Mainīt lietas uz labu. Saruna ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu 0
Šā gada maijs Cēsu novada un Latvijas vēsturē paliks ar ļoti nozīmīgu brīdi – tiks atvērta “Vidzemes koncertzāle “Cēsis””. Piepildīsies sen iecerētais, taču ne vienīgais cēsnieku sapnis. Kas gaidāms vēl, ar kādiem darbiem jau var palepoties, ar ko savdabīgu viesus vilinās vasara un kā uz labu mainīsies visas iecerētās lietas, saruna ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.
– 31. maijā notiks “Vidzemes koncertzāles “Cēsis”” oficiālā atklāšana un līdz ar to ir nodota ekspluatācijā liela un ļoti vajadzīga visam reģionam būve. Turpmāk šajā ēkā darbosies Alfrēda Kalniņa Mūzikas vidusskola – arī reģionā vienīgā, bērnu mūzikas vidusskola, Cēsu novada amatiermākslas kolektīvi, būs kino, varēs iznomāt telpas, bet uz profesionālajām skatuvēm lielajā zālē un mazajās zālēs notiks dažādi pasākumi. Patīkami, ka reizē šī koncertzāle ir objekts ar pievienoto vērtību, jo saistāma arī ar cita veida uzņēmējdarbības attīstību – gan kā darba devējs, gan jaunu uzņēmumu rašanās veicinātājs. Jau ir interese par sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, par naktsmītņu izveidi.
– Kādi lieli pasākumi būs vasarā?
– Vispasaules cēsnieku dienas no 21. līdz 27. jūlijam ar konferenci 23. jūlijā par diasporas jautājumiem. Mākslas festivāls, Imantdienas, “Etno-eko festivāls”, viduslaiku dzīvesziņas festivāls, Starptautiskais kosmosa festivāls ģimenēm, dažādi sporta pasākumi, rallijs, motokross.
– Cēsis allaž sevi pozicionējušas kā tūrisma pilsētu.
– Tūrisms, kultūra, veselība – tie ir Cēsu vēsturiskie virzieni, kas jāstiprina un jāatbalsta jaunā izpildījumā. Proti – lai tiktu nesti arī augļi no ienākumiem, darba, atpazīstamības. Katrs viens pats par sevi nevar pastāvēt. Ir jānodrošina pietiekami plašs piedāvājuma spektrs, lai viesi vēlētos Cēsīs uzkavēties vairākas dienas. Tādēļ būtiski tiek paplašinātas izklaides iespējas dažādām paaudzēm un vēlmēm. Pirms dažiem gadiem jau atvērām Zinoo – Latvijā lielāko bērnu zinātnes centru, kam plānots veidot nākamo posmu – nacionālas nozīmes tūrisma objektu ar ievirzi kosmonautikā. Eksministrs Edmunds Sprūdžs ir paziņojis, ka šā gada nogalē Cēsīs tiks īstenots izklaides projekts – pasaules makets ar kustīgiem mini modeļiem. Pašvaldība ir nodevusi fotomāksliniekam Kasparam Gobam apsaimniekošanā Ruckas muižu, kur uz privātās iniciatīvas pamata izveidota mākslas rezidence un jau saplānoti pasākumi.
Ar laiku gribētu, lai rezidence kļūst par kaut ko līdzīgu Ventspils Rakstnieku mājai, lai visu sezonu var braukt radošie cilvēki un šeit dzīvot un strādāt, bet vasarā organizēt foto un kino mākslas skolas. Tikko noslēgts darījums – privātīpašniekam ir pārdots Cēsu alus darītavas vecais brūzis ar mērķi tajā veidot kultūras un zinātnes centru. Ir parakstīts nodomu protokols ar divām ārzemju latviešu organizācijām, kas ir gatavas veidot Cēsīs ekspozīciju par visiem Latvijā savulaik notikušajiem emigrācijas procesiem. Savukārt emigrācijā dzīvojošie latviešu izcelsmes mākslinieki vēlas Cēsīs izveidot gan savu, gan citu latviešu mākslinieku darbu izstādi. Tikko izsolē izdevniecības ”Santa” meitas uzņēmumam esam pārdevuši pagājušā gadsimta sākumā pie Gaujas celtās laikmetam raksturīgās koka arhitektūras ēkas viesnīcu biznesa attīstīšanai. Cēsīs ir noticis arī konkurss jaunajiem uzņēmējiem ”Brigāde LV”, kur dome ar naudas grantu atbalstīja tos, kuri bija gatavi uzsākt uzņēmējdarbību radošajās industrijās Vecpilsētā. Rezultātā radušies četri jauni uzņēmumi, kas papildinās kultūras tūrisma klāstu. Diemžēl mums joprojām trūkst sabiedriskās ēdināšanas iestāžu, bet ceru, ka ar laiku interesenti būs. Domes sēdē jau iesniegumi skatīti. Tāpat jūtams arī naktsmītņu trūkums. Tātad pie tā jāstrādā un papildus noteikti jāmeklē investīcijas arī veselības un dziedniecības kompleksa “Cīrulīši” atjaunošanai.
