Gāzes cenas šokē. Jāpāriet uz granulām! 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai panāktu pēc iespējas ātrāku pāreju uz dabai draudzīgāku un enerģētiski neatkarīgāku apkuri, ES dalībvalstis īsteno uzņēmumu, nozaru un mājsaimniecību atbalsta programmas. Šobrīd tas ir ne tikai ātrākais ceļš, atbildot arī uz klimata pārmaiņu izaicinājumiem, bet arī labākā atbilde Krievijai.
Viens no zaļās ētikas pamatprincipiem ir neapzagt savus bērnus un no tēvu tēviem paņemto atstāt saviem bērnubērniem mantojumā. Izmantojot fosilos izrakteņus, mēs atstājam bērniem iztukšotas zemes dzīles un pasauli uz klimatiskās katastrofas sliekšņa. Ne velti tautas teiksmās pazemes dārgumi pieder pūķim, un viņš par zemes dzīļu izzagšanu bargi atriebjas.
Zaļais kurss kā enerģētiskā neatkarība
“Eiropas Zaļais kurss un ambiciozais mērķis sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam ir aktuālāks nekā jebkad, jo īpaši, ja runājam par pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem un mūsu enerģētisko neatkarību,” atzīmē Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
“Tā nākotnes virziens pavisam droši nozīmē visupirms energoefektivitāti – taupību un resursu lietderīgu izmantošanu. Tas ietver siltinātas mājas, renovāciju un videi draudzīgas apkures iekārtas. Dalībvalstīm jāpāriet uz enerģijas ieguves veidiem, kur tiek izmantoti atjaunojami vietējie resursi. Tas attiecas arī uz pāreju no gāzes katliem uz granulu katliem.”
Patlaban Eiropa 40% patērētās gāzes un 26% naftas importē no Krievijas. Tas padara Eiropu ievainojamu un atkarīgu. Ātrāka pāreja uz atjaunojamiem resursiem – sauli, vēju, zemes un gaisa siltumu, kā arī ūdeņradi, biogāzi, biomasu, dažos gadījumos – attīstot drošu un modernu atomenerģiju, palīdzēs Eiropai nostāties uz savām kājām.
Krievijas iebrukums Ukrainā spilgti izgaismo arī enerģētiskās neatkarības būtiskumu – vai nu Eiropa paātrina zaļo un digitālo pāreju, radot kompensācijas mehānismus vājākajiem (uzņēmumiem, nozarēm, mājsaimniecībām), vai arī tā turpinās būt atkarīga no Krievijas.
Gāzes cenas šokē
Saskaroties ar cenu kāpumu, gāzes apkures izmantotāji zvana trauksmes zvanus. Līdz šim gāzes apkurei cenas un komforta attiecības bija pieņemamas. Piemēram, salīdzinot gāzes cenas biržā “Traiding Hub Europe”, 2020. gada janvārī tās bija 14,88 EUR/MWh, 2021. gada janvārī 16,08 EUR/MWh, toties 2022. gada janvārī tās sasniedza jau 115,98 EUR/MWh! (“GASO” dati).
Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā par 700%! Nekas nevar garantēt cenu stabilitāti! “Latvijas Gāze” savā mājaslapā arī godīgi brīdina: “Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu… aicinām dabasgāzes lietotājus atbildīgi izvērtēt savu dabasgāzes patēriņa profilu un apjomu, kontekstā ar dabasgāzes patēriņa ekonomiskajiem ieguvumiem un lietotāja finansiālajām iespējām veikt samaksu par dabasgāzi.”
Granulu katli – pieprasīti
Meklēdami risinājumus situācijai, cilvēki apkurei aizvien aktīvāk izvēlas granulu katlus. “Jau kādu brīdi vērojama pircēju tendence gāzes apkures katlus nomainīt ar granulu katliem,” savus novērojumus stāsta uzņēmuma “Akvedukts” atbildīgs darbinieks.
