Mainām pasauli. Sākam ar sevi. 23. marta izaugsmes festivāla vadītājas ceļš uz prieku 0
Reizēm liktenīgi notikumi vai dzīves pavērsieni ir nejaušības rezultāts. Arī līdz domai par personības izaugsmes festivālu Ievu Līni novedusi kāda nejauša sastapšanās. Nu ideja tiek realizēta ar pilnu sparu – 23. martā Rīgā notiks pirmais personības izaugsmes festivāls Mainām pasauli, sākam ar sevi, kurā ar savām zināšanām meistarklasēs dalīsies savu jomu eksperti, no kuriem daudzi pazīstami arī 36,6 °C lasītājiem. Savas patības izaugsmes un pārveidošanas process nav svešs arī Ievai pašai: savulaik viņa bija žurnāliste, tagad – sabiedrisko attiecību veidotāja, bet nu reizēm manāma te ar kokli, te bungām rokā kopā kopienu Varabunga. Gan par šīm pārvērtībām, gan viņas izloloto festivālu – šajā sarunā.
Pasākumu rīkošanā taču neesi iesācēja?
Man ir bijusi pieredze pasākumu rīkošanā, bet tas bija sen. Tās bija biznesa konferences uzņēmējiem – savulaik laikrakstā Dienas Bizness veiksmīgi vadīju konferenču nodaļu. Tas bija ļoti interesants darbs, tajā bija nepieciešamas ļoti dažādas kompetences. Bija jābūt multifunkcionāli spēlējošai: jāizveido saturs, jāsaprot, kam tas varētu būt interesanti un kam to piedāvāt.
Šis festivāls būs unikāls ar to, ka notiks unikālā laikā – pavasara saulgriežos. Tas ir īsts spēka laiks, kad cilvēks var ar sevi īpaši apzināti strādāt, izvirzīt jaunus mērķus – varbūt šim gadam, varbūt visai dzīvei.
Festivālu unikālu darīs arī vieta, kur tas notiks, – tā ir radoša telpa, deju studijas Dzirnas mājvieta pašā Rīgas centrā.
Unikāls šis notikums būs arī tāpēc, ka tam būs ļoti bagātīgs saturs. Esam centušies aptvert visas pamatvajadzības: fiziskās, emocionālās, mentālās, garīgās. Pa druskai no visa, jo veiksmīgs cilvēks var būt tikai tāds, kurš labi jūtas fiziski, kurš attīstās, ir priecīgs un zina, ko grib un kāpēc.
Tāds, kurš ir kontaktā ar sevi?
Precīzi! Unikalitāte ir tā, ka būs nodarbības gan fiziskajam ķermenim, garīgi bagātinošas meistarklases, izglītojoši pasākumi, prāta treniņi, ko piedāvās gan kouči, gan uzņēmēji.
Pati gribētu apmeklēt daudz ko no tā, kas tiek piedāvāts, piemēram, Initas Krūmiņas smaržu terapiju un alpīnisma instruktora Kristapa Liepiņa dalīšanos pārdomās par baiļu pārvarēšanu – arī mums, uzdrošinoties rīkot festivālu, kam līdzīgam bija jāiet cauri! Gribētu apmeklēt arī meistarklasi par to, kā veidot kvalitatīvas fotogrāfijas ar telefonu – fotografēšana man ir liela kaislība. Nekad neesmu turējusi rokās fotoaparātu, bet, kopš manās rokās nonāca pirmais aifons, sapratu, cik tas ir fantastiski, ka vari pats priecāties un iepriecināt citus ar skaistiem attēliem.
Paspēt apmeklēt simt meistarklases vienā dienā, protams, nav iespējams. Turklāt daudzas no šeit piedāvātajām zināšanām man vairs nav svešas. Tās man palīdz uz festivālu un tā rīkošanu palūkoties bezkaislīgāk, bez pieķeršanās, kā uz vienu no daudzām iespējām.
Kā tev šķiet, vai cilvēki tiecas pēc iekšējas izaugsmes? Varbūt ir tieši pretēji – tu rīko šo festivālu, jo domā, ka ar pašizpēti nodarbojamies par maz?
