Neredzēti daudz maijvaboļu zemenēs. Kā glābties? 3
Šogad zemeņu stādījumos ir tik daudz lielu maijvaboļu kāpuru, kā nekad dzīvē nav redzēts. Visi zemeņu stādiņi jau nograuzti. Kā to varētu izskaidrot, un ko ieteiktu darīt? INĀRA MADONAS NOVADĀ
– Tā kā maijvabolēm vienas paaudzes attīstība ilgst četrus gadus, ik pēc četriem gadiem masveidā novērojamas arī pašas vaboles. Pēdējais uzlidojums bija 2013. gada vasarā, tāpēc tagad augsnē lielākoties sastopami divgadīgi kāpuri, kas jau diezgan paaugušies. Ziemas bargumam ar maijvaboļu masveida savairošanos nav nekāda sakara – jo aukstāka ziema, jo kāpurs ielien dziļāk augsnē un pārziemo bez problēmām, – stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta lektors Jānis Gailis.
Maijvaboļu kāpuri necieš augsnes mehanizētu apstrādi, jo tās laikā daļa kāpuru tiek nogalināti ar arkla lemešiem, bet citus uzlasa putni (tāpēc tie lielos baros seko traktoriem uz lauka). Tādējādi pastāvīgi apartā augsnē maijvaboļu kāpuru gandrīz nemaz nav, toties neapstrādātā tām ir labi vairošanās apstākļi: kur ir trūdvielas un labs mēslojums, tur arī lielāka iespēja attīstīties kāpuriem. Lai maijvaboles nekļūtu par nozīmīgiem zemeņu kaitēkļiem, entomologs iesaka ik pēc pāris gadiem atjaunot ogu plantācijas. Turklāt jaunie stādījumi jāierīko vietā, kur pirms tam regulāri katru gadu aparta augsne. Ja zemenes stādīs vecā atmatā vai svaigi uzplēstā pļavā, no maijvabolēm nevarēs izvairīties. Nekādi citi līdzekļi pret maijvabolēm vēl nav izgudroti.
– Ja kāpuri apgrauž zemeņu saknes, vīstošais augs jāizrok pēc iespējas ar visām saknēm, maijvaboļu kāpuri jāsalasa un jāiznīcina, lai nepārvietojas apgrauzt saknes citām zemenēm. Tāpat var rīkoties arī citu augu stādījumos, – uzsver VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
Maijvaboļu kāpuru ierobežošanai jāizmanto tikai mehāniskie paņēmieni, jo kaitēkļi mīt augsnē un ķīmisko insekticīdu lietošana nav efektīva. Attiecīgi arī neviens insekticīds šā kaitēkļa ierobežošanai Latvijā nav reģistrēts. Pirms stāda zemenes, lauku, kurā ir kaitēkļu kāpuri, vēlams atstāt melnajā papuvē un kāpurus mehāniski iznīcināt, lauku regulāri (reizi 2–3 nedēļās) apstrādājot ar frēzi.
