Mainīšanās, plānošana un pirmie darbi – padomi dārza “iedzīvināšanā” līdz pirmajai ražai 2
Līga Eglīte, Cēsu viduslaiku pils dārzniece / Spīgana
Tātad: vieta atrasta, darbarīki sagādāti, palīgi vai talcinieki jau pošas ciemos, un laiks sapņus pārvērst realitātē. Dalos ar pieredzi, kas iegūta gan piemājas dārzā, gan deviņus gadus strādājot Cēsu pils viduslaiku dārzā, lietojot tikai bioloģiskās un permakultūras metodes.
Zīmējam, plānojam
Vispirms nepieciešama maza skice – kur būs dobes, celiņi, koku un krūmu stādījumi, kur komposts, kur atpūtas vieta, soliņš, nojume, ugunskurs vai āra pavards. Pēc tam dabā var saspraust mietiņus, novilkt lentes, lai saprastu, vai visam iecerētajam pietiks vietas.
Visdažādāko materiālu sagāde – par to šajā rakstā būs sīkāk.
Dārgumu atklāšana un novērtēšana. No agra pavasara līdz rudenim dārzā uzdīgs un salapos, uzziedēs un pārsteigs kultūraugi un savvaļas augi, kuri te sen stādīti vai paši ieviesušies. Atliek vien atpazīt – derīgie vai nezāles, atstājamie vai izrokamie, mīlamie vai apkarojamie.
Sēklu un stādu sagāde – arī par to turpmāk tekstā.
Komposts – dārza maize
Sākot saimniekot, viens no pirmajiem darbiem ir komposta vietas izvēle un ierīkošana. Spīganu dārzs ir estētisks, tāpēc te nebūs bedre kaut kur aiz krūmiem vai stihiska kaudze “nost no acīm”. Nederēs iepriekšējo saimnieku iesāktā dārza vai citu atkritumu izbēršanas vieta, toties taps dizaina objekts, kur gar malu var iesēt saulespuķes aizsegam, saspraust maikstes kāršu pupām, bet vēlāk, kad komposts iekrājies, iestādīt ķirbi. Lai ķirbim nav garlaicīgi, blakus var iesēt kliņģerītes un gurķumētru, kas ziedēs līdz rudenim.
Komposta kastes būvei noderēs paletes, dēļu pārpalikumi, arī stiepļu pinums. Ir jauki piesaistīt dārzam derīgos putnus, kukaiņus un sīkus zvēriņus, bet komposts nevar būt barotava, tas ir jāpārsedz ar ģeotekstilu vai dēļu vāku.
Komposts nav “miskaste”, bet gan barība dārzam nākamajās sezonās. Ja to rūpīgi sagatavo, rodas gluži vai alķīmijas brīnums, šajā procesā “no mēsliem top zelts”.
Laukos un piepilsētā pierasts ik pavasari nodedzināt ugunskurā daudz dažādu dabisko materiālu, kas labāk noderētu kompostēšanai. Piemēram, var nededzināt kaitēkļa invadētās, rūsainās kastaņu lapas, bet ierakt komposta kastes apakšā, kur tās nevienam nekaitēs.
Daži ieteikumi no manas pieredzes var noderēt:
Sākot dārza teritorijas kopšanu, kompostā no pavasara līdz rudenim liec augu lakstus, lapas, stublājus, pļauto zāli un nezāles, kam nav attīstījušās sēklas.
Nezāles ar sēklām, piemēram, sīkziedu sīkgalvīte (galinsoga), nātre, pienene, tīruma tītenis, balanda un citas, jākompostē atsevišķi. Pēc tam šo kompostu izmanto bedrēs, kur stādīsi kokus vai krūmus.
Nelielus zarus, cietus augu kātus (piemēram, saulespuķes un kaņepes) sakapā vai labāk sašķeldo.
Šķiro izberamos mājsaimniecības atkritumus – kompostam derēs tikai augļu un dārzeņu mizas, serdes, olu čaumalas, tējas biezumi, izlietoti virtuves papīra dvieļi, salvetes u. c.
Kārtās ar mājsaimniecības atkritumiem ber “brūno materiālu” – pļauto zāli, zāģu skaidas, koku mizas, kūdru, pelnus, salmus, koku lapas, lai fermentācijas process nepārvēršas par rūgšanas un skābšanas procesu.
Lai piesaistītu sliekas, kas komposta gatavošanā ir svarīgi palīgi, sakrāj un kādu kārtu izbārsti izlietotos kafijas biezumus. Sliekām tie ir tas pats, kas kaķim baldriāns! Savukārt izlietotie kafijas biezumi ir labs organisko vielu papildinājums augsnē, bagātina ar kāliju, magniju, slāpekli un fosforu, rada labvēlīgu vidi derīgajiem mikroorganismiem.
