Maikls O’Līrijs: Maziniet nodokļus, un mēs augsim! 0
Dienā, kad dodos pie lēto avio pārvadājumu kompānijas “Ryanair” īpašnieka Maikla O’Līrija, Dublinā smidzina. Viņa birojs atrodas lidostā, atsevišķā ēkā, nostāk no galvenās mājas. Tā ir vienkārša kvadrātveidīga celtne ar nelielu auto stāvvietu pagalmā.
Zinātāji man rāda Maikla O’Līrija “Mercedes Benz”. Tādam viņš savulaik piestiprināja taksometra numura zīmi, lai ātrāk varētu pārvietoties pilsētā, izpelnoties valsts un transporta ministrijas šoku. Un tas nav vienīgais, ar ko visādā ziņā neparastais uzņēmējs pārsteidzis jeb, precīzāk, apstulbinājis sabiedrību – viņš savulaik paziņojis, ka ieviesīs lidojumos stāvvietas, nav kautrējies publiski izlamāt pasažierus par muļķiem, kas sūdzējušies par bargajām soda naudām, kuras jāmaksā, ja nav laikus izdrukāta iekāpšanas karte, bijis rupjš un agresīvs pret kādu sievieti, kurai paša kompānija kā miljonajai pasažierei piešķīrusi mūža tiesības lidot par brīvu, ielaidies asā vārdu apmaiņā ar valdībām, konkurentiem, avio drošības nozares pārstāvjiem.
Īrijas sabiedrību Maikla O’Līrija uzvedība un biznesa vēriens sašķēlis divās daļās. “Viņš ir traks!” saka vieni. “O, viņš ir lielisks!” – otri.
Nonāku plašā telpā, kas atgādina atvērtā tipa plānojuma laikraksta redakciju – te nav kabinetu, sienu un durvju. Maikla O’Līrija kabinets atrodas pašā telpas galā pa labi. To no pārējā biroja nodala stikla siena tā, ka visiem ir redzams, ko dara priekšnieks, bet viņam – ko darbinieki.
Pirms sarunas mani īru kolēģi jau brīdinājuši, ka Maikls O’Līrijs, par spīti tam, ka ir multimiljonārs un viens no valsts un arī Eiropas bagātākajiem, ietekmīgākajiem un zināmā mērā arī skandalozākajiem cilvēkiem, ir ļoti vienkāršs gan saskarsmē, gan apģērbā.
Tāds viņš arī ierodas gaitenī, garāks, nekā izskatās fotogrāfijās, džinsos, rūtainā kreklā, ar skaļu, priecīgu balsi: “You are very welcome.” (Laipni lūgta!)
Nosēstamies pie garākā galda viņa nebūt ne izmēros milzīgajā kabinetā un sākam ar vispārīgu tēmu – kā lēto pārvadājumu līderim “Ryanair” klājas laikos, kad Eiropa vēl ārstē finanšu krīzes rētas, kas skārušas arī avio nozari.
M. O’Līrijs: – “Ryanair” klājas ļoti labi. Pēdējo divu gadu krīze ir panākusi to, ka cilvēki visā Eiropā meklē arvien vairāk iespēju ceļot lētāk.
Arvien vairāk cilvēku no dārgākām kompānijām, piemēram, “SAS”, “Air Baltic” vai “Lufthansa”, izvēlas mūs. Mēs turpinām augt stiprāki. Aizvadītajā gadā mūsu pasažieru skaits palielinājās no 76 līdz teju 80 miljoniem, un šogad mēs plānojam, ka šis skaits sasniegs 82 miljonus.
– Taču aizvadītajā gadā “Ryanair” ir samazinājis lidojumus no Rīgas.
– Jā! Nedraudzīgu nodokļu dēļ! Tas ir neizbēgami. Lidojumu skaits Rīgā turpinās samazināties, ja valdība nebeigs ieviest nenormālus ceļošanas nodokļus. Laikā, kad Latvijas valdībai būtu iespējas veicināt tūrismu un aicināt cilvēkus viesoties valstī, tā ievieš šādu nodokli, gluži kā Lielbritānijā vai Vācijā, kur arī šā iemesla dēļ lidojumu skaits ir sarucis. Pasažieru skaits pērn saruka no apmēram miljona līdz 800 000.
– Vai jums ir jauni plāni Baltijas tirgū?
– Protams! Mēs turpināsim papildināt lidojumu maršrutus.
