Publicitātes foto

Maijas Dragūnes melnbaltā pasaule 0

Ventspilī teātra namā “Jūras vārti” līdz 13. septembrim skatāma latviešu grafiķes Maijas Dragūnes darbu izstāde. Te apskatāmi divdesmit seši mākslinieces litogrāfijas darbi. Šī ir pirmā no gaidāmā grafikas plenēra “Ventspils Dokumenta 2015” izstādēm.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

Māksliniece uzskatāma par vienu no talantīgākajām savas paaudzes grafiķēm, un viņas vieta noteikti ir savu amata pratēju pirmajā desmitniekā. Maija ir meistars. Meistarību kaldina daudzas lietas, sakritības, apstākļi, cilvēki, talants, darba spējas, skolotāji un varbūt arī zvaigžņu stāvoklis.

Māksliniece vairāk nekā 40 gadus piedalās izstādēs. Kādā izstādes katalogā viņas darbi tika raksturoti šādi: “Skopie izteiksmes līdzekļi, kas balstās uz melnās un baltās krāsas pretnostatījumiem, rada spēcīgu mākslas darba iedarbības lauku. Tajā ir strikta robeža, kas šķir dzīves realitāti no tās svinīgās ilūzijas, ko izstaro mākslas darbs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Dragūne darbojas stājgrafikā un grāmatu grafikā, izmantojot galvenokārt litogrāfijas tehniku. Viņas melnbaltajām litogrāfijām raksturīgi spēcīgi kontrasti, gleznieciskas toņu pārejas un mākslas tēlu daudzslāņainība. “Mākslinieces profesionālo gaitu sākums pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā sakrita ar nozīmīgiem zinātnes sasniegumiem un atklājumiem, kosmosa ēras uzplaukumu, kas rod atspoguļojumu arī mākslinieces darbos. Taču grafiķes fantāzijai tuvas ir arī dabā noskatītas formas un folklorā mītoši tēli, kas, pakļauti mirkļa sajūtām un noskaņojumam, darbos iezīmē visdižākās tēmas: veltītas dabas aizsardzībai, dabas daudzveidībai, unikalitātei un citas. Savukārt portreti atklāj gan individuāla tēla iezīmes, gan sabiedrībā dominējošus strāvojumus un tendences,” stāsta izstādes veidotāja Antra Lācberga.

“Viņas darbos reālas pasaules formas transformējas sirreālistiskās vīzijās ar noteiktu, pārdomātu zemtekstu un jūtām, ko rada izsmalcināta mākslinieciskā valoda – melnās un baltās krāsas ritmi, līniju, laukumu un faktūru mijiedarbība. M. Dragūnes grafiskajām kompozīcijām piemīt romantisma iezīmes; tās galvenokārt ir ainavas ar spēcīgu cilvēka klātesamības izjūtu,” skaidro mākslas zinātniece Valda Knāviņa. Savukārt mākslas zinātniece Laima Reihmane par mākslinieces darbiem teic: “M. Dragūnes melnbaltajām litogrāfijām raksturīgi spēcīgi kontrasti, gleznieciskas toņu pārejas, mākslas tēlu daudzslāņainība, ar skaudru ironiju caurstrāvots poētiskums. Māksliniecei ir savs neatkārtojams rokraksts, savs skatpunkts uz lietām un notikumiem. Mani Maijas melni baltās lapas vienmēr fascinējušas ar “stāstu”, iespēju ar mākslas tēla palīdzību risināt problēmu un to atrisināt. Bet, kad pajautāju pašai Maijai, saņēmu atbildi: “Tur nav filozofisku zemtekstu. Mani interesē forma.” Visi viņas darbi darināti ar rokām – atšķirībā no tiem māksliniekiem, kuri litogrāfiju darināšanai izmanto datoru.

M. Dragūne piedalās izstādēs kopš 1972. gada. Autores darbi eksponēti Lielbritānijā, Francijā, Polijā, Somijā, Igaunijā, ASV, Austrālijā un citās valstīs. Notikušas deviņas mākslinieces personālizstādes, plašākā – 1995. gadā Ārzemju mākslas muzejā. Viņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Valsts Tretjakova galerijas (Maskava) kolekcijās. M. Dragūne apbalvota ar diplomiem Tallinas grafikas triennālēs (1983., 1987., 1989.) un sudraba medaļu Parīzes Pavasara salonā 1984. gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.