Maiga varastrīce Kazahstānā: vai tronis tiek gatavots Nazarbajeva meitai? 0
Kazahstānas prezidents 78 gadus vecais Nursultans Nazarbajevs, kurš vadījis valsti kopš 1989. gada, kad tā vēl bija Padomju Savienības sastāvā, un arī pēc neatkarības iegūšanas 1991. gadā, paziņojis par demisiju, taču palicis Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas “Nur Otan” vadītāja amatos.
Kazahstāna saglabā politiskās prioritātes
Nazarbajeva atkāpšanās ievada neskaidru politiskās pēctecības procesu ar naftu un citiem minerāliem bagātajā Vidusāzijas valstī, kur 2,7 miljonu kvadrātkilometru teritorijā dzīvo 18 miljoni cilvēku. “Mēs uzlikām Kazahstānu uz kartes, kur nekad agrāk nebija šādas valsts,” televīzijas uzrunā paziņojot par savu atkāpšanos, teica Nazarbajevs.
“Es uzskatu par savu uzdevumu nākotnē atbalstīt jaunas paaudzes līderu nākšanu pie varas, kas turpinās valstī notiekošās pārmaiņas,” teica Kazahstānas ilggadējais prezidents, liekot noprast, ka viņa aiziešana no valsts galvas amata nenozīmē atteikšanos no varas grožiem, atzīmē izdevums “Foreign Policy”. Nazarbajevs, kuram ir “nācijas līdera” tituls un kurš mēdz uzdot sevi par valsts tēvu dibinātāju, savā uzrunā atskatījās uz paveikto prezidenta amatā, īpaši atzīmējot valsts izvešanu no ekonomiskā un ģeopolitiskā haosa pēc Padomju Savienības sabrukuma un tās ienākšanu starptautiskajā apritē.
“Manuprāt, galvenais vēstījums cilvēkiem ārpus Kazahstānas ir tāds, ka Kazahstāna saglabā tās ārpolitikas un iekšpolitikas prioritātes,” paziņojis Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko intervijā “FP”. Nazarbajevs sevi apliecinājis kā prasmīgs valstsvīrs, veidojot līdzsvarotas attiecības ar lielvalstīm Ķīnu, Krieviju un ASV, veicinot dzīves līmeņa kāpumu valstī un nacionālās pašapziņas pieaugumu. Taču viņa atkāpšanās notiek laikā, kad valsts ekonomikas augsme ir apsīkusi un pieaugusi neapmierinātība ar viņa autokrātisko vadības stilu. Pieaugot sabiedrības spiedienam, Nazarbajevs februārī atlaida valdību un martā izlēma atkāpties no prezidenta amata.
Atkāpjas, bet saglabā kontroli
“Ar šo lēmumu Kazahstānā beidzas Nazarbajeva ēra,” uzskata Luka Anseši, Vidusāzijas lietu eksperts Glāzgovas universitātē. “Kazahstānā bija iestājies neatgriezenisks politiskas stagnācijas laiks, kad katrs svarīgs lēmums tika atlikts līdz Nazarbajeva ēras beigām.” Viņaprāt, pašam atkāpjoties no prezidenta amata, Nazarbajevs var saglabāt vadošo lomu, pārraugot sava pēcteča izraudzīšanas procesu, īpaši ņemot vērā pilnvaras, ko viņš paturējis.
Tas nozīmē, ka Nazarbajevam joprojām būs būtiska loma Kazhastānas nākotnes veidošanā, īpaši ārlietās, kur viņš izveidojis stratēģisku darba partnerību ar ietekmīgo kaimiņvalstu līderiem – Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Nazarbajevs pratis uzturēt arī labas attiecības ar Vašingtonu, un 2018. gada janvārī ASV prezidents Donalds Tramps viņu uzņēma Baltajā namā.
Nazarbajeva prezidentūras laikā Kazahstāna atteicās no Padomju Savienības mantotajiem kodolieročiem un attīstīja naftas un gāzes ieguvi, kas veicināja Kazahstānas kļūšanu par turīgāko valsti pēcpadomju Vidusāzijā.
Vairāku analītiķu ieskatā, par Nazarbajeva ievērojamāko mantojumu varētu kļūt viņa lēmums pašam atstāt prezidenta amatu, iezīmējot jaunu precedentu varas maiņā Vidusāzijas valstīs bez vardarbības un politiskiem satricinājumiem, kas notika Kirgizstānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā.
Vai tronis tiek gatavots meitai?
Par prezidenta pienākumu izpildītāju līdz jaunu vēlēšanu rīkošanai 2020. gadā kļuvis parlamenta spīkers Kasims Tokajevs, kurš jau devis amata zvērestu. 65 gadus vecais Tokajevs ir Nazarbajeva uzticams politiskais sabiedrotais un agrāk bijis Kazahstānas premjerministrs un ārlietu ministrs. Savulaik viņš vadījis ANO biroju Ženēvā, prot kazahu, krievu, angļu un ķīniešu valodu.
Nursultana Nazarbajeva vecākā meita Dariga Nazarbajeva (55), kura jau ilgu laiku uzskatīta par sava tēva varbūtējo pēcteci prezidenta amatā, pēc viņa atkāpšanās ievēlēta par Kazahstānas parlamenta augšpalātas spīkeri, viņai ieņemot svarīgu posteni tieši gadu pirms paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Ja par prezidentu kļuvušais Tokajevs nomirtu vai nespētu pildīt savus pienākumus, par valsts galvu kļūtu Dariga Nazarbajeva, kura vadījusi Kazahstānas parlamenta augšpalātas Ārlietu, aizsardzības un drošības komiteju, kā arī bijusi premjerministra vietniece.
Pēc prezidenta zvēresta došanas Tokajevs ierosināja pārdēvēt Kazahstānas galvaspilsētu Astanu par Nursultanu, lai godinātu bijušā prezidenta vārdu un “viedos lēmumus”. Parlaments ātri un bez iebildēm apstiprināja šo ierosinājumu. Pieņemts arī lēmums par Nazarbajeva pieminekļa būvi Kazahstānas galvaspilsētā un katras pilsētas centrālās ielas nosaukšanu viņa vārdā.
