Maigais acu dakteris, kas kļuva par diktatoru – kas ir Sīrijas Bašars al Asads 0
Sīrijas prezidents savulaik sauca sevi par reformatoru, nopirka laiku, pateicoties bargām represijām, bet galu galā bija spiests padoties saviem daudzajiem ienaidniekiem.
Nebija paredzēts, ka Bašars al Asads valdīs Sīrijā. Šis amats bija rezervēts viņa vecākajam brālim Bazilam, kurš mācījās par militāro komandieri, bet Bašars mācījās par oftalmologu. Tas teikts The Wall Street Journal materiālā, kur piebilsts, ka arī nebija paredzēts, ka Asads kļūs par pēdējo no viņa despotiskās dinastijas, kas Sīrijā valdīja 54 gadus.
Sākotnēji pozicionējot sevi kā Sīrijas ekonomikas modernizētāju, Asads sāka brutālas represijas, protestētājiem izejot ielās. Vardarbība izraisīja pilsoņu karu, kas iznīcināja daudzas pilsētas, kas mainīja spēku līdzsvaru reģionā un izraisīja plašas bēgļu plūsmas, kuri ieradās Eiropā, gan pārvietojās pa valsti, aptuveni 12 miljoni.
“Ja man būtu jāraksturo viņu, es teiktu, ka viņš ir laipns un nepiekāpīgs. Viņš ieies vēsturē kā brutāls diktators, kurš ievilka savu valsti šausmīgi postošā un asiņainā pilsoņu karā. Tas vienmēr būs viņa mantojums,” tā medijs citē Robertu Fordu, bijušo ASV vēstnieku Sīrijā.
Hafezs al Asads, Bašara tēvs un militārais virsnieks, vadīja apvērsumu 1970. gadā un valdīja Sīrijā gandrīz 30 gadus. Jaunākajam Asadam, kurš dzimis Damaskā, bija tikai 5 gadi, kad viņa tēvs nāca pie varas. Starp brāļiem un māsām, kuri jau agri izrādīja interesi par armiju un politiku, Asads bija maigais bērns, kuru interesēja zinātne un medicīna.
Viņš bija pusaudzis, kad viņa tēvs apturēja aizliegtās “Musulmaņu brālības sacelšanos”, iznīcinot Hamas pilsētu un nogalinot desmitiem tūkstošu cilvēku.
Jauns vīrietis, kurš, sasveicinoties ar svešiniekiem, bieži skatījās grīdā, Asads apmeklēja Franču liceju Damaskā un studēja medicīnu Damaskas universitātē. Astoņdesmitajos gados viņš pārcēlās uz Londonu, lai kļūtu par oftalmologu. Studējot medicīnu Apvienotajā Karalistē, viņš satika un apprecējās ar Londonā dzimušo Sīrijas baņķieri Asmu Ahrasu. Tikmēr Sīrijā viņa vecākais brālis Bazils braukāja ar sporta automašīnām un ieguva pulkveža pakāpi elites armijas vienībā.
Kad Bazils 1994. gadā gāja bojā autoavārijā, Bašars atlidoja uz Damasku, kur 29 gadu vecumā viņam tika uzticēta mantinieka loma. Militāristi strādāja ar Asadu, lai sagatavotu viņu varai.
Pēc viņa tēva nāves 2000. gadā Sīrijas parlaments grozīja konstitūciju, ļaujot ikvienam, kas jaunāks par 40 gadiem, kļūt par prezidentu. Tobrīd Asadam bija 34 gadi. Viņš uzvarēja prezidenta vēlēšanās ar 99,74% balsu. Pārsteidzoši, ka viņa vārds bija vienīgais vēlēšanu biļetenos.
2011. gada martā protestētāji pārpludināja Damaskas, Alepo un citu Sīrijas pilsētu ielas. Asada drošības spēki atklāja uguni uz pūli. Protestiem pārtopot bruņotā nemierā, viņš pievērsās taktikai, kas ietvēra hlora un zarīna uzbrukumus, opozīcijas aktīvistu nolaupīšanu un sprāgstvielu nomešanu no lidmašīnām un helikopteriem nemiernieku anklāvos.
Saskaņā ar Pasaules pārtikas programmas datiem, Asada spēku aplenkuma laikā civiliedzīvotāji no bada bijuši spiesti ēst zāli, lai izdzīvotu.
Asads bija atguvis aptuveni divas trešdaļas valsts pēc nāvējošās militārās kampaņas, ko atbalstīja Krievija ar saviem gaisa spēkiem un ar Irānu saistīti bruņoti grupējumi, piemēram, Libānas Hezbollah.