“Jaunos granulu katlus visbiežāk novieto kurtuvē blakus gāzes katlam. Atliek tikai izveidot jaunu cauruļvadu sasaisti, kas neaizņem daudz laika. Ja ir uzstādīts jaunā tipa – kondensācijas – gāzes katls, tā skursteni nevar izmantot granulu katlam un jāveido jauns dūmvads. Ja ir vecā tipa gāzes katls, tā dūmeni, ticamāk, varēs izmantot arī granulu katlam.”
Šobrīd granulu katlu gāzes katla vietā uzstāda arī kāds Siguldas iedzīvotājs, kurš piekrita dalīties pieredzē, tomēr savu vārdu publicēt nevēlējās. “Gāzes cenas sāka celties,” pāreju uz granulām kā kurināmo pamato siguldietis. “Kādu laiku saņēmu atbalstu no valsts. Vēlāk bija jāpieņem lēmums par tālāko gāzes izmantošanu. Papētot cenu dinamiku, sapratu, ka man būs jāmaksā summas, kuras nevaru atļauties.” Tā viņš nolēmis iegādāties granulu katlu, samaksājot ap 3000 eiro.
“Tādu kā es ir daudz, tādēļ šobrīd vērojams pat zināms granulu katlu deficīts,” novērojis siguldietis. “Piemēram, pēc “Grandeg” granulu katliem cilvēki stāv rindā pusotru mēnesi.” Iepriekš nama saimnieka īpašumā bijis vecā tipa gāzes katls. “Tādēļ dūmvads būs piemērots arī granulu katla dūmenim,” vērtē nama īpašnieks. “Pārslēgšana ir vienkārša. Šobrīd plānoju saglabāt arī veco gāzes katlu un līgumu ar piegādātāju. Maksa mēnesī ir neliela, virs 3 eiro. Tomēr pārdomāšu, vai nepieteikties konkursā uz atbalstu, kas var pārsniegt 2000 eiro. Divi tūkstoši rokā varbūt ir stipri labāki nekā sapņi par zemu gāzes cenu nākotnē. Turklāt ES politikas dēļ, iespējams, mājsaimniecībām fosilā apkure ir noiets etaps.”
Finansē katla nomaiņu
Talkā tiem, kas vēlas izkļūt no fosilās apkures cilpas, nāk ES grantu programmas. Lai samazinātu mājsaimniecību atkarību no fosilajiem energoresursiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei.
Cita starpā tā paredz finansiāla atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām dabasgāzes, dīzeļdegvielas un akmeņogļu apkures iekārtu nomaiņai pret atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām, biomasas granulu katliem, siltumsūkņiem un saules kolektoriem. Tiek atbalstīta pieslēgšanās centralizētai siltumapgādes sistēmai, kā arī elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (piemēram, saules paneļi, vēja ģeneratori) mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām. (Koksne kā kurināmais tiek uzskatīta par klimatneitrālu.) Programmas ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir 20 000 000 eiro.
Vienam projektam pieejamais maksimālais atbalsts – līdz 20 000 eiro. Tas tiek izsniegts granta veidā pēc iekārtas iegādes un uzstādīšanas. Maksimālais atbalsta apjoms – 70% no apkures iekārtas iegādes izmaksām. Uz atbalstu var pretendēt viena vai divu dzīvokļu māju un vasarnīcu īpašnieki. Jaunās apkures iekārtas iedzīvotājiem jāiegādājas un jāuzstāda, izmantojot vietējo komersantu pakalpojumus. Projektu iesniegumus pieņem un izvērtē Vides investīciju fonds (sīkāka informācija “www.ekii.lv”).
“Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta atbalsta programma atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās nosaka prasību, ka pēc projekta realizācijas ir jāiesniedz dokuments, kas apliecina atslēgšanos no dabasgāzes izmantošanas apkurei pieslēguma,” skaidro Gints Kārkliņš, Vides investīciju fonda finanšu vadītājs. “Jāņem vērā, ka šajā atbalsta programmā vispirms tiek realizēts projekts un tikai tad iesniegts pieteikums.”
