Maijā novērotā ziemeļblāzma varētu būt bijusi spēcīgākā pēdējo 500 gadu laikā 15
Ziemeļblāzma debesīs virs Ziemeļamerikas un Eiropas šomēnes, iespējams, bija spēcīgākā pēdējo gadsimtu laikā, tā par NASA ziņoto raksta izdevums The Independent.
“Tā kā ziņojumi par novērotu polārblāzmu bija ļoti tālu no dienvidiem, arī pat no Ukrainas, tad šī nesenā vētra varētu konkurēt ar dažiem agrākajiem polārblāzmas novērojumiem, kas reģistrēti pēdējos piecos gadsimtos,” raksta NASA, piebilstot, ka “zinātnieki joprojām izvērtē šo novērtējumu”.
Ir zināms, ka polārblāzmas no zaļas līdz rozā krāsai rodas, pateicoties lādētu Saules daļiņu mijiedarbībai ar gāzēm Zemes atmosfērā. Visiespaidīgākās polārblāzmas rodas, kad Saule izstaro lielus daļiņu mākoņus, ko sauc par koronālās masas izmešanu.
“Auroras redzamība nav ideāls rādītājs, taču tas ļauj mums salīdzināt gadsimtu griezumus,” sacīja Deloresa Knipa, Kolorādo universitātes Boulderas pētniece.
Lielākoties polārblāzmu var redzēt tikai Ziemeļu puslodē, piemēram, Kanādā, Skandināvijā un dažkārt arī Lielbritānijas ziemeļos.
Tomēr spēcīga ģeomagnētiskā vētra, ko izraisīja Saule, 10. maijā izraisīja žilbinošu spīdumu, kas parādījās tālāk uz dienvidiem līdz pat ekvatoram. Tā bija spēcīgākā Saules vētra, kas skārusi planētu kopš 2003. gada.
Tiek atzīmēts, ka no 3. līdz 9. maijam NASA reģistrēja vairāk nekā 80 “ievērojamus” Saules uzliesmojumus, kas notika divos aktīvos Saules reģionos. Daži no šiem uzliesmojumiem izraisīja iespaidīgas polārblāzmas, kas izraisīja īslaicīgu aptumšošanos, atspējoja atsevišķus satelītus.
NASA piebilda, ka galvenais Saules reģions, kas ir atbildīgs par nesenajiem vētrainajiem laikapstākļiem kosmosā, pašlaik atrodas prom no Zemes, taču informācija, kas iegūta no Saules notikumiem, varētu palīdzēt astronomiem turpmākajos gados.
“Šo notikumu pētīsim gadiem ilgi. Tas mums palīdzēs pārbaudīt mūsu modeļu robežas un izpratni par Saules vētrām,” uzsvēra NASA Kosmosa laikapstākļu analīzes biroja Mēness–Marsa direktore.
