puteņa” autora Aleksandra Grīna autortiesību turētāju. Studijas pārstāvis norādīja, ka, pārtraucot projektu, saistības ar valsti ir nokārtotas.
Arī NKC atzīst, ka studija savu darbu ir padarījusi. Kā uzskata NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis, nevarot teikt, ka “Studijas F.O.R.M.A” filmas projekta veidošanai iztērētie līdzekļi būtu izšķērdēti. “Ne visas filmas, kuras aizsāk, tiek saražotas. Arī ikdienas darbā mēs palīdzam attīstīt idejas, bet ne visas nonāk līdz ražošanai,” atzīmēja NKC pārstāvis, norādot, ka arī citur pasaulē tā notiek. Dimiševskis piebilda, ka NKC nav vērtējis “Studijas F.O.R.M.A” scenārija projektu, jo tas ir bijis Grīna tiesību turētājas ziņā.
Kā paskaidroja Grīna autortiesību turētājas – rakstnieka mazmeitas Noras Romanas – pārstāve Liene Kalēja, līgums ar “Studiju F.O.R.M.A” lauzts, jo nav izveidojusies veiksmīga sadarbība. Līguma laušanai bijuši vairāki iemesli, bet galvenais bijis tas, ka scenārija projekts neesot atbildis grāmatas motīviem. “Principā Upmalis ar savu bezdarbību panāca, ka līgums tika lauzts. Mēs redzējām, ka sadarbība neizdosies,” skaidroja Kalēja.
Jau ziņots, ka Saeima, izskatot 2013. gada budžetu, atbalstīja filmas projekta “Dvēseļu putenis” attīstību, piešķirot no valsts budžeta līdzekļiem 25 000 latu filmas projektam.
Nākamajā gadā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija iesniegusi valsts 2014.gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu (1 335 648 eiro) piešķiršanu spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam. Komisijas iesniegtais priekšlikums paredzēja, ka arī 2015. gadā filmas veidošanai jāpiešķir 920 275 lati (1 309 433 eiro). Valdība šo ierosinājumu neatbalstīja, savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēlāk vienojās atbalstīt mazākas summas piešķiršanu, proti, paredzēt šim mērķim 200 000 eiro. Šo summu sākotnēji bija plānots piešķirt “Studijai F.O.R.M.A”, taču maksājums vēl netika veikts, un pašā gada izskaņā nauda nonākusi pie Dreiberga studijas.
Finansējuma piešķiršana filmai “Dvēseļu putenis” izraisīja pretrunīgas diskusijas nozares ekspertu starpā. Daļa uzskatīja, ka politiska naudas dalīšana grauj finansējuma sadales sistēmu, kas balstās uz mākslinieciskām kvalitātēm, bet citi pauda gandarījumu, ka nozarei ar jebkādiem līdzekļiem izdevies piesaistīt papildu finanses.