Ja palūkojas internetā, sociālajos tīklos, dažādu bagātinošu, izglītojošu, personību transformējošu pasākumu jomā redzam bezgalību. Sākot ar neiedomājamām, trakām, prātam neaptveramām lietām līdz piezemētākām. Šis festivāls ir mēģinājums apvienot daudzveidīgo zināšanu piedāvājumu, kas ietver gan klasiskākas mācību metodes, gan pavisam alternatīvas zināšanu skolas.Esam sapulcinājuši cilvēkus, kas ir atsaukušies šai idejai. Saku paldies tiem, kas mums uzticējušies, jo tas notiek pirmo gadu. Mēs esam jauni! Esam saņēmuši milzīgu uzticības kredītu.
Vai tas, ka alternatīvās izglītības piedāvājums ir bezgalīgs, kā tu saki, nozīmē, ka arī pieprasījums pēc tās ir neizmērojams?
Labs jautājums! Mana pieredze liecina, ka akadēmiskā izglītība nesniedz atbildes uz būtiskākajiem dzīves jautājumiem. Cilvēki tās meklē. Kvantu fiziķi atzinuši, ka cilvēkam pieejami pieci procenti kopējās informācijas, pārējie 95% pieder tā sauktajai neredzamajai pasaulei. Centieni ieskatīties neredzamajā ir bijuši visos laikos un, visticamāk, būs arī turpmāk. Vienmēr. Jautājums – cik daudz un kurā dzīves posmā ir vēlēšanās tajā ielūkoties un kādā veidā. Un ar kādu nolūku.
Internets, sociālie tīkli un jaunās tehnoloģijas ir devuši iespēju neierobežotam tā sauktās neredzamās pasaules piedāvājumam. Par to ir ļoti daudz spekulāciju, notiek ļoti daudz diskusiju. Ir nostāja, ka eksistē tikai tas, kas ir pierādāms, un, ja zinātnieki kaut ko nav pierādījuši, tad tā nav un tas nav nopietni.
Zināšanu apetīte var būt bez robežām. Kad noklausītas desmitiem lekciju, izbraukātas garīgā tūrisma lielvalstis, iztērēti ne vien simti, bet pat tūkstoši par dažādām garīgajām mācībām, cilvēks var nonākt līdz tam, kas atbilst viņa būtībai. To varu pateikt arī par sevi – esmu izmetusi līdzīgu loku un nonākusi līdz atziņai, ka mans pamataicinājums sakņojas latviskajā dzīvesziņā. Jūtos ļoti labi, dziedot tautasdziesmas un spēlējot kokli. Esmu sapratusi, ka tā ir mana lieta – mūsu dzīvesziņa, kas, protams, vēl jāpēta un ko dara, piemēram, mana kādreizējā pasniedzēja Janīna Kursīte un citi dižgari. Varu lepoties, ka zinu desmitiem, varbūt pat simtiem tautasdziesmu, ko varu dziedāt kopā ar citiem un ko arī daru, reizēm rīkojot sadziedāšanās vakarus. Tā ir viena no patiesākajām un dziļākajām vērtībām.
Festivāls gan vairāk atgādina zviedru galdu, nevis latviski atturīgu maltīti ar skābputru un kartupeļiem!
Jāpiedāvā plaša, bet kvalitatīva ēdienkarte – ir tādas un tādas zināšanas. Nav ierobežojumu, nekoncentrējamies tikai uz latvisko! Lai ir stabilitāte uz visām kājām. Taču ir sadaļa Latviskā dzīvesziņa, kur būs arī kopiena Varabunga. Dainis Ozoliņš pastāstīs par TOP10 enerģētiskajām spēka vietām, uz kurām ikvienam latvietim vajadzētu doties, bet Māris Zvaunis pastāstīs, kā, balstoties uz senajām zināšanām, izvēlēties mājvietu un to iekārtot: kur likt bērna gultiņu, kur ieturēties.
Lai vai kādas zināšanas mēs neapgūtu, lai kādas skolas neizietu, pamatu pamatos dzīves jēga ir… prieks. Līdzīgi paudis arī Imants Ziedonis, to savā veidā atkārto arī apzinātības treneri, kuri būs mūsu pasākumā: ir jādzīvo šeit un tagad, jānovērtē ēdiens, telpa, esība, jārīkojas apzināti. Jāpriecājas par to, kas ir, jājūtas labi tādam, kāds esi, nevis kaut kad, pēc pieciem gadiem… Taču, lai līdz tam nonāktu, daudziem nepieciešams garš apkārtceļš. Arī es tādu esmu nogājusi.
Kāds bija tavs ceļš?
