Maina bojātās stikla plātnes pie Mākslas muzeja 2
Lai gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) stikla ātrija plātņu bojājumi nerada draudus drošībai, vizuālos defektus nolemts novērst un mainīt ieplaisājušos stikla blokus, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Šonedēļ laukums pie muzeja ir daļēji norobežots, uz stikla ātrija uzcelta telts un notiek bojāto fragmentu nomaiņa. Tas ir sarežģīts un laikietilpīgs process, jo astoņus centimetrus bieza rūdītā stikla pārvietošana ir tehnisks izaicinājums.
“Tie stikli ir lielgabarīta, otrkārt, viņi ir smagi. Lai izturētu šīs slodzes. Un viņi vēl ir apsildāmi,” stāstīja SIA “RERE Būve” darbu vadītājs Juris Grodņa. Tiek arī sagatavots nepieciešamais mikroklimats, lai pēc tam varētu veikt hermetizāciju. Pēc tam seko stikla hidroizolācija un apsildes kabeļu instalācija.
Būvnieki skaidro, ka stiklā radušās plaisas neradīja draudus un pa to varēja staigāt arī turpmāk, tomēr vizuālos defektus nolemts novērst.
Jauno stikla plātņu maiņa tiks pabeigta tuvākajās dienās, taču vēl līdz 21.jūlijam tās ierobežos norobežojumi, lai uzklātais hidroizolācijas slānis paspētu sacietēt un nožūt.
Tomēr arī turpmāk pa stiklu ieteicams pārvietoties tikai kājām, jo no jauna uzstādītie stikli ir identiski iepriekšējiem un nav izslēgts, ka arī šie reiz varētu ieplaisāt.
“Riteņi, skrituļi, skrituļslidas, kam ir skrūve, metāla detaļas, ir norādīts, ka nedrīkst. Jo viņiem ir ass stūris. Tu vari desmit reizes nobraukt ar skrituli, bet vienu reizi tu trāpīsi ar skrūves kanti noteiktā vietā un tas stikls saplīsīs. Nav vajadzīgs izaicināt likteni,” sacīja Grodņa.
Pēc pirmā stikla bojājuma, kad to nejauši iedragāja skeitbordists, laukumu biežāk pieskatīja policija un aicināja jauniešus pa stikla grīdām nevizināties. Šobrīd šie noteikumi daudziem jau kļuvuši pašsaprotami.
“Manuprāt, tas ir pilnīgi pašsaprotami, ka tur ir stikla grīda un nevajadzētu ar kaut kādiem skrituļdēļiem vai riteņiem, vai ko tādu. Tas jau kā tāds skaistuma apskates objekts. Tu vari te braukāt, visur braukāt, bet nevajag jau braukt pāri pa tiem stikliem,” sacīja riteņbraucējs Rendijs.
“Jā, es zināju, ka tur nevar braukāt ar skeitbordu. Bet es domāju, ka tur tam stiklam ir jābūt un te jau tāpat vietas ir pietiekami, un nav obligāti jātaisa, ka tur var braukāt ar skeitbordu, skrituļslidām un riteņiem,” vērtēja skeitbordists Dāvids.
Pagaidām gan nav skaidrs, kā plaisas radušās un vai vainīgi varētu būt cilvēki, vai arī, piemēram, tehnika, kas ziemā attīra laukumu no sniega.
“Vainīgie nav atrasti. Tie ir mehāniski bojājumi. Mēs vairākas reizes runājām ar ražotājiem, ar būvniekiem par to, vai ir iespēja pielikt vēl kādu papildus aizsargstiklu, lai aizsargātu no tādiem bojājumiem. Pagaidām vēl risinājumi nav atrasti no ražotājiem,” atzina Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Stiklu nomaiņa izmaksā gandrīz 30 000 eiro, un šīs izmaksas sedz apdrošinātāji. Rīgas dome sola turpināt meklēt risinājumus, kā stikla ātriju pret mehāniskiem bojājumiem nostiprināt, bet jaunu problēmu gadījumā atkārtoti vērsīsies pie apdrošinātājiem.
