Mainās parādnieka portrets 1
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Šobrīd parādu piedziņas nozari ietekmē tas, ka komercbankas ir daudz piesardzīgākas kreditēšanā, bet to vietu cenšas ieņemt nebanku kreditētāji.
Likumi nav ideāli
2013. gads bija pirmais, kad nozares uzņēmumu darbību sāka regulēt Parādu ārpustiesas atgūšanas likums.
Ņemot vērā šo faktu, kā arī tāpēc, ka visiem nozarē strādājošiem uzņēmumiem, lai veiktu saimniecisko darbību, bija jāsaņem Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegta speciālā atļauja (licence), darbību beidza daudzi mazie nozares uzņēmumi.
Precīzas statistikas par to nav, jo iepriekš tā netika apkopota par visiem nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Tomēr visi lielākie nozares uzņēmumi –”Lindorff Oy” Latvijas filiāle, “Creditreform Latvijā”, “Paus konsults” un UAB “Gelvora” filiāle Latvijā, kuru apgrozījums katram pārsniedz divus miljonus eiro, – turpina strādāt.
Nozares uzņēmumu pārstāvji ir vienisprātis, ka Parādu ārpustiesas atgūšanas likums neapšaubāmi ir solis nozares sakārtošanas virzienā, bet tajā ir vērojamas vairākas nepilnības, kuras jau ir apstiprinājušās praksē.
Saistībā ar likumu tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas noteica, kādos gadījumos uzņēmums ir tiesīgs pieprasīt parāda piedziņas izdevumus no parādnieka, kā arī noteica to maksimālo apmēru. Protams, nozares uzņēmumu pārstāvji nav mierā ar noteikto maksu, uzskatot to par pārāk zemu – maksimālais parāda piedziņas izdevumu apjoms ir 17,07 eiro jeb 12 lati.
“Parādu piedziņas noteiktie izdevumi ir noteikti par mazu, lai varētu atļauties pamatīgi meklēt parādnieku, kaut vai tā, kā to darījām agrāk. Piemēram, kādreiz parādniekam zvanījām trīs reizes vairāk,” skaidro SIA “Paus konsults” valdes priekšsēdētāja Baiba Priedīte. Likuma izmaiņas ir par labu patērētājam, nevis kreditoram. Tā ir nūja ar diviem galiem, no vienas puses, ir noteikti rāmji, lai pasargātu patērētāju no voluntāras maksas noteikšanas, jo praksē ir zināmi gadījumi par nesamērīgu maksu aprēķināšanu, no otras puses, uzņēmēji nav gatavi strādāt ar zaudējumiem un to mērķis ir pelnīt.
“Esam pārliecināti, ka pakalpojuma cena augs, jo tāpat kā jebkuram citam pakalpojumam arī parādu piedziņas pakalpojumam ir sava pašizmaksa. Līdz ar to kreditoriem vai nu būs jāmaksā vairāk par ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojumu, vai arī jāvirza lietas uz tiesu,” uzskata UAB “Gelvora” filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis. Tomēr sīvā konkurence nozarē neļauj tik vienkārši celt cenu.
Ar šā gada janvāri spēkā stājušies grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz cilvēkiem nodrošināt neaizskaramo minimumu. Tas nozīmē, ka katram parādniekam jāpaliek līdzekļiem no darba samaksas vienas minimālās mēnešalgas apmērā – šobrīd 320 eiro un 64 eiro par katru apgādībā esošo personu, kā vienu no pozitīvākiem pavērsieniem parādnieku problēmu risināšanā min Maksātnespējas konsultāciju centra jurists Jānis Āboliņš.
“Piecus gadus ejot uz Saeimu, to beidzot esam panākuši. Bija gadījums, ka sieviete ar diviem bērniem saņēma 80 latus un tiesu izpildītājs ieturēja 50%! Tas bija baisi,” atceras J. Āboliņš. Savukārt uz problēmas otru pusi norāda B. Priedīte: “Jāņem vērā, ka arī turpmāk lielai daļai iedzīvotāju oficiāli tiks maksāta tieši minimālā alga, uzsverot vārdu “oficiāli” un zinot, ka valstī lielu lomu spēlē “pelēkā” ekonomika. Cerības rada valdības prioritāte cīnīties ar aplokšņu algām.”
Saeima vēl lemj par iedzīvotāju maksātnespēju
Runājot par maksātnespējas procesu, maksātspējas konsultants to min kā vienu no liberālākajiem Eiropā, nākamais būtiskais solis esot Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā trešajā lasījumā, kas paredz saīsinātu termiņu, kurā maksātnespējīga fiziska persona var lūgt tiesu dzēst atlikušās parādsaistības. “Šobrīd parādniekiem, kuriem parādsaistības uz parāda pasludināšanas brīdi ir līdz 142 000 eiro, tie ir 2,5 gadi. Tiem, kam parāds virs 142 000 eiro – četri gadi. Paredzēts termiņu samazināt attiecīgi līdz 1,5 un 3 gadiem. Saeima otrajā lasījumā pat nobalsoja, ka maksātnespējīga fiziska persona no parādsaistībām tiek atbrīvota, izmantojot nolikto atslēgu principu, jaunajiem aizdevumu līgumiem atļaujot parādus dzēst tikai ar ķīlu,” tā J. Āboliņš.
