Magnolija dārzā aug jau desmit gadu. Kāpēc augs ne reizi nav ziedējis? 6
Inita Šteinberga, “Praktiskais latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Pirms gadiem desmit Salaspils botāniskajā dārzā nopirku magnolijas stādiņu. Krūms nu jau ir 1,6 metrus augsts, bet nav ziedējis. Vai vispār uzziedēs?” – jautā Anna.
“Ja vieta magnolijai piemērota (saule, gaisma, aizvējš) un tā aug labi, dzinumu gali nav apsaluši, saimniecei atliek vien bruņoties ar pacietību,” tā skaidroja eksperts Nacionālajā botāniskajā dārzā.
Būtu svarīgi zināt, kas tā par magnoliju. Iespējams, tā ir pirkta kā jauns sēklaudzis. Vietējās mazajās stādaudzētavās sēklaudži parasti tiek pavairoti ar sēklām, kas ievāktas no Latvijā ražojošas magnolijas. Šie augi būs izturīgi, jo labāk pielāgojušies vietējiem apstākļiem nekā no ārzemēm ievestie, bet galvenais trūkums – jāgaida 10–15 gadu, kamēr tās sapošas uz ziedēšanu.
Magnolijas, kas aug kā koki, piemēram ‘Cobus’, ziedus sāk raisīt vēlāk. Tās, kas aug krūmveidā, piemēram, tā sauktā zvaigžņu magnolija ‘Stellata’, sāk ziedēt agrāk.
Ja vēlas, lai magnolija sāk ziedēt agrāk, ieteicams iegādāties pēc iespējas lielāku stādu. Dažs stāds, arī neliels būdams, uzzied jau podiņā. Nākamajā gadā pēc iestādīšanas augs stresa dēļ var neziedēt, bet pēc tam ziedēs atkal, saprotams, ja ziedpumpuri ziemā neizsals vai neapsals kādā bargākā pavasara salnā. Arī daudzas skaistās magnolijas, kas ziedošas ievestas no ārzemēm, turpmāk var vairs neuzziedēt, ja dzinumu gali ar ziediem regulāri ziemās nosals. Pirmos gadus pēc iestādīšanas derētu ziemā piesegt visas magnolijas.
Jāielāgo, ka magnolijām netīk zaru apgriešana. Ja koks izaudzis pārāk liels, kādu traucējošo zaru var nozāğēt, rētu neveidojot pārāk tuvu stumbram. Krūma formā augošās var mazliet paretināt, atstājot tikai 4–5 dzinumus. Izgriež vārgos dzinumus, kas sabiezina krūma centru.
Visbeidzot var izmēğināt arī daudzu dārznieku atzinīgi novērtēto draudēšanas metodi – staigāt apkārt un biedēt ar cirvi. Sak, ja nākamgad neziedēsi – cirtīšu nost!
