Mainīs valdības darba stilu? 2
Jau pirmajā sēdē pēc pašreizējās valdības apstiprināšanas premjere Laimdota Straujuma, uzrunājot ministrus, aicināja viņus būt aktīvākiem. “Jāizbeidz prakse, kad par jautājumiem ziņo ierēdniecība un paši ministri nesaprot, par ko ir runa,” teica valdības vadītāja.
Pirmā mēneša laikā valdības vadītājai šis aicinājums bijis ne reizi vien jāatkārto un jālūdz ministri pašiem iepazīstināt ar savas ministrijas virzītajiem darba kārtības jautājumiem, nevis uzgrūst šo darbu ierēdņiem. Kādā novembra sēdē premjere šo aicinājumu atkārtojusi gandrīz katru reizi. Tomēr viņa katru reizi saņēma atrunu, ka ziņot gatavojies ierēdnis.
Līdzšinējo kārtību uz savas ādas izbaudījis arī bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš nu pārkvalificējies par politiķi. “Tas, ka Latvijā no līdzdalības viedokļa ministri ir ļoti vāji, valstij ir milzīgs trūkums. Faktiski valdības sēdes bieži vien ir kā dialogs starp premjeru un attiecīgās ministrijas ierēdni. Daļēji iemesls varētu būt tāds, ka mūsu valdības sēdes darbakārtība ir pārbāzta ar ierēdnieciska rakstura jautājumiem. Latvijā ir pilnīgi ierasta prakse valdības sēdē lemt par termiņu pamainīšanu kaut kādos protokollēmumos, kas pēc būtības ir tīri birokrātisks jautājums un kam ir sekundāra nozīme,” sprieda Pūce. Viņaprāt, valdības darbs būtu jāakcentē uz politikas izlemšanas jautājumiem. Bijušajam ierēdnim ir bijusi iespēja iepazīties ar valdības sēžu organizāciju citās valstīs: “Parasti šajās sēdēs ir seši septiņi jautājumi, kas nav par niansēm atsevišķos MK noteikumos, bet gan, piemēram, “enerģētikas politika”. Ministrija visu gadu gatavo šo lēmumu, bet normatīvo aktu apstiprināšana iet savu ceļu un valdības darbakārtībā nokļūst tikai tad, ja visi birokrātiskie jautājumi atrisināti pirms tam. Pie mums likumus raksta uz informatīvo ziņojumu bāzes, kas ne ar vienu nav apspriesti, un tad neskaidrie jautājumi tiek risināti uz vietas valdībā.”
Pagaidām gan netiek plānoti nekādi grozījumi MK Kārtības rullī vai MK iekārtas likumā, kas varētu stimulēt ministrus uz runāšanu vai mainītu sēdes darbakārtības sastādīšanas principus. Turklāt pēdējā laikā situācija esot pamazām mainījusies uz labo pusi. Premjere gandarīta atzina, ka pēdējās sēdēs ministri vairāk runājot paši, un cer, ka pienāks laiks, kad valdības sēdēs runās galvenokārt viņi, nevis ierēdņi un eksperti. Arī “LA” novēroja, ka šonedēļ valdības sēdē ar aktivitāti izcēlās finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kas tirdīja savus kolēģus par viņu iecerēto iniciatīvu izmaksām. Arī jaunais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) neklusēja, bet gāja talkā Veselības ministrijas ierēdņiem, pamatojot nepieciešamību iegādāties jaunas ātrās palīdzības automašīnas.
