Maija sākumā “Stūra mājā” atvērs piecas izstādes 1
Jau pēc mēneša, 1. maijā, pirmo reizi publikai tiks atvērta bijusī VDK ēka jeb “Stūra māja” – Brīvības un Stabu ielas stūrī esošais nams, pavēstīja Nodibinājuma Rīga 2014 sabiedrisko attiecību programmas vadītājs Mārtiņš Drēģeris.
Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014” būs pieejams apskatei līdz 19. oktobrim, piedāvājot pirmā stāva pamatekspozīciju “Izstaigā stūra māju” (bezmaksas), ekskursiju “Čekas pagrabos” gidu pavadībā un piecas izstādes, kas no dažādiem skatpunktiem traktē cilvēka un varas attiecības par cilvēku un varu: “Draudzības (re)konstrukcija”, “Latvieša koferis”, “Par spīti visam”, “10 lietu stāsti par cilvēku un varu” un “Liktens lietu muzejs”. Pašlaik notiek darbs pie ekspozīciju iekārtošanas.
“Draudzības (re)konstrukcija” būs starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde, kuras darbus veidojuši mākslinieki no Vācijas, Ukrainas, Kosovas, Igaunijas, Islandes, Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas. Izstādē tiks mākslinieciskiem paņēmieniem pētītas situācijas, kurās lielvaru pārstāvji noslēdz “draudzību” ar mazākām valstīm un sabiedrības grupām, kā tas notika, piemēram, PSRS lielajā “tautu draudzībā” vai ASV militārajā klātbūtnē Islandē. Caur stāstījumu, mijiedarbību, humoru un ziņkāri izstāde iesaistīs skatītājus, aicinot tos aizdomāties par šī brīža ģeopolitiskās situācijas sarežģītību, robežām un draudzības nozīmi.
Izstādē “Par spīti visam” vairums eksponēto darbu publiskai apskatei būs pieejami pirmo reizi. Darbu tapšanas gada skaitļi – 1941, 1945, 1949, 1956… un tapšanas vietas – deportācijas vagons, koncentrācijas nometne, kara gūstekņu filtrācijas nometne, lēģeris – neprasa komentārus. No daudziem tā laika notikumiem nav saglabājušās fotogrāfijas, tādēļ dokumentācijas ziņā šiem zīmējumiem ir tikpat augsta vērtība kā fotogrāfijām. Paralēli zīmējumu izstādei ekspozīcijā ir iekļauti arī darbi, kuri tapuši jau 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā. Tās ir aculiecinieku situāciju un notikumu rekonstrukcijas, kas papildus mākslinieciskai vērtībai, dod iespēju skatītājam emocionāli sasaistīt tā laika notikumus ar mūsdienām.
Izstādē “10 lietu stāsti par cilvēku un varu” būs skatāmas desmit autentiskas lietas – vācu armijas karavīra zābaki, ermoņikas, smagi ievainotā pacienta karte, rakstāmmašīna, uzvalks, portsigārs, grāmata, saldumu kārba, radioaparāts un pazudusī lieta vēstīs par pagājušā gadsimta vēstures drāmām un peripetijām un par cilvēkiem, kuru likteņus kādā mirklī ietekmējusi vara, liekot izdarīt izvēli – pakļauties varas diktētiem apstākļiem vai, gluži pretēji, cīnīties ar tiem. Katra lieta ir saistīta ar citiem krājumā esošiem muzeja priekšmetiem, kuri stāstu papildina un izvērš, ļaujot tieši vai pastarpināti izstāstīt gan līdzīgus likteņstāstus, gan stāstus par sabiedrības un valsts likteni varas maiņās.
“Latvieša koferis” parādīs tos priekšmetus, kas bijuši pietiekami būtiski, lai ņemtu līdzi, dažādos laikos un apstākļos dodoties projām no Latvijas. Galvenais izstādes simbols būs koferis, kura piepildīšana bijusi aizbraucēju izšķiršanās par vērtīgo un mazsvarīgo, par līdzi ņemamo un pametamo. Kas ir būtiskākais, kas nezināmā nākotnē svešā zemē palīdzēs ne tikai fiziski, bet arī garīgi, intelektuāli un emocionāli? Uz šādu eksistenciālu jautājumu pēdējo 200 gadu laikā bijis jāatbild simtiem tūkstošu latviešu. Izbraukšana no Latvijas notikusi daudzos lielos viļņos. Vieni varēja gatavoties aizbraukšanai dažus mēnešus, citi – dažas stundas. Izstāde atspoguļos šos procesus caur individuālu stāstu un personiskas pieredzes prizmu. Izstādē būs aplūkojami vairāk nekā 200 priekšmeti, kas atkal atgriezušies mājās – Latvijā.
“Liktens Lietu Muzejā” būs apkopoti vairāk kā pieci simti personisku priekšmetu un lietu, kas pieder rīdziniekiem un apzināti ar tiem saistītie dzīves stāsti – jautri, skumji, svinīgi un ikdienišķi, arī liktenīgi. Priekšmeti un lietas, kas saistīti ar konkrētiem notikumiem šo cilvēku dzīvē, spēj stāstīt daudz par pašiem cilvēkiem un viņu vērtībām, tādējādi ekspozīcija veidos vienotu veselumu – vēsturisku stāstu par dzīves laiku, kuru kopā esam veidojuši un piepildījuši.
Latvijas Okupācijas muzeja gidu vadītās ekskursijas Stūra mājas pagrabos apmeklētājiem atklās gan no ēkas tapšanas laikiem saglabājušās elegantā interjera detaļas, gan pielāgojumus, kurus savām vajadzībām te ieviesusi baisākā no padomju represīvajām struktūrām: apcietināto reģistrācijas telpu, pratināšanas telpu ar vienpusēji caurredzamo spoguļsienu un, protams, “Čekas pagrabus” – VDK ieslodzījuma kameras ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā ar šaurajiem gaiteņiem, smagām metāla durvīm, grīdai pieskrūvētām gultām un malkas plīti, uz kuras ieslodzītajiem gatavoja ēdienu. Ekskursijas turpinājumā ēkas augšējos stāvos interesenti apmeklēs arī telpas, kurās 1940.gadā savu dzīvi pašnāvībā beidza Latvijas Robežsardzes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Apskati noslēgs vēstījums par Stūra mājas pēdējiem akordiem – “Čekas maisiem” jeb VDK kartotēkas daļu.