Lielākā izaugsme šajā ziņā pēdējos gados ir bijusi Lietuvā un Igaunijā. Patlaban mums nav plānu par jauniem maršrutiem Latvijā, Rīgā, tā kā vēl nav beigušās diskusijas ar valdību par šo ceļošanas nodokli. Ja to samazinās, mēs turpināsim augt.
– Tātad jūs patlaban risināt sarunas ar Latvijas valdību?
– Tas ir konfidenciāli. Godīgi teikšu, mēs esam nemitīgā dialogā ar daudzām lidostām un valdībām visur Eiropā. Daudzas no tām ar mums runā par darbības paplašināšanu, un šajā ziņā Latvijas valdība ne ar ko neatšķiras.
– Īrija pusgadu bija Eiropas Savienībā prezidējošā valsts, vai jums bija kādi ieguvumi no šā fakta? Vai Eiropas Savienības amatpersonas un ierēdņi izmantoja “Ryanair”, lai nokļūtu Dublinā?
– Nē! Eiropas amatpersonas nekad neizmanto “Ryanair”, jo mēs esam lēta aviosabiedrība, kas lidojumus vienmēr veic laikā. Viņi dod priekšroku dārgām kompānijām, kas bieži kavē.
– Laikā, kad valdības taupa naudu, būtu jau tikai loģiski izmantot lētākās aviokompānijas.
– Jā, bet Briselē, kur jau divdesmit gadus nevar sabalansēt budžetu, nepatīk lietot “Ryanair”. Pastāv tāds nosacījums, kas aizliedz Eiropas Komisijai izmantot Briseles Šarleruā lidostu, kur bāzējas lētās kompānijas, tieši tādēļ, ka tas ietaupītu komisijas naudu.
Bet, ziniet, pārāk dāsni atalgotiem Eiropas ierēdņiem un birokrātiem, kuri lido biznesa klasēs, nepatīk izmantot lētas kompānijas, kamēr viņu pašu ģimenes ar mums lido visu laiku. Tie ir aizspriedumi.
– Vai jums nešķiet, ka drīzāk tā ir attieksme no Briseles puses pret jums personīgi, jo jūs esat bijis diezgan nesaudzīgs izteikumos par Eiropas Savienību?
– Eiropas Savienība ir lieliska ideja, tāpat kā kopējais, vienotais tirgus Eiropā. Taču Briseles birokrāti, tiesa, ar dažiem izņēmumiem, ir absolūti nederīgi. Mēs ievēlam daudz stulbu cilvēku parlamentā, un tad daudz šādu cilvēku kļūst par Briseles eirokrātiem.
– Vairāki mani kolēģi Briselē, kam sacīju, ka dodos uz Dublinu jūs satikt, lūdza, lai pasaku, ka, par spīti jūsu negantumam pret Briseli, daudzi jūs uzskata par izcilāko eiropieti, jo esat atvēris Eiropas debesis tiem, kuri nav spējīgi maksāt, – studentiem, vienkāršām ģimenēm, cilvēkiem, kas devušies darba emigrācijā.
– Tā ir taisnība… Piedodiet, taisnība ir, ka “Ryan-air” ir atvēris Eiropas debesis, bet es gan nu neesmu diženākais eiropietis.
– Bet vai jau no paša sākuma zinājāt, ka jūsu bizness izvērtīsies tieši tā?
– Domāju, ka mēs no paša sākuma sapratām, ka avio biznesā pirmkārt jātiek vaļā no augstajām maksām un tā muļķīgā servisa, ko allaž piedāvā dārgās kompānijas. To problēma ir tāda, ka tās piedāvā lidojumus un pakalpojumus šim vienam procentam bagāto cilvēku, valdībām un to darbiniekiem, bet patiesībā lidojumam būtu jābūt ļoti vienkāršam, drošam, visiem pieejamam veidam, kā pārvietoties no punkta A uz punktu B.
“Ryanair” lido jau 29 gadus, mūsu vidējā maksa par lidojumu ir 40 eiro (Ls 28), un mēs meklējam veidus, kā to samazināt, lai vēl vairāk cilvēku atļautos ceļot.
– Kā ir ar jūsu idejām par to, ka lidmašīnās varētu ieviest stāvvietas, ka būs maksas tualetes, ka varēs izmantot internetu. Vai tas ir mārketinga triks?
– Kaut kas no tā ir mārketings, bet dažas ir patiešām reālas idejas. Mēs vēlamies izņemt abas tualetes no lidmašīnām un tā vietā ielikt vēl sešas sēdvietas.