Pāraugušos kabačus, gurķus, bojātos ķirbjus sagriez vai sakapā, lai sadalīšanās process notiek ātrāk.
Procesa paātrināšanai izber kārtās “Biokompostētāju”. Tā nudien nav reklāma, bet jau piecas sezonas manā piemājas dārzā pārbaudīts Latvijā ražots produkts. Sākumā, kompostam veidojoties, vēl nav pietiekami daudz baktēriju, kas to sadala, tāpēc noder paciņa ar mazajiem, neredzamajiem palīgiem. Rezultāts acīm redzams, jo kaudze sarūk par pusi vai par trešdaļu vismaz.
Kas citiem neder…
Vai pamanīji, ka svarīgu darbu sarakstā nav kaitēkļu apkarošanas, jaudīga minerālmēslojuma un tamlīdzīgu ķīmisku un uzmanīgi lietojamu vielu iegāde? Cik vien iespējams, saimnieko dabai draudzīgi!
Tātad dārzam un konstrukcijām noderēs tas dabiskais materiāls, kas varētu atrasties gan jauniegūtajā teritorijā, gan arī, gadiem neizmantots, krājas radiem, draugiem vai kolēģiem pagalma, dārza malā, šķūnītī vai bēniņos. Piemēram, reiz lietoti, bet vēl noderīgi dēļi, paletes, ģeotekstils, papes kastes un citi “zero waste” materiāli. Arī pāris ķieģeļu vienkāršam dārza pavardam, nelieli akmeņi, koka vai biezas plastmasas toveri vai mucas ūdenim un nezāļu raudzējumiem.
Augstajā dobē un arī komposta apakšējā kārtā liekams tas, kas trūdēs un sadalīsies lēni, tāpēc ņem pretī arī avīzes, koku mizas, nogriezto augļu koku un krūmu zarus, neizmantotas, pāris gadus vecas zāļu tējas, vecas pirtsslotas. Noderēs skaidas, pērnais siens un salmi, pakaiši no kūts, izsijāti pelni, arī labi sadalījušies kūtsmēsli un pagājušā rudens lapu kaudzes. Eksperimentētāji iesaka arī atšķirotu, nekvalitatīvu aitas vilnu vai saplucinātas kokvilnas un linu lupatas, taču tad pakojums būs ekskluzīva miga grauzējiem. Un kas vēl negaidītāk – šādu siltu un mīkstu vietu par savu inkubatoru var izvēlēties zalkši. Tā nu paliek tava izvēle, kuras radības ieaicināt savā dārzā.
Pirmā dobe
Līdzko dienas kļūst garākas, piesaulē strauji sarūk kupenas, gribas ik dienu pārstaigāt topošā dārza teritoriju, apsēsties piesaulē uz kāda celma vai bluķīša un pasapņot par ziedošo pavasari, par puķēm, kuras būs “kā nevienam un noteikti skaistākas nekā kaimiņiem”. Šādā apgaitā var noskatīt vietu, kur ierīkot jauno dobi.
Augstās dobes – tā ir ērtā dārzkopība. Konstrukcija līdzīga lecektij, tikai bez pārseguma un piemērota gandrīz visiem augiem – puķēm, salātiem, burkāniem, pat kartupeļiem vai lauka tomātiem. Te labi jutīsies gan gurķi, gan salcietīgie garšaugi, kam garāks veģetācijas periods un nepieciešama labi drenēta augsne, piemēram, bazilikam, majorānam, timiānam. Trūdvielu siltums un augstums virs zemes līmeņa nodrošina labākus apstākļus agrā pavasarī – viss ātrāk uzdīgst un paildzina augšanas laiku rudenī, kad augsnes virskārtā iespējamas pirmās salnas. Vairākumam augu attīstība iespējama, ja temperatūra ir virs +6 ºC. Ja vien septembrī nav ekstrēms sals, augstā dobe turpina zaļot līdz mēneša beigām un vēl visu oktobri. Siltos rudeņos novembrī vēl zied gurķumētra un kliņģerītes.
Īslaicīgam eksperimentam dobēm malas var veidot no platiem dēļiem, nostiprinot ar zemē iedzītiem tieviem, mizotiem apaļkokiem. Ja būvē ilgākam laikam, malas var sanaglot, saskrūvēt, jo dēļi ar laiku mitrumā izliecas, sašķiebjas. Zāģa un āmura pavēlnieks noteikti zinās labāko risinājumu. Ieteicams dobes pašā apakšā un gar malām rūpīgi saklāt egļu zarus, “grauzējdrošu” sietu vai ģeotekstilu aizsardzībai pret pazemes iemītniekiem. Jo labāka un bagātīgāka būs tava dobe, jo lielāka iespēja, ka to atradīs un paviesosies dažādi dzīvnieciņi.
