Mainīt Jēkabu pret Neatkarību? 26
Rīgas domei trūkst politiskās gribas Neatkarības laukuma izveidei galvaspilsētā – satraukušies Augstākās padomes (AP) deputāti, kuri 1990. gadā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Jau šā gada janvārī “4. maija deklarācijas klubs”, kurā apvienojušies par neatkarību balsojušie AP deputāti, vērsās pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (“Saskaņa”) ar lūgumu atbalstīt kluba iniciatīvu pārdēvēt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu.
“Gan pagātnē, gan arī šodien Jēkaba laukums savieno divas izcilas un Latvijas vēsturē ļoti nozīmīgas ēkas – Nacionālo teātri, kur 1918. gadā Latvijas spožākās izcilības uzdrošinājās iedzīvināt ideju par Latvijas valstiskumu, un Saeimas namu, kur 1990. gada 4. maijā AP Tautas frontes frakcijas deputāti okupācijas varas apstākļos nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Pateicoties šiem balsojumiem, mēs šodien varam dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā un nacionālā valstī,” skaidroja kluba vadītāja Velta Čebotarenoka. Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka laukuma centrā pašlaik atrodas neizmantots postaments, uz kura nākotnē varētu atrasties piemineklis Latvijas valstiskuma dibināšanai un atjaunošanai. “Pašlaik gan šāda pieminekļa izveidei nav finansējuma, bet ļoti skaisti un simboliski, ja Latvijas simtgades gadā mēs tomēr izveidotu galvaspilsētā Neatkarības laukumu un ieliktu pamatakmeni nākotnes piemineklim,” teica bijusī AP deputāte. Tomēr viņa arī pauda satraukumu, ka iecere par nosaukuma maiņu esot sākusi “klibot” un iesprūdusi pašvaldības gaiteņos.
Kā noskaidroju pašvaldībā, Rīgas pilsētas Būvvaldes Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu piešķiršanas komisija 22. martā šo priekšlikumu izvērtējusi un secinājusi, ka šim objektam ir spēcīgs vēsturiskais fons. “Jēkaba laukums ir vēsturisks laukuma nosaukums, kas datējams jau no 17. gadsimta. Jēkaba laukuma nosaukums ir cieši saistīts ar teritorijas vēsturisko kultūrvidi, līdz ar to komisija uzskata, ka laukuma nosaukuma maiņai nepieciešams būtisks pamatojums,” teikts Būvvaldes vēstulē. Tādēļ esot nepieciešams saņemt atzinumus no Rīgas domes Pieminekļu padomes, Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes, kā arī Valsts valodas centra.
Čebotarenoka gan uzsver, ka Jēkaba vārds arī pēc laukuma nosaukuma maiņas no Rīgas nepazūdīs, jo vēl paliek gan Jēkaba iela, gan Jēkaba baznīca. Viņa pauda satraukumu, ka nosaukuma maiņa iekavējusies ne tikai dēļ birokrātiskām procedūrām, bet arī domes vadības politiskās gribas trūkuma dēļ.
Rīgas mērs Ušakovs (“Saskaņa”) šādus pieņēmumus kategoriski noraida. “Mēs ar abām rokām esam par to, lai Rīgā tiktu izveidots Neatkarības laukums. Taču idejas autoru izvēlētais Jēkaba laukums ir ar spēcīgu vēsturisko nozīmi, tādēļ vēlamies vispirms sagaidīt ekspertu atzinumu. Piemēram, Barikāžu laukumu vai Reformācijas laukumu varējām izveidot ātrāk, jo šīm vietām nebija tāda vēsturiskā fona. Sagaidīsim ekspertu atzinumu – ja tas būs pozitīvs, tad varēsim īstenot šo ieceri. Ja negatīvs – atradīsim citu piemērotu vietu, kurai piestāvēs Neatkarības laukuma vārds. Un tas pilnīgi noteikti ir paveicams šogad,” uzsvēra Ušakovs.
Bez Neatkarības laukuma izveides “4. maija deklarācijas klubs” iecerējis simtgades gadā īstenot arī citus patriotismu un valstisko pašapziņu stiprinošus projektus – Likteņdārzā uzstādīt laukakmeni, kurā būtu iegravēti gan 1918. gadā par Latvijas Republikas proklamēšanu, gan 1990. gada neatkarības atjaunošanu balsojušo vārdi. Plānots arī izdot grāmatu, kurā vienuviet būtu apkopti gan 1918. gada, gan 1990. gada balsotāju biogrāfijas un apraksti. Visbeidzot plānots ieviest īpašu “4. maija deklarācijas kluba” balvu, kas ik gadus 4. maijā tiktu pasniegta cilvēkam vai personu grupai, kas aizvadītajā gadā paveikusi ko īpašu patriotisma un valstiskās apziņas stiprināšanai.
Jēkaba laukuma Rīgā vēsture
Jēkaba laukums radies 17. gadsimtā pēc pilsētas vaļņu uzbēršanas. Tāpat kā pieguļošajai Jēkaba ielai un Jēkaba kazarmām nosaukums, visticamāk, cēlies no netālu esošās Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles (nevis hercoga Jēkaba). Vēstures gaitā laukuma nosaukums, plānojums un lietojums vairākkārt mainījies.
18. gadsimta beigās laukums kalpoja kā iedzīvotāju izklaides vieta, šeit atradies arī teātris.
19. gadsimta sākumā paralēli nosaukumam Jēkaba laukums radies otrs nosaukums Mazais Parādes laukums, jo tieši šeit notika karavīru militārās parādes un mācības.
20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kufalta projekta izveidoja jaunu laukuma plānojumu, kuru trīsdesmitajos gados papildināja Andrejs Zeidaks.
Padomju laikā, 1950. gadā, laukumu pārsauca par Černiševska laukumu (par godu krievu sociālistam un marksisma iedvesmotājam Nikolajam Černiševskim), bet savu vēsturisko nosaukumu Jēkaba laukums atguva 1987. gadā.
Pēc neatkarības atjaunošanas vairākkārt notikuši mēģinājumi šajā laukumā uzstādīt Uzvaras kolonnu (tā savulaik atradusies Pils laukumā, godinot krievu karaspēka uzvaru pār Napoleona armiju). Šim nolūkam pat izveidots apaļais postaments Jēkaba laukuma centrā, bet sabiedrības iebildumu dēļ šis projekts nav īstenots. Šobrīd postaments stāv tukšs, bet svētku reizēs un īpašos pasākumos tiek izmantots mākslas instalāciju uzstādīšanai.