Mans sirds aicinājums ir mūzika. Esmu beigusi mūzikas novirziena klasi Rīgas 45. vidusskolā. Tolaik biju spiesta spēlēt akordeonu, kas man diezko nepatika, bet šīs piespiedu zināšanas man tomēr deva zināmu pamatu. Vēlāk dziedāju vairākos koros: Dzintarā, Balsīs. Vairāk nekā desmit gadu darbojos arī folkloras kopā Auri.
Tagad manā dzīvē ir nosacīta atgriešanās – pie mūzikas, pie latviskā, kur jau tolaik izjutu prieku. Nav jāizgudro ritenis no jauna! Varbūt tikai nedaudz jāpapildina ar vēlāk apgūto.
Dzirdēts viedoklis, ka latviskā dzīvesziņa nav mazvērtīgāka par, teiksim, vēdām, tikai nav klasificēta, nav attiecīgi iepakota.
Jā, ļaudīm visu gribas iepakotu un lietojamu! Zinot mūsu tautas ceļu, to, kam mūsu senči izgājuši cauri, varam justies pateicīgi, ka mums vispār ir saglabājušās dainas, ka mums ir mūsu valoda! Mana pirmā akadēmiskā izglītība ir baltu filoloģijā, iespējams, tāpēc manī tik dziļi atbalsojās tas, ko izlasīju lietuviešu autores Audrones Ilgevičienes grāmatā Teika par Aistiem – par to, kā mūsu senči ir nākuši no dienvidu teritorijām, kā nonākuši pie šīs aukstās jūras un te iedzīvojušies. Protams, daļa šā stāsta ir autores iztēles auglis, taču tam cauri vibrē mūsos esošais kods, spēks. Patiešām uzskatu, ka mēs esam īpaši!
Kādā ziņā īpaši? Kā izdzīvotāji?
Gan kā izdzīvotāji, gan kā ļoti viedas, tīras un labdabīgas kultūras nesēji. Savā kodolā tīri.
Tikai no ārpuses apbružājušies?
Tā ir. Tāpēc mums jāapzinās, no kurienes nākam un kāds mūsos ir spēks.
Līdzīgi šai grāmatai mani savulaik līdz kaulam aizķēra arī Jāņa Lejiņa Zīmogs sarkanā vaskā. Vienlaikus saprotu, ka var izvēlēties citu kultūru un pieslieties tai. To respektēju. Nav tiesību nevienu nosodīt un pamācīt. Labāk pašiem tiekties uz sevis izpēti, atrast savu iekšējo ceļu un brīvību pa to doties.
Ir nemitīgi jāmācās un jāpilnveidojas, citādi cilvēks sačākst. Bet jāpatur prātā, ka jābūt iekšējam vieglumam. Jāatceras Ziedoņa sakramentālā frāze, ka dzīves jēga ir prieks. Citādi esam pārāk smagnēji, tāda ir arī valstiskā struktūra – mums ir pārāk daudz birokrātijas, aizdomu, pārbaužu… Esam savā smagumā sapinušies. Daudzi no tiem, kuri strādā valsts vai korporatīvajās struktūrās, ir noguruši, daudz slimo. Reti kurš ir priecīgs, ja jādara kaut kas lieks, jāatražo kāda procedūra, kam cilvēks neredz nekādu jēgu un mērķi.
Ko īsti tev nozīmē šamanisms?
Arī tas ir viens no ceļiem uz iekšējo brīvību. Paskatīties uz sevi, procesiem un lietām no malas. Palūkoties daudzdimensionāli, citā laika rāmī – šajā dzīvē, varbūt arī citās. Tas sniedz citādu skatījumu uz esību – cik patiesībā smieklīgs un niecīgs esi ar savām megaproblēmām un savu megaego. Un parāda, cik bezgalīgas ir tavas iespējas – šeit un tagad, šajā dzīvē. Ko vari uzsākt, īstenot, ieraugot sevi citā gaismā.
Daudzi ir it kā sapinušies un īsti nesaprot, kurp doties. It kā nevar vairs pa vecam, bet nezina, ko darīt citādi. Ir jābūt drosmei ieskatīties sevī, un šamanisms ir viena no mācībām, kas uz to pagrūž. Sniedz spēju uzdrīkstēties. Par to vēlos pateikties vienam no saviem skolotājiem Jānim Ieviņam. Paldies! Viņš mums demonstrēja kādu video, kurā savā pieredzē dalījās kāda sieviete, kas bija pieredzējusi klīnisko nāvi. Viņa stāstīja par to, kāpēc bija atsaukta atpakaļ. Ne tāpēc, ka viņai bija ģimene un bērni, bet tāpēc, ka viņai tika iedota sapratne, ka cilvēka pirmais uzdevums šeit ir iemācīties mīlēt, otrais – pārvarēt bailes. Arī tās, kas attur spert soli nezināmajā.
