Mainīti noteikumi, lai skolās mācības notiktu tikai latviešu valodā 0
Gatavojoties mazākumtautību skolu pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā, valdība šodien pieņēma nepieciešamās izmaiņas noteikumos, kas nosaka, ka uz mācībām valsts valodā pāries pakāpeniski no 2020.gada 1.septembra.
Izmaiņas veiktas atbilstoši Saeimā 2018.gada 22.martā pieņemtajiem grozījumiem “Izglītības likumā”, kas nosaka pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā.
Noteikumu projekts par pāreju uz mācībām latviešu valodā stāsies spēkā 1.septembrī, bet normas, kas attiecas uz mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas izbeigšanu, stāsies spēkā pakāpeniski. Attiecībā uz mācību satura apguvi 10. un 11.klasē noteikumi stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī, bet attiecībā uz mācību satura apguvi 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa aģentūrai LETA norādīja, ka no nākamā gada 1.septembra izglītības programmas 10.klasē būs latviešu valodā, ar tiesībām mācīt mazākumtautības valodu un literatūru. Savukārt, šogad 10.klasē var īstenot mazākumtautības programmu – 60% mācību satura latviešu valodā un 40% mazākumtautības valodā.
Grozījumi “Vispārējās izglītības likumā” par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu valsts valodā nosaka, ka mācībvaloda ir tikai valsts valoda, tomēr izglītības iestādēm būs iespēja izglītības programmās papildus iekļaut mācību priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti, norādīts noteikumu projektā.
Projektā norādīts, ka izglītības iestādes par tiesisko regulējumu, kas jāpiemēro konkrētajā mācību gadā attiecīgajā klasē, tiks informētas ar īpaši izveidotas infogrammas palīdzību, kas tiks ievietota IZM un Valsts izglītības satura centra tīmekļvietnē, kā arī izglītības iestāžu direktori par piemērojamo regulējumu tiks informēti augustā notiekošajā konferencē.
Lai sniegtu metodisku atbalstu jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanā, Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Kompetenču pieeja izglītības saturā” ietvarā, tiek izstrādāti metodiskie materiāli pedagogiem, piemēram, mācību priekšmetu programmu paraugi ar stundu piemēriem, mācību snieguma vērtēšanas paraugi, kuri būs pieejami digitālā formātā ESF projektā izstrādātajā mācību resursu krātuvē.
Sniedzot atbalstu pedagogiem, ESF projekts sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) 2018. gada septembrī uzsāka pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu īstenošanu pedagogiem, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas un strādā lingvistiski neviendabīgā vidē. Plānots, ka latviešu valodas kompetenci pilnveidos vairāk nekā 4700 pedagogu.
No 2017.gada jūlija līdz 2019.gada decembrim 955 svešvalodu un latviešu valodas pedagogiem, sadarbībā ar LVA tiek īstenoti kursi par Eiropas Valodu portfeļa izmantošanas iespējām un valodas un satura integrēto apguvi.
Tāpat valdība arī lēma, ka neklātienes formas paveidu – tālmācību – jānošķir kā atsevišķu izglītības ieguves formu.
Kā ziņots, 2.jūlijā valdība apstiprināja IZM sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kārtību neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā.
Izglītības iestādēm tiek noteikti kritēriji, lai tās pilnvērtīgi nodrošinātu izglītības ieguves iespējas šajās izglītības programmās.
IZM skaidroja, ka izglītības programmu apguve neklātienes vai tālmācības izglītības ieguves formā īpaši piemērota Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar iegūt izglītību klātienē, kā arī diasporā dzīvojošajiem, kuri vēlas saglabāt saikni ar Latviju un iegūt vispārējo izglītību latviešu valodā.
Līdz šim nepastāvēja tiesiskais regulējums, kas nosaka obligātās prasības izglītības iestādei, lai tā varētu īstenot izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā, tāpat nebija noteikta arī konkrēta šādu izglītības programmu īstenošanas kārtība.
