Mainīs nepatērētā ūdens sadalīšanu “uz galviņām” 10
Arī turpmāk ūdens piegādātāja atbildības robeža būs līdz nama ievadā uzstādītajam ūdens patēriņa skaitītājam. Ūdens patēriņa uzskaite namā būs iedzīvotāju un nama pārvaldnieka ziņā.
Tā liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotie un 10. oktobrī valsts sekretāru sanāksmē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Ekonomikas ministrijas ieskatā neesot iemesla grozīt pašreizējās atbildības robežu starp ūdens piegādātāju un patērētājiem.
Pārvaldnieks varēs izvēlēties
Noteikumu grozījumi paredz nama pārvaldniekam tiesības izvēlēties, kā segt šo starpību, kas rodas starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītājiem un kas dažos Rīgas daudzstāvu dzīvojamos namos mērāma kubikmetru simtos.
Ar šādiem noteikumu grozījumiem formāli būs izpildīts 2016. gada 13. decembrī Ministru prezidenta Māra Kučinska izdotais rīkojums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam noskaidrot, kāpēc veidojas šī starpība un vai ir taisnīgi, ka par to nama pārvaldnieks liek samaksāt vienam dzīvokļa īpašniekam.
Iedzīvotāji grib citu kārtību
Par ačgārno kārtību, kas piespiež maksāt par ūdeni, kuru iedzīvotāji nekad nav patērējuši un nepatērē, jau pirms diviem gadiem Mārim Kučinskim vairākkārt bija sūdzējušies Rīgā Dzelzavas ielas 76/4 daudzstāvu nama iedzīvotāji.
Tās vietā patērētā ūdens rēķini turpmāk jābalsta tikai uz dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumiem. Viņuprāt, nama ievadā un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu vienlaicīga nolasīšana nekad nebūs iespējama. Tādējādi namu pārvaldniekam tā ļauj taisīt tādus rēķinus, kas neatbilst patērētā ūdens daudzumam, – tā kā nama ievadā un dzīvokļos uzstādītie skaitītāji atšķiras, starpība radīsies neizbēgami.
Pēc iedzīvotāju domām, vienīgais atrisinājums – ūdens patēriņa uzskaitē ieviest tādu pašu kārtību, kāda ir elektrības un dabas gāzes patēriņa uzskaitē. Šī kārtība jāievieš nevis iedzīvotājiem, bet uzņēmumam “Rīgas ūdens” un citiem ūdens piegādātājiem.
Iedzīvotāju sūdzību dēļ toreizējam ekonomikas ministram vienlaikus bija uzdots sagatavot grozījumus pieminētajos Ministru kabineta noteikumos, pievēršoties ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņiem.
Kā redzams valsts sekretāru sanāksmē apstiprinātajos noteikumu grozījumos, lai par simtiem kubikmetru starpību nebūtu jāmaksā vienam, turpmāk pārvaldnieks to sadalīs pēc saviem ieskatiem “uz galviņām” vai pēc dzīvokļu skaita, vai izvēloties kādu citu no pieminētajiem pieciem variantiem.
Saglabāti biedējoši izņēmumi
Noteikumu projekts gan paredz izņēmumus, kad ūdens patēriņa starpību tāpat kā līdz šim tomēr varēs likt samaksāt dažiem vai vienam dzīvokļa īpašniekam.
Otrkārt, iedzīvotājiem, kuru dzīvokļos uzstādīts prasībām neatbilstošs skaitītājs. Treškārt, tiem, kuri nav ļāvuši pārvaldniekam pārbaudīt skaitītāja rādījumus. Ceturtkārt, tiem, kuru dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem norautas plombas, kas rada aizdomas par skaitītāja rādījumu sagrozīšanu. Tādējādi vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, laikus nenododot rādījumus vai nenomainot skaitītājus, arī turpmāk ir lielas iespējas iekrist parādos.
Vainīgi tikai iedzīvotāji?
Ministru kabineta noteikumu grozījumos formāli būs izpildīts arī rīkojums noskaidrot starpības rašanās cēloņus.
Viņi laikā nenolasa un neiesniedz rādījumus; uzstāda dažādas uzbūves skaitītājus, laikus nepārbaudot to tehnisko stāvokli; sagrozot skaitītājus, zog ūdeni. Un tikai viens no cēloņiem – aizsērējis vai citādi bojāts nama ievadā uzstādītais skaitītājs – skar ūdens piegādātāju. Tāpēc Ekonomikas ministrijas sagatavotajā projektā paredzēts ar to tikt galā pašiem namu iedzīvotājiem kopā ar namu pārvaldniekiem.
Starpības mazināšanai Ekonomikas ministrijā, pirmkārt, iesaka pāriet no katrā dzīvoklī atsevišķi iegādātiem uz kopīgi iegādātiem vienādas uzbūves ūdens patēriņa uzskaites skaitītājiem. Turpmāk šo ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, pārbaudi, nomaiņu uzdotu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai citai iedzīvotāju pilnvarotai personai.
Lai neveidotos milzīga ūdens patēriņa starpība, turpmāk namu pārvaldniekam būs pienākums noskaidrot starpības cēloņus divu mēnešu laikā, rakstiski paziņojot par nepieciešamajiem pasākumiem starpības samazināšanai, ja trīs mēnešus pēc kārtas starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem šī starpība ir lielāka par 20%.
Turpmāk iesniegums vairs nebūs vajadzīgs.
8. oktobrī pēc Rīgas pašvaldības deputātu pieprasījuma sniegdams paskaidrojumus par jauno kārtību ūdens skaitītāju rādījumu iesniegšanai, pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs cita starpā sacīja, ka ūdens patēriņa precīzākai uzskaitei un starpības samazināšanai dzīvokļos būtu jāuzstāda skaitītāji, kuru rādījumus pārvaldnieks varētu nolasīt attālināti.
Jaunās paaudzes skaitītāju precizitāte un rādījumu nodošanas algoritms nodrošina augstu uzskaites precizitāti un mazu ūdens patēriņa starpības veidošanos (parasti 5–7% robežās). Viņš gan atzīst, ka nama iedzīvotāju atsaucība šādu skaitītāju uzstādīšanai neesot liela.
Kas maksās par nepatērētu ūdeni
Starpību starp nama ievadā fiksēto un dzīvokļos uzskaitītā ūdens patēriņa summu nama pārvaldnieks pēc izvēles varēs sadalīt šādi:
atbilstoši dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu skaitam;
proporcionāli atsevišķā īpašuma ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi;
proporcionāli atsevišķā īpašuma vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem;
proporcionāli atsevišķā īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram;
atbilstoši atsevišķajā īpašumā dzīvojošo vai deklarēto personu skaitam, ja namā nav veikalu, frizētavu, mākslinieka darbnīcu vai citu tā dēvēto nedzīvojamo telpu.