– Kopumā uzņēmējdarbībā Cēsīm taču ir arī gan vēsturiskas, gan joprojām stabilas tradīcijas.
– Protams. Tie ir mūsu lielie milži, ar ko lepojamies un ko pazīst ne tikai Latvijā: “Cēsu alus”, medus ražotājs “Vinnis”, bezalkoholiskā šampanieša ražotne “Livonija”, daktera Tereško tējas, zivju cehs “Roze GV”, kaltēto augļu sukāžu ražotne “Hortus”, “Vendenes” un “Svētavota” ūdens, logu un durvju ražotne “Altehs”, viena no vadošajām automātisko ātrumkārbu restaurācijas un testēšanas rūpnīcām Eiropā ”Recro” un daudzi citi. Ļoti attīstījies ir kokapstrādes virziens: “Staļi”, “Katrīnkoks”, mēbeļu galdniecība, Šveices–Latvijas kopuzņēmums, kas gatavojas ražot koka mājas, “Wendi Toys” – viens no lielākajiem bērnu rotaļlaukumu eksportētājiem, “Dores”, putnu būrīšu eksporta uzņēmums Priekuļos. Tradīcijas ir un tradīcijas turpinās. Ir pašvaldībā bijušas kompānijas, kas plāno mūsu pusē attīstīt betona ražošanu, pārstrādāt gumiju. Privātā iniciatīva ir Cēsu Krājaizdevu sabiedrības veidošana ar mērķi stimulēt mazo biznesu, jo jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem biznesa uzsākšanai ir gandrīz neiespējami dabūt aizdevumu bankās.
– Uzņēmumi ir un būs, arī darba vietas. Bet kā ar strādniekiem?
– Pirmkārt, Cēsis nekad nebūs vieta, kur darbosies milzīgas rūpnīcas ar tūkstošiem strādājošo. Šeit viss notiek koncentrētāk – vidēji ap pussimts darba vietām. No vienas puses, tas ir pat labi. Šādi nelieli uzņēmumi pārmaiņu vajadzības gadījumā spēj ātrāk pielāgoties un adaptēties, un tas nav tik riskanti arī pašvaldībai, kā, piemēram, “Liepājas metalurga” situācijā.
– Kāda ir pašvaldības pretimnākšana uzņēmējiem?
– Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, tostarp arī Vecpilsētā. Kad būs pieejami jaunā plānošanas perioda struktūrfondi, tālāka infrastruktūras sakārtošana. Lielas cerības saistām ar Cēsu profesionālās vidusskolas un Priekuļu tehnikuma attīstību, jo tieši šīm mācību iestādēm būs jānodrošina augsti kvalificēts darbaspēks uzņēmumiem. Pašvaldība iedibinājusi tradīciju arī pateikt paldies uzņēmējiem par paveikto un tās ir deviņas dažādas nominācijas gada balvā ikgadējā uzņēmumu forumā Cēsīs.
– Kā Cēsīs izjūt jau realizētos projektus?
– Cēsīs šajā apkures sezonā bija ievērojami lētāks siltuma tarifs, pateicoties SIA ”Cēsu siltumtīkli” realizētajam Eiropas Savienības investīciju projektam. Joprojām turpinās pašvaldībai piederošu māju un valsts objektu, kā arī daudzdzīvokļu māju siltināšana.
– Jūs uzklausāt arī iedzīvotāju viedokli?
– Jā. Ir notikuši iedzīvotāju forumi un idejas jau realizētas dzīvē. Piemēram, izveidota taka “Nāc ārā pie Gaujas!”, kur, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, var iegūt arī informāciju par takā esošajiem objektiem.
– Kādus pienākumus pašvaldībai uzliek Vecpilsētas esamība?
– Pērn pieņēmām lēmumu, ka viss nekustamā īpašuma nodoklis, kas tiek iekasēts Vecpilsētā, tiek tur atdots dažādu uzlabojumu vai rekonstrukcijas veidā. Šogad tas ļaus pilnā apjomā remontēt Lielo Līvu ielu, nākamajos gados līdzekļi tiks atvēlēti kādam laukumam vai ielai. Līdzko Vecpilsētā tiek sakārtota vide, palielinās cilvēku plūsma, ir interese veidoties lielākiem vai mazākiem uzņēmumiem, tirdziņiem, tiešās pirkšanas kustībai un tamlīdzīgi. Īstenošanas stadijā ir no Kuldīgas aizgūta lieta – restaurācijas birojs pie pašvaldības attīstības nodaļas, lai Vecpilsētas namīpašniekiem palīdzētu ar informāciju koka māju detaļu atjaunošanai.
– Kādas būs Cēsu prioritātes tuvākajā nākotnē?
– Infrastruktūras radīšana uzņēmējdarbības attīstībai, izglītības un veselības sistēmas modernizācija un pilnveidošana, mājokļu politika.