Jaunā kārtība nosaka, ka izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, nepieciešams nodrošināt izglītības iestādē mācību procesam piemērotus mācību un metodiskās informācijas resursus un mācību vidi. Tāpat nepieciešams nodrošināt mācību stundām un klātienes konsultācijām piemērotas mācību telpas.
Īstenojot izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, skola organizē mācību priekšmetu un mācību stundu plānā paredzētās mācību stundas un klātienes konsultācijas pilnā apjomā katrā mācību priekšmetā.
Nepieciešams arī organizēt regulārus temata noslēguma pārbaudes darbus klātienē proporcionāli mācību stundu skaitam nedēļā, bet ne mazāk kā divus temata noslēguma pārbaudes darbus semestrī katrā mācību priekšmetā.
Izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas tālmācības izglītības ieguves formā, ir jānodrošina mācību procesa norise izglītības iestādes tiešsaistes elektroniskajā mācību vidē saskaņā ar izglītības iestādes mācību priekšmetu un mācību stundu plānu.
Skolai jānodrošina, ka elektroniskajā vidē visos mācību priekšmetos skolēniem ir pieejami daudzveidīgi, īpaši strukturēti mācību materiāli mācību satura patstāvīgai apguvei, tai skaitā video materiāli, uzdevumi pašpārbaudei un temata noslēguma pārbaudes darbi. Visos mācību priekšmetos ir jābūt atbilstoši sagatavotiem skolotājiem mācību procesa vadīšanai elektroniskajā vidē.
Tāpat skolai jānodrošina mācību sasniegumu regulāra vērtēšana un visu veikto pārbaudes darbu saglabāšana elektroniskajā vidē mācību gada laikā. Šādi kritēriji noteikti, jo tālmācības izglītības programmu īstenošanai nepieciešams specifisks iestādes infrastruktūras aprīkojums, specifiska pedagogu profesionālā kompetence, tajā skaitā augstā līmenī attīstīta prasme darbā ar tehnoloģijām mācību procesa organizēšanas un mācību sasniegumu vērtēšanas nodrošināšanai.
Papildus noteikts, ka izglītības iestāde, īstenojot izglītības programmas tālmācības izglītības ieguves formā, organizē un nodrošina izglītojamajiem elektroniskajā vidē pieeju izglītības programmai, mācību priekšmetu un mācību stundu plānam, konsultāciju grafikam, mācību priekšmetu programmām, temata noslēguma pārbaudes darbu grafikam un aktuālai informācijai. Skolai jāorganizē individuālas klātienes konsultācijas pēc skolēna pieprasījuma, vienojoties par norises laiku ar mācību priekšmeta skolotāju.
Noteikumos paredzēts pārejas periods par to normu piemērošanu, kas paredz temata noslēguma pārbaudes darbu klātienē organizēšanu proporcionāli mācību stundu skaitam nedēļā, katrā mācību priekšmetā neklātienes izglītības programmās un temata noslēguma pārbaudes darbu organizēšanu proporcionāli mācību stundu skaitam nedēļā katrā mācību priekšmetā tālmācības izglītības programmās. Šīs normas sāks piemērot vienlaicīgi ar plānoto izglītības satura jauno regulējumu pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā – pakāpeniski 2020., 2021. un 2022.gadā.
Pēc IZM rīcībā esošas informācijas vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās 1.-12. klasēs uz 2018.gada 1.septembri kopumā mācījās 10 292 skolēnu, kas ir aptuveni 4,99% no vispārējās izglītības ieguvē 1.-12.klasē iesaistīto izglītojamo skaita.
No 2020.gada 1.septembra stājas spēkā likuma normas par vakara (maiņu) vidusskolu izslēgšanu no skolu tipoloģijas. Pašvaldības, kuru padotībā ir vakara (maiņu) vidusskolas, līdz 2019.gada 28.februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmušas lēmumus par vakara (maiņu) vidusskolu nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2020.gada 31.augustam, nodrošinot skolēnu turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā.