Mainīšanās un dāvināšana
Līdz brīdim, kad sāksies dārza sezona, jāiegādājas sēklas un reizē jānodarbojas ar sevis audzināšanu. Neaizraujies, jo dārzkopība ir cieši saistīta ar vākšanu, bet tā savukārt mēdz kļūt par atkarību! Lai nesanāk tā, ka aizbrauci uz dārzkopības veikalu pēc seleriju sēklām un diviem dēstu zemes maisiņiem, bet mājās atgriezies ar pilnu bagāžnieku visa kā cita.
Raibo, košo sēklu paciņu simtos var apjukt. Bet ko tad man vajag? Dārzeņus vai garšaugus? Kādu puķuzirni priekam un kāršu pupas, vienu tomāta stādu, nē, labāk divus, piecus gurķa stādus, dzeltenos burkānus…
Vēl nedaudz no padomu vācelītes:
Par augu vai sēklu iegādi izlem iepriekš un sagatavo sarakstu.
Noskaidro sīkāk par audzētavu, tirgotavu, kolekcionāru, dārzkopi – vai tirgo vietējos stādus vai ieved no nezināmas tālienes.
Ja iespējams, apmeklē dārzu klātienē un satiec speciālistus.
Pērc ar prātu, ne ar acīm.
Nepārvērt dārzu par lēto un nocenoto stādu bērnunamu!
Dārgais mantojums – sēklas
Dārzkopības speciālisti apgalvo, ka vēsturiskie kultūraugi ir tie, kuriem izcelsme izsekojama vismaz 30–35 gadus. Tas ir laiks pirms sēklu, stādu un puķu sīpolu katalogiem, kad dažādu svešzemju augu ievešana Latvijā bija reta parādība. Tolaik gandrīz katram bija un, cerams, vēl arvien ir savi “no rokām neizlaižamie” cukurzirņi, ģimenes sīpoli, ražīgas kāršu pupas vai lielie, miltainie kartupeļi. Īpašie tautas selekcijas dārgumi ir izdzīvojuši cauri nelabvēlīgiem laikapstākļiem, neuzņēmīgi pret slimībām, pierādījuši dzīvelīgumu un ražīgumu, pat ja vairākas reizes nācās kopā ar saimniekiem pārcelties uz jaunu vietu. Visdrīzāk šo augu introdukcija Latvijā notikusi jau pirms simt un vairāk gadiem, ļoti iespējams, ka tie kādreiz izkļuvuši no muižu dārziem.
Ja ir vēlme topošajā dārzā jau šopavasar veidot savu vēsturisko kultūraugu kolekciju, vērts doties ciemos pie dzimtas vecākajiem radiniekiem un pajautāt, kādi dārgumi ir viņu dārzos. Atmiņa mēdz būt mānīga, tāpēc jācenšas noskaidrot daudzgadīgo augu izcelsme un senums, jo bieži vien par stādījumiem ap māju liecina fotogrāfijas. Tālāk jau soli pa solim var šķetināt dārza vēsturi – kad un no kurienes atvests vai dāvināts rabarbers, lupstājs, mātere, peonija, miķelīte, lielās pīpenes un zvaniņi, kāršurozes, flokši, ogu krūmi, augļu koki un dekoratīvie krūmi.
Trāpīgi teikts
Karels Čapeks “Dārzkopja gads”:
Tā tas mēdz būt: jo draņķīgāks kaut kas ir, jo stiprāk tas turas zemē.
Viss, kas ir pasaulē, vai nu der augsnei, vai neder. Dārzs nekad nav galīgi iekārtots. Šajā ziņā tas ir līdzīgs cilvēku sabiedrībai un visiem cilvēku pasākumiem.
…tagad, kad viņa dārziņš piesnidzis pilns, viņš atceras, ka ir kaut ko aizmirsis: papriecāties par to.
Te daži ieteikumi, kā un kādus augus izvēlēties iesākumam:
Vienkārša apkopšana;
Atbilst Latvijas klimatam un spējīgi pārziemot bez pārvietošanas telpās vai īpašas ieziemošanas konstrukcijas;
Izturīgi pret slimībām, kaitēkļiem, mitrumu vai sausumu;
Var sēt uzreiz dobē;
Neizsējas plašā teritorijā, nekļūst par “nezālēm”.
Jautrais sarakstiņš ar teicieniem, kurus nāksies dzirdēt, kad nokļūsi dārzkopju saimē:
Še tev “dzeguzes bērni” – palika pāri un nav kur likt!
Nopirku pa ceļam, varbūt noderēs.
Man liekas, ka tavā dārzā trūkst šā auga.
Nav vietas? Vienkārši “iebāz kaut kur”!
Atvedu no ceļojuma tādas sēkliņas…
Izraku kaut ko ceļmalā, redzēs, kas tur sanāks.