Tas ir vēl viens veids, kā uzlūkot šo pasauli, – ieklausīties cilvēkos, kuri ir pieskārušies tam, kas ir ārpus tiem pieciem procentiem tveramā un redzamā. Jautājums ir par to, kā tu to sadzirdi un ietver savā tālākajā dzīvē.
Vienlaikus daudziem nav it nekāda aicinājuma jebko mainīt savā dzīvē.
Īstenībā nezinām neko. Savas dzīves laikā cenšamies iepazīt sevi, saprast savas patiesās vajadzības un ceļu. Vēl jo mazāk zinām par citiem, kāds ir viņu uzdevums šajā dzīvē. Var skatīties no dažādiem punktiem – sākot ar to, no kādas ģimenes, kādas vides cilvēks nācis, un beidzot ar to, kāds ir viņa dvēseles uzdevums šajā dzīvē.
Viena no cilvēka iekšējā brieduma pazīmēm ir tā, ka savu nostāju neuzpied citiem. Esi pats savā zināšanā, brīvi un ar prieku. Kam vajadzēs, tas ar tevi draudzēsies.
Ja atgriežamies pie zviedru galda… Vai tev nešķiet, ka tieši šī zināšanu, reliģiju un skolu daudzveidība apdraud latvisko kodolu, tās vērtības, ko tu uzskati par pamatu pamatu?
Tas varbūt izklausīsies nedaudz dīvaini, bet… Nevar apdraudēt šajā laikā, kad viss ir tik pieejams. To nav iespējams mākslīgi regulēt un ierobežot. Tehnoloģijas attīstās, un pat šamanis visdziļākajā mežā šodien īsti nevar iztikt bez tehnoloģijām. Ir jādzīvo reālajā pasaulē, cenšoties atsijāt graudus no pelavām. Jāizmanto šā laika sniegtās iespējas! Un var gadīties, ka notiek tieši pretējais: visā šajā pārsātinātībā, kad atliek tikai pastiept roku, lai nogaršotu to vai citu, cilvēki sāks atēsties un novērtēs īstās vērtības, mūsu seno, bagāto kultūru, vietu, kur dzimuši. Nāks atgriešanās pie senajām zināšanām, lai tās izmantotu dzīvē šeit un tagad, nevis bēgtu no realitātes. Un saprast, ka visas atbildes ir tevī. Vari izmest loku, lielos dzīves jautājumus uzdodot hiromantam, astrologam, numerologam… Ir, kam pajautāt! Bet patiesībā ir jāļaujas būt ar sevi, lai atbildes sadzirdētu.
Personības izaugsmes festivāls Mainām pasauli, sākam ar sevi
•Piedāvās ap 100 dažādu meistarklašu, sniedzot iespēju izvēlēties savai pašreizējai dzīves situācijai un interesēm atbilstīgākās.
•Būs pārstāvēti Personības pilnveidošanas centrs, centrs Miervidi, Rīgas koučinga skola, Jauno psiholoģiju centrs, Moreno institūts, Cilvēka apziņas skola, 9 sauļu skola, Transpersonālās izglītības institūts, veselības un fitnesa studija Vingrosev.lv un citi, kā arī daudzi individuālie meistari.
•Pasākumā kā lektori piedalīsies personības izaugsmes treneri, kouči, psihologi, veselīga un videi draudzīga dzīvesveida meistari praktizētāji, meditāciju un garīgo prakšu pārstāvji, viedokļu līderi: apzinātības treneris Ansis Jurģis Stabiņģis, pilsoniski aktīvā juriste, sporta entuziaste un iedvesmotāja Ieva Brante, personības izaugsmes trenere un geštaltterapeite Anna Lieckalniņa, luterāņu priesteris un kristīgā misticisma pētnieks Pāvels Levuškāns, veselīga dzīvesveida un uztura speciālistes Dita Lase, Šeila un daudzi citi.
•Būs arī žurnāla 36,6 ºC meistarklases!
•Vairāk informācijas: https://festivals.memorywater.lv/