Un, ja tas izdotos, šīs sešas vietas pazeminātu lidojuma cenas par četriem vai pieciem procentiem visiem pasažieriem. Tas it kā neizklausās daudz, bet, ja jūs pārvadājat 80 miljonus pasažieru, tad viņiem visiem kopā izdotos ietaupīt ap 400 miljoniem eiro.
Mēs arī domājam, kādēļ gan nevarētu neizņemt no lidmašīnas pēdējās piecas krēslu rindas un ierīkot tur stāvvietas, kas cilvēkam maksātu vienu eiro un, ja viņi gribētu piesēst, tad 25 eiro. Kādēļ gan neļaut patērētājiem izvēlēties? Dienesti saka, ka tas nebūtu droši, bet tā nav, tas būtu absolūti droši.
Eiropā ceļo ātrvilcieni, kur cilvēki nepiesprādzējas ar drošības jostām. Un kāda gan starpība starp lidmašīnu un ātrvilcienu? Tā varbūt ir mārketinga ideja, taču šādi mēs turpinām atgādināt par šādu lietu.
– Latvija nākamgad pievienosies eirozonai. Vai tas varētu ietekmēt jūsu biznesu?
– Ne gluži! Lai gan es domāju, ka tas noteikti atvieglos daudzu cilvēku iespēju viesoties Latvijā. Vienoto Eiropas valūtu ļoti kritizē, taču, nešaubīgi, tai ir liela, pozitīva ietekme tūrismā. Taču atkal, ja Latvijas valdība pēc eiro ieviešanas samazinātu šo ceļojumu nodokli, tad kopā ar jauno valūtu Latvijas tūrisma industrija patiešām uzplauktu.
– Vai jūs pats daudz ceļojat un vai tikai ar “Ryanair”?
– Parasti es lidoju divas trīs dienas nedēļā un lielākoties tas ir “Ryanair”, jo es lidoju ar lētu kompāniju un vienmēr visur nokļūstu laikā. Taču aizvadītajā nedēļā biju ASV un man nācās lidot ar “United Airlines”, tā kā “Ryanair” vēl nelido pāri okeānam. Bet, kas attiecas uz Eiropu, – jā, vienmēr ar “Ryanair”.
– Vai iespējams, ka “Ryanair” kādreiz lidos pāri okeānam?”
– Es domāju, ka tas ir iespējams, taču ne zem “Ryanair” nosaukuma. Mēs plānojam izveidot transatlantisku kompāniju, kas arī būtu zemo cenu pakalpojums. Taču tas būtu no “Ryanair” atsevišķs bizness.
– Jums Īrijā laukos ir ferma, kur audzējat šķirnes gaļas lopus un zirgus. Pavasaris Īrijā ir bijis ļoti auksts un pietrūka lopbarības. Vai tas skāra arī jūs?
– Par laimi, ne tik ļoti. Slapjā laika labā lieta ir tāda, ka arvien vairāk cilvēku rezervē lidojumus, lai tiktu prom no šīs valsts un baudītu sauli Baltijā, Spānijā, Grieķijā, Itālijā. Draņķīgs laiks ir slikts Īrijas lauksaimniekiem, taču izdevīgs aviokompānijām.
– Kam jums tā ferma? Sirdij vai naudai?
– Tas patiesībā ir vairāk maniem bērniem. Es pats izaugu laukos un domāju, ka tā ir vislabākā vieta, kur augt bērniem. Man ir četri mazi bērni. Es vienmēr domāju, ka, līdzko man būs pietiekami daudz naudas, es nopirkšu saimniecību, lai mani bērni augtu tur un paliktu kopā. Tā ka ir jāturpina avio bizness, lai varētu uzturēt savu saimniecību un segt tās zaudējumus.
– Ko mēs vēl drīzumā varam gaidīt no “Ryanair”?
– Mēs nupat esam pasūtījuši 175 jaunas “Boeing” lidmašīnas 13 miljardu dolāru vērtībā, kas mums garantēs maršrutu paplašināšanos. Pasažieru skaitu ceram palielināt līdz 100 miljoniem cilvēku gadā. Un es ļoti ceru, ka daļa no šīs izaugsmes attieksies arī uz Latviju, Igauniju un Lietuvu, kur mēs gribam paplašināt savu darbību.
Taču atkal man jāsaka, tas nenotiks, ja valdības turpinās iebraucējus aplikt ar nodokļiem. Ja gribat ar mums strādāt, maziniet šos nodokļus, un mēs augsim ātri.