Labākajā gadījumā grozījumus Saeima varētu pieņemt marta beigās vai aprīļa sākumā, bet spēkā tie varētu stāties jūnijā. Savukārt SEB bankas Uzņēmumu maksātnespējas vadības nodaļas vadītāja Ilga Dektereva teic, ka jau tagad kredītņēmēji – fiziskas personas – arvien biežāk izvēlas vērsties tiesā ar lūgumu par fiziskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanu nekā pakāpeniski turpināt parāda atmaksu un izpildīt uzņemtās saistības. “Šāda tendence būs vērojama arī turpmāk,” skaidro I. Dektereva.
Tieši plānotās likumu izmaiņas ir viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc šobrīd fizisko personu maksātnespēju skaits nepieaug, bet ir nostabilizējies uz aptuveni 120 – 130 pasludinātās maksātnespējas gadījumiem mēnesī. Pēc grozījumu pieņemšanas pasludināto maksātnespēju skaits atkal pieaugs, ir pārliecināts J. Āboliņš.
Parādnieka profils
“Tie, kas krīzes gados reāli cieta, zaudējot darbu vai kardināli samazinoties ienākumiem, un tie, kam ar attieksmi un saprašanu viss ir kārtībā, pie iespējas norēķinās par saviem parādiem. Tomēr jauna problēma ir parādnieku paaudze, kam 20+ gadi. Viņi ir ļoti grūti atrodami, bieži maina tālruņa numuru. Problēma, protams, ir jauniešu bezdarbs, jo jaunietim nav iespēju nopelnīt savu naudu, kaut, neskatoties uz to visu, modīgu viedtālruni gribas gan,” nedaudz ironizē B. Priedīte.
“Nav jau arī tā, ka nebanku kredītu ņēmējs būtu kaut kāds jēriņš. Ir gadījumi, kad viņam jau ir nenomaksāts parāds bankā, bet vēl tiek ņemts nebanku kredīts. Protams, no otras puses, tam par iemeslu ir vieglā kredītu pieejamība,” norāda B. Priedīte. Interesanti atzīmēt, ka laukos cilvēki rūpīgāk pilda savas saistības nekā pilsētnieki.
Savukārt arī iedzīvotāji sūdzas par parādu piedzinējiem. 2013. gadā PTAC saņemti 77 rakstveida iesniegumi par parādu piedzinēju sabiedrībām, no tām: par netaisnīgiem līguma noteikumiem – sešas sūdzības, par negodīgu komercpraksi – 16 sūdzības, par parādu piedziņas procesu (par zvanīšanu uz darbu un informācijas sniegšanu trešajām personām, piemērotajām komisijas maksām, par informācijas ievadīšanu parādnieku datubāzēs) – 55 sūdzības. Visvairāk sūdzību ir saņemts par UAB “Gelvora” filiāles Latvijā darbību – 17, “Lindorff Oy” Latvijas filiāli – 16 un “Creditreform Latvijā” – 14. Ja skatās saņemto sūdzību īpatsvaru starp pārējiem pakalpojumu sniedzējiem (apdrošināšanas sabiedrības, kredītiestādes) – parādu piedzinējiem tas ir pieaudzis līdz 23% (2012. gadā 14%) no kopējā gadā saņemto sūdzību skaita.
Pelna ar cesijām
2013. gadā UAB “Gelvora” filiāle Latvijā ir strādājusi ar augstāku peļņu nekā iepriekšējā gadā. “Te gan uzreiz ir jāpiebilst, ka uzņēmuma peļņu pamatā veido ienākumi no iepriekšējos gados cesijas darījumos iegūtām saistībām, savukārt ienākumi no ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojumiem, kaut arī vēl tiks vērtēti, visdrīzāk ir neapmierinoši,” skaidro J. Lukaševskis.
B. Priedīte papildina: “Protams, visērtāk un izdevīgāk ir pirkt parādu portfeļus (cedētos parādus), tur iekšā ir cita izmēra peļņa. Bet līdz ar kreditēšanas apsīkumu Latvijas lielākās bankas daudz retāk pārdod portfeļus, turklāt summu ziņā tie ir apmēram piecas reizes mazāki.”
Šogad turpināsies lielāko 4 – 5 nozares uzņēmumu dominance, kaut ārpustiesas parādu piedziņas tirgus turpinās sarukt. Tirgus būtībā ir sadalīts, cīņas par tirgus daļu ir beigušās, un nozare ir kļuvusi samērā stabila. Labākie cesiju portfeļi ir izpārdoti, un diez vai būs daudz jaunu.
Savukārt lielākais notikums nozarē ir darījums, kurā vietējo uzņēmumu “Creditreform Latvijā” šā gada janvārī iegādājies Norvēģijas uzņēmums “B2Holding”. Nopietniem secinājumiem vēl ir par agru, un diemžēl “Creditreform Latvijā” esošo situāciju nekomentē.
Jaunais parādnieka portrets:
Jaunietis 20+
Bezdarbnieks
Grūti atrodams, bieži maina tālruņa numuru
Ar jaunāko viedtālruni
